Lībiešu albumi

  Pitraga kalējs Kārlis Upners (1861–1953) bija no zemniekiem jeb latviešiem, tomēr esot pratis arī lībiešu un igauņu valodu. Viņa tēvs, arī Kārlis, bijis Dundagas muižas kalps. Sākumā kalējs dzīvojis pie Delnieku saimnieka, uz kura zemes bijusi arī smēde. Tā...

Lībiešu svētki 2003 2003. gada augusta pirmā sestdiena bijusi saulaina un karsta, bet Lībiešu svētku programma – plaša un bagātīga. Šis bija arī Līvu savienības 80. jubilejas gads. 2. augusta pasākumus rūpīgi dokumentējusi Baiba Šuvcāne 2003. gada vienīgajā “Līvli”...

Ilmārs Geige bija viens no tiem Latvijas Republikas Augstākās Padomes 138 deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Viņš bija arī viens no tiem četriem desmitiem bijušo deputātu, kuri 1998. gadā...

Togad lībiešu dzīvē bija divi lieli notikumi. Par vienu – valsts aizsargājamās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas “Līvõd rānda” (Lībiešu krasts) piecu gadu jubileju – uzreiz bija skaidrs, ka tas ir notikums. Par otru – Alda Ermanbrika ievēlēšanu Līvu savienības...

Kad 1970. gadu otrajā pusē dzejnieks Harijs Skuja (1927–1984) aizdegās ar ideju apkopot vienos vākos visu lībiešu valodā tapušo dzeju, bija pašsaprotams, ka grāmatā jābūt arī dzejnieku sejām. Un ne tikai – arī folkloras teicēju, jo apjomīgo izdevumu H. Skuja vēlējās...

  Par valsts prezidenta vizīti mēnešraksta “Līvli” lasītājiem stāstīja Gundars Bertholds: “4. augustā Kurzemes brauciena noslēgumā valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja arī Lībiešu krastu. Jau krietnu laika sprīdi pirms prezidenta ierašanās Mazirbē pie...

1992. gada vasara bija iezīmīga ar diviem pirmreizējiem notikumiem – jūlija beigās notika pirmā lībiešu bērnu un jauniešu vasaras nometne (vadītāja Helmī Stalte) un 31. jūlijā dienu pirms Lībiešu svētkiem iznāca atjaunotā mēnešraksta “Līvli” pirmais numurs (redaktore...

Dainis Kārkluvalks, vairāk nekā 40 gadus strādādams laikrakstā “Talsu Vēstis” (iepriekš “Padomju Karogs”), savā kolekcijā ir uzkrājis simtiem vizuālo liecību par norisēm lībiešu jūrmalā, to skaitā arī lībiešu portretus. Daiņa fotogrāfijas savulaik regulāri publicēja...

1980. gados Lībiešu jūrmalā bija vairākas sētas, kurās vēl skanēja lībiešu valoda un tika glabātas lībiešu kultūras vērtības. Tajās viesojās ekskursanti, pētnieki un arī fotogrāfi. Viens no šādiem objektiem bija arī Vaides Ozolnieki ar saimnieci Paulīni Kļaviņu...

1989. gada 5. un 6. augustā Mazirbē uz Lībiešu tautas nama 50. jubileju sabrauca lībieši un viņu draugi no malu malām. Tās tautas namā un Mazirbē bija pirmās lielās lībiešu svinības pēc nama atklāšanas 1939. gada 6. augustā. Tikai pirms astoņiem mēnešiem – 1988. gada...

Ženijas Beltes (dz. Mūrniece, 1932–2008) tēvamājas ir Lūžņas Krūmkalni – viena no pēdējām Lūžņas sētām, kuras saimniekus Alvīni (1906–1993) un Ernestu (1903–1989) Mūrniekus grāmatu lappusēs un skaņu ierakstos iedzīvinājusi pērn mūžībā aizgājusī mutvārdu pētniece Māra...

Pēc Pirmā pasaules kara Vaides Žonaki bija viena no retajām lībiešu jūrmalas sētām, kurā bērniem pirmā valoda bija lībiešu. Prāvais māsīcu un brālēnu pulciņš nodrošināja to, ka visu 20. gadsimtu lībiešu valoda turpināja skanēt ne tikai Ziemeļkurzemes jūrmalā un Rīgā,...

Pārlūkojot mūsu lībiešu dzimtas radurakstu šķetinātājas Ingrīdas Šneideres savāktos materiālus, atradu arī vienu radu līniju, kas aizved līdz kolceniekiem Martai (1925–1994) un Viktoram Bertholdiem (1921–2009). Martas vectēvs Andrejs piedzima Pitraga Niteļos 1845....

Pirmā igauņu ekspedīcija pie lībiešiem pēc Otrā pasaules kara notika 1948. gadā, par kuru esam jau publicējuši tās dalībnieka Tenu Karmas piezīmes un fotogrāfijas. Tartu Universitātes students T. Karma toreiz Lībiešu jūrmalā bija pirmo reizi. Pēc desmit vasarām –...

“Ar divām mēlēm es piedzimu. / Tēvam bij grūti ko iebilst, / kad skolās mācījos teicami / mātes doto latvisko mēli / locīt krieviski, vāciski / un dialektiski,” vairākas desmitgades pēc skolu beigšanas rakstīja grafiķe un dzejniece Baiba Damberga. Lai arī Sīkragā ir...

Vēl pagājušā gadsimta 60. gados Mazirbē dzīve kūsāja – tā stāsta vecie mazirbnieki. Kā atceras Maija Zamberga, “Mazirbe padomju gados bija liels un darbīgs ciems, bija daudz cilvēku un bērnu. Darbojās astoņgadīgā skola, bija pasts, divi veikali, ambulance, ceļu...

Mūsu vectēvs lībietis Pēteris Dišlers (1883–1968) bija Niteļu saimnieks, galdnieks un zvejnieks, septiņu bērnu tēvs Pitragā. Lībiešu jaunāko laiku – pēdējā gadsimta – vēsturē viņa vārds iemūžināts ar to, ka viņš bija viens no tiem septiņiem jūrmalniekiem, kuri 1923....

Līvu savienības vadītājas Ievas Ernštreites vecāki nāk no Miķeļtorņa jeb Pizes. Tēvs Vilhelms (1909–1958) uzauga Līzes (dz. Belte, 1873–1961) un Jaņa (1863–1947) Ernštreitu ģimenē, bet mamma Irma (1918–2000) – Karlīnes (dz. Mūrniece, 1889–1976) un Dāvida (1890–1967)...

1970. gada 25. maijā Mazirbes skolas bērni skolotāju Irmas Blankas un Ilgas Zēbergas vadībā devās pavasara pārgājienā uz Košragu un Pitragu. Pārgājiena mērķis bija iepazīties ar lībiešu dzīvesvietām un apgūt tūrisma iemaņas. Pēc tā zīmēšanas albumā tika sagatavots...

Sīkrags ir lībiešu dzejnieces un grafiķes Baibas Dambergas bērnības ciems. Ķeļķos viņa aizgūtnēm varēja klausīties lībiešu valodu tēva Arnolda, tantes Vilmas, onkuļa Pētera un vectēva Kārļa sarunās. Vecmāte Kristīne tad jau bija mirusi. No Vilmas tantes un tēva viņas...

Paulīne Kļaviņa (1918–2001) piedzima Vaides ciema Žonakos Ernesta un Katrīnas Zēbergu ģimenē. Katrīna bija Žonaku saimnieku Bertholdu meita, bet Žonaku mājās lībiešu valoda bija pašsaprotama vērtība. Tādēļ tā saucamie Žonaku bērni – Paulīnes brāļi, māsīcas un brālēni...