Norises. 2024
Vidzemes lībiskās kultūrtelpas divi gadi
Vidzemes lībiskā kultūrtelpa Latvijas Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā tika iekļauta 2022. gada rudenī. Par to, kādi bijuši šie divi gadi kultūrtelpai un kas to sagaida nākotnē, iztaujāju vienu no redzamākajām Vidzemes lībiskās kultūrtelpas pārstāvēm Lolitu...
Dundagas pils stāsti un noslēpumi
2024. gada nogalē grāmatu veikalos parādījās grāmata “Dundagas pils stāsti un noslēpumi. Atmiņas no senās Kurzemes”. To izdevis apgāds “Madris”. Grāmatu veido Dundagas barona Kristiana fon der Osten-Zakena dzīvesstāsts uz tālaika kultūrvēsturisko un politisko notikumu...
Rīemliži Taļžpivḑi ja vȯndzizt 2025. āigastõ!
Kopā ar radiem patiesi lībiskajā
Iecerējusi tikties ar ugālnieci Gitu Fridrihsoni un viņas meitu Evelīnu Līnu, nenojautu, ka Gita ir lībiešu sabiedriskās darbinieces un ilggadējās Kolkas skolotājas Mārītes Zandbergas meita. Viņa var lepoties, ka abas pēcteces un znots Raivo ir sīkiem dzīpariem...
Lizetes un Didriķa Liedanu ģimene
Pārlūkojot mūsu lībiešu dzimtas radurakstu šķetinātājas Ingrīdas Šneideres savāktos materiālus, atradu arī vienu radu līniju, kas aizved līdz kolceniekiem Martai (1925–1994) un Viktoram Bertholdiem (1921–2009). Martas vectēvs Andrejs piedzima Pitraga Niteļos 1845....
Tās paaudzes lībiešu priekšā jānoņem cepure
Šogad Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs ieguva jaunu ēku – tās forma atgādina krastā pietauvotu kuģi. Pirmajā stāvā iekārtotā ekspozīcija “Pie jūras un uz zemēm” atraktīvā veidā ļauj uzzināt, kā ritēja latviešu un lībiešu zvejnieku un zemnieku dzīve. Tajā apskatāmi...
Lībiešu gadagrāmatas (1991–2023). Bibliogrāfija
Līvu kalendāru un Lībiešu gadagrāmatu (1991–2023) bibliogrāfijā iekavās norādīts gads un lappuses. Juris ALKSNĪTIS. Piederīgs tēvzemes pamattautai (2018/69.–79.) Toms ALTBERGS. Lībiešu krasta dzelzceļš (2005/70.–75.) Muntis AUNS. Sitienus nemīlot,...
Ķempju Kārļa Salacas lībiešu dzeja ungāriski
Novembrī Ungārijā klajā nāca Ķempju Kārļa jeb Tartu Universitātes profesora Karla Pajusalu dzejas izlase ungāru valodā “Versben éledő” (Dzejā atdzimstošā). Nosaukums simboliski norāda uz Salacas lībiešu valodas un kultūras atdzimšanu caur dzeju. Krājumu sastādījis un...
Mazirbes Pobusu ģimenes stāsts
Pobusu uzvārds nāk no Sāmsalas, un to uz lībiešu jūrmalu atveda Mentu (Mõntu) ciemā dzimušais igauņu kalpa zēns Andrejs (1904–1979). Viņš deviņu gadu vecumā – tātad ap 1913. gadu – kopā ar attāliem radiem atnācis no Sāmsalas pa ledu uz Mazirbi, lai strādātu pie...
Lībiskums izpaužas mīlestībā pret Lielirbi
Ramonas Leites bērnība pagāja Lielirbē, pēc tam viņa dzīvoja Miķeļtornī, līdz nonāca Piltenē, kur izauga trīs viņas bērni – meitas Līga un Ieva un dēls Jānis. Tagad no Grīnfeldu dzimtas nākusī Ramona ir Lakšu mājas saimniece, uz Lielirbi viņa dodas, kad vien tas...
Igauņu pētnieki pie lībiešiem 1959. gada jūlijā – Mati Hinta albums
Pirmā igauņu ekspedīcija pie lībiešiem pēc Otrā pasaules kara notika 1948. gadā, par kuru esam jau publicējuši tās dalībnieka Tenu Karmas piezīmes un fotogrāfijas. Tartu Universitātes students T. Karma toreiz Lībiešu jūrmalā bija pirmo reizi. Pēc desmit vasarām –...
Lībiņas dzied arī lībiski
Lībiešu tautasdziesmas savā repertuārā Ventspils pusē iekļāvis ne tikai ansamblis “Rāndalist” un folkloras kopa “Kāndla”, bet arī Ventspils Kultūras centra sieviešu koris “Lība”. To 1999. gada 9. septembrī izveidoja labi zināmā diriģente Ilga Buntika, bet kopš 2011....
Silvijas Ernštreites (1941–2024) piemiņai
Mūžības ceļā devusies viena no Līvu savienības atjaunošanas procesa dalībniecēm Silvija Ernštreite (01.08.1941.–20.11.2024.). Tolaik viņa bija priecīga likt lietā izkopto latviešu valodas izjūtu un studiju gados iegūto vācu valodas prasmi. Deviņdesmitajos gados...
Nosvinēta karoga 101. dzimšanas diena
17. novembrī pašā Rīgas sirdī – Mencendorfa namā –, Līvu savienības Rīgas nodaļas aicināti, pulcējās lībieši, viņu draugi un lībiešu dziesmu izpildītāji uz Lībiešu karoga dienas svinībām. Pasākuma norisi iemūžināja fotogrāfs Aivars Liepiņš. ...
Seno līvu buramburti
Dižkoku un dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš ir pētījis Latvijas senās kulta vietas un upuralas, to skaitā Svētupes lībiešu upuralu un Gūtmaņa alu. Zudušo laiku zīmju meklētājs un uzrakstu šifrētājs, lībiešu kādreizējās varenības liecību apkopotājs Guntis Eniņš...
Ēriks Kāpbergs (1939–2024) in memoriam
14. novembrī mūžībā aizgāja lībietis un jūrnieks, ilggadējs Līvu savienības biedrs Ēriks Kāpbergs (1939–2024). Viņš piedzima Miķeļtorņa Tiltos Uldriķa un Līnas Kāpbergu ģimenē, tomēr jau pamatskolas gados kopā ar ģimeni pārcēlās uz Ventspili, kur vēlāk apguva kuģu...
Lībieši Vēstures muzeja radošajā dienā
18. novembri – Lībiešu karoga dienu un Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu – varēs atzīmēt, iepazīstot latviešu vēsturiskās zemes atjaunotajā Latvijas Nacionālā vēstures muzejā Rīgas pilī. Kā ziņo muzeja vietne, izglītojošo svētku programmu “Atkalsatikšanās....
Ar divām mēlēm es piedzimu
“Ar divām mēlēm es piedzimu. / Tēvam bij grūti ko iebilst, / kad skolās mācījos teicami / mātes doto latvisko mēli / locīt krieviski, vāciski / un dialektiski,” vairākas desmitgades pēc skolu beigšanas rakstīja grafiķe un dzejniece Baiba Damberga. Lai arī Sīkragā ir...
Lībiešu karoga svētki
Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt” aicina uz Lībiešu karoga dienas pasākumu “Veltījums lībiešu valodai, dziesmai, karogam” 17. novembrī Mencendorfa namā Rīgā. Tajā piedalīsies plašs kolektīvu loks, kuru repertuārā ir dziesmas lībiešu valodā – “Līvlist” no Rīgas,...
Stāsti no jūras dzelmes aktualizē zemūdens mantojumu
24. oktobra pēcpusdienā Kolkas Lībiešu saieta namā pulcējās prāvs pulciņš interesentu no malu malām, lai klausītos stāstus no jūras dzelmes. Uz semināru un vienlaikus arī izstādes “Stāsti no jūras dzelmes” atklāšanu, atzīmējot Kolkas bākas 140. jubileju, aicināja...
Atceroties Martu Rudzīti 100. dzimšanas dienā
4. novembrī pulksten 12.00 – valodnieces Martas Rudzītes (dzimusi 1924. gada 4. novembrī, mirusi 1996. gada 19. jūlijā) 100. dzimšanas dienā – viņas atdusas vietā I Meža kapos Rīgā pulcēsies bijušie kolēģi un studenti, lai atcerētos akadēmiķes veikumu latviešu...
Taps piemiņas vieta Helmī un Dainim Staltiem
Šajās dienās ir noslēgušies 2024. gada pēdējie Valsts kultūrkapitāla fonda regulāro projektu konkursi. Tradicionālās kultūras nozarē trīs tūkstoši eiro ir piešķirti projektam “Piemiņas vietas “Mūžības vārti” izveide Latvijas folkloras kustības dibinātājiem – Helmī un...
Pētniecisko lasījumu diena Kaltenes klubā
Piektdien, 1. novembrī, pulksten 12.00 Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiālē “Kaltenes klubs” notiks gadskārtējā pētniecisko lasījumu diena. Arī šogad klausītājiem būs iespēja uzzināt ko jaunu par lībiešiem – Baiba Šuvcāne uzstāsies ar priekšlasījumu “Jūrniecība –...
Mazirbes bērni ikdienā un svētkos
Vēl pagājušā gadsimta 60. gados Mazirbē dzīve kūsāja – tā stāsta vecie mazirbnieki. Kā atceras Maija Zamberga, “Mazirbe padomju gados bija liels un darbīgs ciems, bija daudz cilvēku un bērnu. Darbojās astoņgadīgā skola, bija pasts, divi veikali, ambulance, ceļu...
Somugru dienas un Kolkas bākas jubileja
24. oktobrī pulksten 15 Kolkas Lībiešu saieta namā ar izstādes “Stāsti no jūras dzelmes” atklāšanu un semināru tiks atzīmēta Kolkas bākas 140 gadu jubileja. Pasākuma galvenā rīkotāja ir biedrība “Domesnes”. Kā informē tās pārstāve Dženeta Marinska, jubilejas pasākums...
Mazirbes rezidence 2024. gada jūlijā un augustā
Šajā vasarā Mazirbes Lībiešu tautas nama otrajā stāvā notika Līvu savienības un biedrības “Kvadrifrons” rīkotais pasākums “Mazirbes rezidence”. Projektu vadīja Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite un teātra “Kvadrifrons” režisors un dramaturgs Reinis Boters. Pirms...
Pitraga Niteļu saimnieks Pēteris Dišlers
Mūsu vectēvs lībietis Pēteris Dišlers (1883–1968) bija Niteļu saimnieks, galdnieks un zvejnieks, septiņu bērnu tēvs Pitragā. Lībiešu jaunāko laiku – pēdējā gadsimta – vēsturē viņa vārds iemūžināts ar to, ka viņš bija viens no tiem septiņiem jūrmalniekiem, kuri 1923....
Viļņošanās lībiešu izcelsmes jautājuma sakarā
Visu septembri lībiešu kultūrtelpā ik pa brīdim uzplaiksnīja domu apmaiņa par to, kas tad īsti ir lībieši, kuri dzīvojuši un dzīvo Latvijas teritorijā, un no kurienes viņi radušies. Šoreiz to izraisīja Latvijas Televīzijas raidījumu cikls “Lībieši. Tad un tagad”, kas...
Tie lībieši man vienmēr astē kaut kur ir bijuši. Irisai Priedītei – 80
Etnogrāfes un vēsturnieces Irisas Priedītes darba mūžu, kurš aizritējis Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, caurvijušas divas mīlestības – lībieši un latviešu tradicionālie mūzikas instrumenti. Ne visi zina, ka muzeja lībiešu sētu Dēliņus savulaik Lūžņā uzgāja...
Devītās Lībiešu kultūras dienas Ventspilī
11. un 12. oktobrī Ventspilī notiks devītās Lībiešu kultūras dienas. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šoreiz pasākumu programma iecerēta plaša un daudzveidīga. Kultūras dienas ievadīs grafiķes Anitas Nikuļcevas izstāde “Mežs. Liedags. Jūra”, ko 11....
Iznācis “Lībiešu vietvārdu katalogs”
Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vietne ziņo, ka iznācis “Lībiešu vietvārdu katalogs”. Par tā sastādītājiem norādīti Valts Ernštreits, Pēteris Dambergs* un Baiba Šuvcāne, un tajā apkopoti 1558 vietvārdi mūsdienu lībiešu valodā. Kā teikts vietnē,...
Pizes Švanderi Ievas Ernštreites albumā
Līvu savienības vadītājas Ievas Ernštreites vecāki nāk no Miķeļtorņa jeb Pizes. Tēvs Vilhelms (1909–1958) uzauga Līzes (dz. Belte, 1873–1961) un Jaņa (1863–1947) Ernštreitu ģimenē, bet mamma Irma (1918–2000) – Karlīnes (dz. Mūrniece, 1889–1976) un Dāvida (1890–1967)...
No Siguldas uz Tartu
Lībiešu dzeja oriģinālmūzikā “Kuolm randõ / Trīs krasti” klausītājus ir priecējusi jau piecus gadus. Tagad šīs dziesmas ir ierakstītas vinila platē. Tās prezentācijas koncerts notiks 28. septembrī pulksten 19 Siguldas kultūras centrā “Siguldas devons”. Projekta...
Skolasbērnu pārgājiens uz Košragu un Pitragu
1970. gada 25. maijā Mazirbes skolas bērni skolotāju Irmas Blankas un Ilgas Zēbergas vadībā devās pavasara pārgājienā uz Košragu un Pitragu. Pārgājiena mērķis bija iepazīties ar lībiešu dzīvesvietām un apgūt tūrisma iemaņas. Pēc tā zīmēšanas albumā tika sagatavots...
Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtības – aktuālais un atklātais
21. septembrī Pāles kultūras namā notiks vairāki pasākumi, kurus organizētāji nosaukuši par 2. Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautisko konferenci “Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtības – aktuālais un atklātais”. Pulksten 14.00–16.00 būs populārzinātniski...
Sīkrags – ciems un ļaudis Baibas Dambergas ģimenes albumā
Sīkrags ir lībiešu dzejnieces un grafiķes Baibas Dambergas bērnības ciems. Ķeļķos viņa aizgūtnēm varēja klausīties lībiešu valodu tēva Arnolda, tantes Vilmas, onkuļa Pētera un vectēva Kārļa sarunās. Vecmāte Kristīne tad jau bija mirusi. No Vilmas tantes un tēva viņas...
Brūveru ģimene – dundadznieki un mazirbnieki
Ilga un Bruno Brūveri ir kurzemnieki, kuru mūžs cieši saistīts ar Dundagas novadu un arī Mazirbi. Ilgu Brūveri (1923–2016) intervēju divas reizes – 2000. gadā, kad gatavoju atmiņu bukletu Mazirbes skolas salidojumam, bet otru reizi 2013. gadā, kad viņai palika 90...
Augstākās raudzes sveicinājums “Zelta” tulkotājam
Piektdien, 13. septembrī, pulksten 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā atvērs Skotijas apgāda “Vagabond Voices” angļu valodā izdoto Upīša romānu “Zelts”. Par to gādājis tulkotājs un valodnieks filoloģijas doktors Uldis Balodis. Šis notikums ir...
Paulīnes Kļaviņas albums
Paulīne Kļaviņa (1918–2001) piedzima Vaides ciema Žonakos Ernesta un Katrīnas Zēbergu ģimenē. Katrīna bija Žonaku saimnieku Bertholdu meita, bet Žonaku mājās lībiešu valoda bija pašsaprotama vērtība. Tādēļ tā saucamie Žonaku bērni – Paulīnes brāļi, māsīcas un brālēni...
Lībieši tad un tagad
No 5. septembra veselu mēnesi ceturtdienās pulksten 19.30 LTV 1. kanālā varēs iepazīties ar radošās grupas SIA “satura darbnīca TAPT” (projekta vadītāja Luīze Feldmane) redzējumu uz lībiešiem. Četrus dokumentālos stāstus veidojusi režisore Anna Šteinberga-Muskare un...
Lībiešu zinības jaunajā mācību gadā
Jaunajā mācību gadā lībiešu valodas un kultūras apguvei tiek piedāvātas vairākas iespējas. Jau 4. septembrī plkst. 18 LU Lībiešu institūtā Kronvalda bulvārī 4 nodarbības Zojas Sīles vadībā atsāks klubs “Vešprāiga”. Šoruden “skaļi un priecīgi labā kompānijā” tiks...
Mierlinkizt 2011–2023
2011. gads – astoņpadsmitā Nometni organizēja nodibinājums "Līvu fonds" un tās valdes loceklis Dāvis Stalts. Ar šo nometni aizsākās ilggadējās vadītājas Ievas Zdanovskas (iepriekš Freimute) ēra. (Ieva Zdanovska. Mierlinkizt 2011. – Livones, 27.03.2011.) “No 28....
“Knaš neitst, vālda puţkõz” jeb veltījums J. G. Herdera 280. jubilejai
25. augustā apritēja 280 gadu, kopš dzimis Johans Gotfrīds fon Herders (1744–1803) – vācu apgaismotājs un vācu romantisma aizsācējs, filozofs un teologs, dzejnieks un literatūrkritiķis, Eiropas tautu mutvārdu folkloras kolekcionārs un publicētājs. 1980. gada nogalē...
Mazirbe Leitendorfu ģimenes acīm
Kārlis Leitendorfs (1907–1979) dzimis Mazirbes Leitendorfos Ernesta Leitendorfa un Billes Pētersones ģimenē, bet pats savai ģimenei vēlāk uzcēla Alkšņu mājas. Jaunībā strādājis pie Alfreda Zēļa gaterī, vēlāk bijis zvejnieks. Viņa atmiņas pierakstīju 1978./79. mācību...
Minā um līvli. Ma rõkāndõb līvõ kīeldõ…
Ar apliecinājumu mēs sākām katru vasaras skolas rīta cēlienu. Bērniem tie ir kā spēka vārdi. Es darīju, daru un varu darīt vēl labāk. Redzot spēka dzirksti viņu acīs, saproti, ka viss ir kārtībā. Lībieši ir un būs! Trīsdesmitā lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skola...
Mierlinkizt 2004–2010
2004. gads – divpadsmitā 2004. gadā pirmo reizi notiek nometne ar nosaukumu “Mierlinkizt”. To organizē Līvu savienība ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta piešķirto finansējumu – 2524 latiem. Nometnē piedalījās 30 dalībnieki, no...
Lībiešu svētki Mazirbē
“Es redzu, kā sieviešu lakati plīvo, Kad lībieši laivās pret apvārsni iet, – Caur gadsimtu miglu šis skats manī dzīvo.” Uldis Krasts “Lībiešu motīvs” 2024. gada 3. augustā Mazirbē notika Līvu savienības organizētie ikgadējie Lībiešu svētki. Mazirbē atkal...
Contras fenomens
2024. gada 26. jūlijā, Annas dienā, Contra kopā ar dzejnieku Guntaru Godiņu, viesojās Līvu savienības organizētajā dzejas lasījumā Lībiešu tautas namā Mazirbē. Pirmais, kas nāk prātā, domājot par tā vakara iespaidiem, – sāp žoklis, un es noteikti neesmu vienīgā, kas...
No Pizes līdz Gailei un Prinča aplokam
Ventspils muzeja darbiniece Līga Gabrāne ir iedziļinājusies Ostgala vēsturē, īpašu uzmanību pievēršot lībiešu kultūras darbinieka, dzejnieka un tulkotāja Jāņa Prinča ģimenes dzīvei Ventspilī tā dēvētajā Prinča aplokā. Jānis Princis, atgādina Līga, bija...
Piški tēḑ 1998–2002
1998. gads – septītā “Nometnes pirmā diena būs 22. jūlijs – dalībnieki tiek gaidīti līdz pat vēlam vakaram, kad ierodas Rīgas–Mazirbes autobuss. 23. jūlijā notiks nometnes atklāšana, bet slēgšana – 1. augustā no rīta – pirms Lībiešu svētkiem. Dalības maksa bērniem 15...
Mūsu kopējais mantojums
2024. gada 13. un 27. jūlijā Mazirbē notika ļoti interesants un nebijis pasākums – Līvu savienības (LS) organizētā diskusija “Mūsu kopējais mantojums”. Diskusiju vadīja žurnālists Gustavs Terzens. Tā norisinājās trīs daļās – tagadne, nesenā pagātne, nākotne –...
Pirmās “Piški tēḑ” nometnes
1995. gads – ceturtā “Līvu savienības 9. jūlija paplašinātajā valdes sēdē Mazirbē lēma par šīsvasaras bērnu nometni un gadskārtējiem svētkiem. Abu pasākumu norisi bija izplānojuši “Lībiešu krasta” speciālisti ar savienības Mazirbes nodaļu un Līvu...
“Tšītšōrlinkizt” – pirmās lībiešu bērnu nometnes
Atzīmējot lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolu trīsdesmito gadskārtu, portāls “Livones” vairākos turpinājumos piedāvā apkopojošu pārskatu par nometnes gaitām, sākot ar mazputniņiem (“Tšītšōrlinkizt”) un mazajām zvaigznītēm (“Piški tēḑ”) un beidzot ar jūras...
Vasaras universitāte, skola un digitālā vienlīdzība
Kā lasāms Latvijas Universitātes Lībiešu institūta interneta vietnē, jūlijs ir karsts mēnesis ne tikai klimatiski, bet arī zinātnieku aktivitātēs. Jau pēc nedēļas – no 26. jūlija līdz 4. augustam – Košragā notiks ceturtā Lībiešu vasaras universitāte. Tā notiek reizi...
Mazirbe gaida trīsdesmito lībiešu vasaras skolu
Tuvojas tas brīdis, kad no visām Latvijas pusēm uz Mazirbi atkal dosies vecāki un jaunāki puiši un meitenes, lai mācītos lībiešu valodu, lai dziedātu lībiešu dziesmas un lai apgūtu lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu, jo Mazirbē no 25. jūlija līdz 3. augustam...
Dziedāšana attīra dvēseli
“Kad sāku dziedāt “Kāndlā”, atradu dzīvokli Mazirbes ielā. Tas ir Dievs pirksts. Uzskatu, ka nejaušību dzīvē nav. Viss mums ir paredzēts no augšas,” saka Helgi Daubare. Igauniete Helgi ir cieši iesakņojusies Latvijā. Viņa šeit ieprecējās un iemīlēja...
Lībiešu svētki – 3. augustā
Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt” aicina uz šīgada Lībiešu svētkiem Mazirbē 3. augustā. Tie tradicionāli iesāksies pulksten 10 ar dievkalpojumu Mazirbes baznīcā un pulksten 12 ar svētku atklāšanas ceremoniju pie Lībiešu tautas nama. Tai sekos gājiens uz jūru. ...
Lībiešu kāzu spēle – sākums un turpinājums
Šovasar aprit 45 gadi, kopš Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lībiešu sētā izrādīja uzvedumu “Lībiešu kāzu spēle XIX gs.”. Šogad 4. augustā Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” un Kolkas ansamblis “Laula” iespējami autentiskā vidē – Kolkā – piedalīsies...
“Lībiešu telts” sarunu festivālā “Lampa”
5. un 6. jūlijā Cēsīs jau desmito reizi būs sarunu festivāls “Lampa”. Tajā jau iepriekšējos gados ir runāts par lībiešu tematiku, bet šogad to pirmo reizi varēs darīt īpašā vietā – “Līvõd telt / Lībiešu telts”. Telts pasākumus organizē LU Lībiešu institūts. Festivāla...
Žurnālā “Domuzīme” – par lībiešu mantojuma gadu
Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla “Domuzīme” 2024. gada 3. numurā (žurnāls iznāk sešas reizes gadā) publicēts plašs Valta Ernštreita (“lībiešu dzejnieks un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta un Tartu Universitātes...
Sāmsalu pieskandinās lībiešu dziesmas
Tuvākajās dienās – 5. un 6. jūlijā – Serves (Sõrve) pussalā viesosies folkloras ansamblis “Kāndla” (vadītāja Ilga Porniece) un koris “Lōja” (diriģents Ģirts Gailītis). Lībiešu dziesmas skanēs 5. jūlija vakarā Serves raga galā un 6. jūlijā Kuresārē un Salmē. Ar lībiešu...
Līvu savienība aicina pieteikties diskusijām
Šovasar Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt” Lībiešu tautas namā Mazirbē rīko divas tikšanās ar diskusijām “Mūsu kopējais mantojums”. Organizētāji iecerējuši sarunas par šādām tēmām: “Kāda mūsdienās ir lībiskā kultūrvide Lībiešu krastā – kā mēs vērtējam mūsu kopējo...
Mazirbes Brausku saimnieces Mildas Šimpermanes atmiņas
2015. gada vasarā sarunājos ar Mazirbes Brausku saimnieci Mildu Šimpermani (dz. Jaunvalku), kura tikko bija nosvinējusi 69. dzimšanas dienu. Viņa man uzticēja savas atmiņas par bērnību, skolas un darba gadiem. Nesagaidījusi savu 70. dzimšanas dienu, Milda aizgāja...
Lūžņas vīri par alu
Amā jõvā jōņāina, Mis katkūb Jōņȭdõn – Īrtabārd, papāstõmd, Punnivālda ōbliņ. Visa laba Jāņu zāle, Ko plūc Jāņu vakarā – Vībotnīte, papardīte, Sarkanbaltais āboliņš. /Lībiešu tautasdziesma/ Stāsta Pēteris Didriksons (Pētõr Didrikson, 33 g. v.),...
Ielīgošana Mazirbē
15. jūnijs pulksten 18.00. Siltā sestdienas vakarā, kad saulīte rotājās, pie Mazirbes Lībiešu tautas nama pulcējās prāvs ļaužu pulciņš, tērpušies tautastērpos un košiem Jāņu vainagiem galvā. Sanākuši lieli un mazi līgotāji. Skaistie un smaržīgie vainagi vīti no visām...
Tīklošanās pasākumi kopienas stiprināšanai nenotiks
2024. gada 3. maijā Lībiešu kultūrtelpas portāls livones.net publikācijā “Valsts atbalsts lībiskajām aktivitātēm” informēja par Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirto atbalstu mērķprogrammas “Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību attīstība un ilgtspēja” 2024. gada...
LNKC sadala 2024. gada lībiešu finansējumu
Latvijas Nacionālā kultūras centra vietne ziņo, ka noslēdzies konkurss “Lībiešu (līvu) kultūrtelpas stiprināšanas un popularizēšanas pasākumu nodrošināšana 2024. gadā”. Kopējais pieejamais finansējums bija 21 500 eiro. Konkursam tika iesniegti septiņi projekti, no...
Top Lībiešu vietvārdu katalogs
Publiskoti Valsts kultūrkapitāla fonda Tradicionālās kultūras nozares 2024. gada otrā projektu konkursa rezultāti. Nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Gita Lancere, komentējot piešķīrumus, atzīmē, ka ar “VKKF atbalstu būs iespēja klajā nākt diviem nozarei...
Ielīgošana Mazirbē
Līvu savienība aicina uz ielīgošanas pasākumu Mazirbē, Lībiešu tautas namā 15. jūnijā plkst. 18.00. Tajā piedalīsies Ilga Reizniece, Māris Muktupāvels un tradicionālās dziedāšanas kopa “Burdons”. Vienlaikus tautas namā būs apskatāma gleznotājas Gitas Šmites darbu...
Mazirbē būs trīs mākslinieku rezidence
Šovasar Lībiešu tautas namā Mazirbē iecerēta trīs mākslinieku rezidence jeb pagaidu apmešanās vieta. To rīkos Līvu savienība sadarbībā ar biedrību "Kvadrifrons", bet projekta īstenotāji ir "Kvadrifrona" pārstāvis Reinis Boters un Līvu savienības vadītāja Ieva...
Zvejas darbi un zivis – Dundagas zvejniekciemu leksika
Publicējam Zojas Sīles raksta "Leksika Dundagas zvejniekciemos" otro daļu. Raksts balstās uz autores diplomdarbu, kas izstrādāts, 1973. gadā absolvējot Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti. Pirmā daļa lasāma šeit. Laivas pušelniek, pušnik ir...
Leksika Dundagas zvejniekciemos
1973. gada jūnijā absolvēju LU Filoloģijas fakultāti ar diplomdarbu par latviešu valodas lībisko izloksni Kurzemes lībiešu ciemos, kuru vadīja profesore Marta Rudzīte. Ievadā citēju Frici Kārkluvalku no izdevuma “Sēta. Daba. Pasaule” 7. burtnīcas (Rīga, 1892.): “Iekam...
Mūžībā aizgājusi lībiešu uztura pētniece Linda Dumpe
27. maijā mūžībā tika pavadīta etnogrāfe, valsts emeritētā zinātniece Dr. habil. hist. Linda Dumpe (08.03.1930.–22.05.2024.). Nevienam, kurš ir interesējies par lībiešu uzturu senču laikos, viņas vārds nebūs svešs. Tā kā Linda Dumpe ir dzimusi Rīgas igauņu ģimenē,...
Sveicam pusgadsimta jubilejā!
Šodien, 26. maijā, pusgadsimta jubileju svin Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors, dzejnieks un atdzejotājs, Lībiešu kultūrtelpas aktīvists, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas padomes priekšsēdētājs un Latvijas Zinātņu akadēmijas...
Tenu Karmam – 100. Latvijas pilsonis ar somugriskiem akcentiem
Turpinot rakstu ciklu, kas veltīts valodnieka, bibliogrāfa un lībiešu drauga Tenu Karmas 100. dzimšanas dienai, atgādinām viņa profesionālo veikumu, kas uzkrāts papildus tam, kas vairāku gadu desmitu garumā darīts lībiešu valodas un kultūras labā. ...
Atvadu sveiciens Mārai Zirnītei
Vasarsvētku rītā Māra Zirnīte (25.04.1943.–19.05.2024.) teica ardievas šīszemes gaitām. It kā bija zināms, ka tas var notikt kuru katru brīdi, taču Māriņas balss allaž bija tik mundra, ka skaudro īstenību grūti pieņemt. Tā sagadījās, ka pēdējā pusgadā tikāmies...
Sklandrauši – lībiešu dižrauši un eirorauši
Eirorauši Nu jau vairāk nekā desmit gadus (kopš 2013. gada oktobra) sklandrauši ir iekļauti Eiropas Komisijas reģistra “Garantēta tradicionālā īpatnība” sarakstā. Tas nozīmē, ka nosaukumu “sklandrausis” drīkst lietot tikai tiem sklandraušiem, kas ražoti saskaņā ar...
Pirmo reizi lībiešu krastā. Ekspedīcijas dalībnieka piezīmes
Tenu Karma pirmo reizi lībiešus apmeklēja 1948. gada vasarā. Tā bija Tartu Universitātes filoloģijas studentu vasaras prakse, ko vadīja docents Pauls Ariste (Paul Ariste, 1905–1990). Šajā braucienā piedalījās arī students un vēlākais lībiešu valodas pētnieks profesors...
No folkloras prakses pierakstu klades
Vilhelms Krasons (dz. 1894) no Košraga Kine-Dīke mājām Par rotaļām Rotaļās gāja svētdienās un darbdienu vakaros. Vasaras laikā brīvā dabā, jūrmalā, pa liedagu. GARDEGUŅI – meitas sasēdušas uz sola rindā, pretī tāpat zēni. Spēles vadītājam jāuzmin, kura meita patīk...
Valoda, kurā dzied, ir dzīva
Lībiešu institūta eksperte Bridžita Mora-Nae piedzima Anglijā, izauga Francijā, bet tagad dzīvo Rumānijā. Viņa lieliski runā latviski, tādēļ itin viegli sazinājās ar lībiešu ansambļu dalībniekiem, izvaicājot viņus par devumu lībiešu valodas saglabāšanā. Mēs ar...
Lībiešu tautas nama vasaras sezonas atklāšana
Vasaras sezonas atklāšanas pasākuma pirmā daļa noritēja ārā pie mūsu trim ozoliem, pīlādža un īves. Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite iepazīstināja ar līvu kultūras darbinieku jubilāru dzīves gājumu. Šogad svinam lībiešu valodnieka, folklorista, dzejnieka,...
Atklāta 2024. gada vasaras sezona Lībiešu tautas namā
Pirms vairākiem gadiem dzimusī tradīcija turpinās. Pavasarīgā noskaņā 5. maijā Mazirbē visai kupls ļaužu pulks bija atsaucies aicinājumam būt klāt dienā, kad Līvu (lībiešu) savienība (LS) sāk vasaras sezonu Lībiešu tautas namā. Bijām kopā ar aktīviem ļaudīm lībiešu...
Valsts atbalsts lībiskajām aktivitātēm
Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību attīstība un ilgtspēja” 2024. gada konkursā atbalstu ieguva nodibinājuma “Ventspils lībiešu apvienība “Rānda”” projekts “Lībiešu kopienas stiprināšana un atjaunotne” (projekta vadītāja...
Par sevi — pats
Pēc uzvārda kāds mani varētu pieskaitīt pie indiešiem, bet patiesībā esmu vidzemnieks. Tēva dzimta jau vismaz XVIII gadsimtā dzīvojusi Vidzemē jeb Livonijā, t. i., Lībiešu zemē — tās igauņu daļā, Palamuzes draudzē, kādus pussimts kilometrus uz ziemeļiem no igauņu...
Rūpēs par lībiešiem. Tenu Karmas simtgade
Šogad 1. maijā apritēs simt gadu, kopš dzimis Triju Zvaigžņu ordeņa un Igaunijas Baltās Zvaigznes ordeņa kavalieris, bibliogrāfs, lībiešu kultūrvēstures pētnieks un lībiešu valodas zinātājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis igaunis Tenu Karma (Tõnu Karma;...
Dziļi iesakņojušies Vidzemes lībiešu zemē
Pagājušajā gadā, pirmo reizi atzīmējot Lībiešu mantojuma dienu, Lībiešu institūta izveidotajā kartē Vidzemē bija redzami daudzi jo daudzi mazie karodziņi, kas apzīmēja vietas, kur norisinājās dažādas aktivitātes. Visur tajās iesaistījās cilvēki, kuri apzinās sevi...
Pilnīga pasaka – zvaigznes un lestes
Vietnes lsm.lv ciklā “Sarunas” 21. aprīlī publicēta saruna “LTV žurnālists Dāvids Ernštreits: Ja tev ir mērķis, tad atlaižu nav”, ko veidojusi viņa kolēģe LTV raidījumu redaktore Dace Leimane. Gandrīz trīsdesmit darba gados televīzijā Dāvids izveidojies par nopietnu...
Bez fantāzijas un jokiem jau nevar. II daļa
Ar Albertu Tiesu (1933–2001) pirmo reizi satikos 1979. gadā, kad sāku vākt nostāstus, teikas un leģendas par Mazirbi un tās vēsturi. Alberts rādīja un stāstīja, kā Mazirbē kādreiz bijis un izskatījies. Viņš bija lielisks, jestrs un asprātīgs stāstītājs. Vecais...
Bez fantāzijas un jokiem jau nevar
Ar Albertu Tiesu (1933–2001) pirmo reizi satikos 1979. gadā, kad sāku vākt nostāstus, teikas un leģendas par Mazirbi un tās vēsturi. Mani ļoti interesēja vietvārdi, jo katrai vietai ir savi īpatnēji nosaukumi, kuri kalpo daudzām paaudzēm. Alberts rādīja un stāstīja,...
Darbu sāks “Vešprāiga klub”
Tēriņtš līvlizt ja līvõd sõbrād! Aicinām uz pirmo “Vešprāiga klub” jeb Lībiešu grāmatu lasīšanas kluba saietu. Vešprāiga senāk bija laiks, kad mijkrēslī ritēja sarunas, tika stāstītas pasakas, lasīti kalendāri un grāmatas. Tiksimies 17. aprīlī plkst. 18.00 LU Lībiešu...
Grāmata par Jāni Belti – pirmā no četrām
2024. gada Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai bija pieteikts neparasti daudz grāmatu par lībiešu tematiku – veselas četras: Renātes Blumbergas un Baibas Dambergas “Belte, tas mālders/ Belte, se mōļţiji” (izdevis Lībiešu kultūras centrs sadarbībā ar Līvu...
Medņu ģimene un Lībiešu institūta vadītājs Somijas medijos
Somijas ziņu aģentūras STT žurnālists Markuss Kuokanens (Markus Kuokkanen) izplatīšanai valsts medijos ir sagatavojis rakstu par Medņu ģimeni “Vecāki nomainīja mājas valodu, lai glābtu senču valodu, un tagad Helsinkos dzīvojošo māsu valoda ir retā lībiešu valoda”...
No folkloras prakses pierakstu klades
Milda Reinfelde (dz. 1893) no Mazirbes ir lībieša, kuģu kalēja Folmaņa meita. Viņas tēvs kādreiz nopircis no vecā Taizeļa māju, kad tas bija izputējis. Pati Milda no 16 gadu vecuma desmit gadus kalpojusi pie Dundagas barona K. fon der Ostensakena par istabeni. Barona...
Saltkurpji danco pa miroņu ceļiem
Lībiešu mitoloģija nav saglabājusi teikas par stipriniekiem vai spēcīgām dievībām, taču saglabājušās liecības par daudzām būtnēm, kas var nākt palīgos cilvēkam grūtā brīdī. Visvairāk ir māšu un tēvu: ne tikai jūras un meža, bet ir arī pļavas un purva, sala un sniega,...
Lieldienas Melnsilā
1999. gada Lībiešu gadagrāmatā akadēmiķis Saulvedis Cimermanis publicēja plašu melnsilnieka Rūdolfa Landmaņa (dz. 1908) atmiņu stāstījumu “Melnsils 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajos gadu desmitos Rūdolfa Landmaņa un dažu vēstures dokumentu skatījumā” (86.–133....
No intereses par vēsturi līdz digitālajai kartei
Atzīmējot Ventspilī UNESCO dienu, Valsts 1. ģimnāzijā notika jauniešu konference, kurā ar priekšlasījumu uzstājās arī Rūdolfs Punkstiņš. Viņš stāstīja par paveikto projektā “Lībiešu krasts – digitālie maršruti pa lībiešu ciemiem”. Tā kā pagājušais gads...
Līvu savienības pilnsapulce
Svētdien, 24. martā, Lībiešu tautas namā Mazirbē notika Līvu savienības pilnsapulce. Kā portālam pastāstīja savienības biedre un līdzšinējā valdes locekle Baiba Šuvcāne, uz to ieradies pietiekams biedru skaits un tā bijusi lemttiesīga. Vispirms sanākušie noklausījās...
Pavasara un lībiešu svinēšana Kolkā
Šajā nedēļas nogalē Kolkā varēs ne tikai modināt putnus, bet arī izlocīt kājas kopā ar Rīgas deju folkloras kopu “Dandari”. Danču vakars ar lībiešu dejām notiks 23. martā pulksten 18 Kolkas tautas namā. Pasākums ieskandinās divas pusapaļas jubilejas – Līvu savienības...
Līvu savienības gada kopsapulce
Jau pēc nedēļas, 24. martā, pulksten 12.30 Lībiešu tautas namā Mazirbē notiks lielākās lībiešu sabiedriskās organizācijas “Lībiešu (līvu) savienība “Līvõd Īt”” gada kopsapulce. Ir aizvadīts lieliem pasākumiem piesātinātais organizācijas simtās jubilejas gads un tagad...
“Rāndalist” jubilejas koncerts
Pirms divdesmit gadiem – 2004. gada 23. martā – uz pirmo mēģinājumu sapulcējās Ventspils lībiešu ansambļa “Rāndalist” sievas Angelikas Dzintaras vadībā. Vēlāk ansambli vairākus gadus vadīja Maija Kronberga, taču jubilejas koncertam “Sindõn ma rāndas” (Dzimis esmu...
Neizrādām grūtumu uz āru
Ar Pitragā dzimušo Ilmāru Geigi satiekamies kafejnīcā, un viņš saka: “Es tev tūlīt parādīšu, ko man bērni nupat dzimšanas dienā uzdāvināja!”. Novelkot virsjaku, atklājas melns svīteris, uz kura ar baltiem burtiem greznojas vārds “Lībietis”. Pirms Līvu savienības...
“Līvlist” Jēkabam Raipulim – 85
7. martā 85. dzīves jubileju atzīmēja ilggadējais Rīgas lībiešu ansambļa “Līvlist” dalībnieks Jēkabs Raipulis. Viņš, dzimis malēnietis, lībiešos jau ir tik ilgi, ka daudziem tas ir liels pārsteigums uzzinot, ka Jēkabs nemaz nav lībietis. Ansamblī...
Dieva butiņš un Jumāl peppiņ
6. martā portālā “Satori.lv” bija publicētas latgaliešu dzejnieces Ilzes Spergas pārdomas “Nāve pie manis jau ir bijusi” par Vērdiņu Kārļa / Vērnig Kōrli dzejas krājumu “Lībiešu balādes” / “Līvõd balādõd” (lībiski atdzejojis Valts Ernštreits, izdevniecība “Neputns”,...
Robežkalns, Nabeļkalns vai tomēr Sūdkalns un Menstu Pempis
SIA “Jāņa sēta” karšu pārlūkā BalticMaps.eu tagad pieejami standartizētie vietu nosaukumi lībiešu valodā, kurus sagatavojis Latvijas Universitātes Lībiešu institūts. Lībiešu vietvārdu karti var atrast zem izvēlnes “Kartes slāņu izvēle”. Tāpat tiek piedāvāta iespēja ar...
Modināsim, saucot vārdā!
Jūtams, ka lībiešu kopiena jau gatavojas Lieldienu putnu modināšanai, par kuru igauņu pētniece Kristi Salve raksta: “Ļoti atraktīva ir putnu modināšanas ieraža pirmo svētku rītā, kura ļoti ilgi saglabājās lībiešu tradīcijās. Atbilstoši daudzu tautu pārliecībai,...
Izsludināta putnu modināšanas diena
Latvijas Universitātes Lībiešu institūts ir izplatījis informāciju, ka 24. martā – pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem – jau otro reizi tiks atzīmēta Lībiešu mantojuma diena lībiešu savulaik apdzīvotajos novados: “Šajā dienā atkal rosinām ar lībiešu...
Maima Grīnberga saņēmusi Somijas Valsts balvu
Lībiešu kultūras centrs un, esmu pārliecināta, visi lībiešu kopienas ļaudis no sirds priecājas par ziņu, ka tulkotāja Maima Grīnberga nupat saņēmusi Somijas Valsts balvu somu literatūras ārvalstu tulkotājam (Valtion ulkomainen kääntäjäpalkinto). Kopš...
Brenda grib iepazīties ar Ventspils lībiešiem
Miķeļtornī kādā senā sētā dzīvo nīderlandiete Brenda Lelie. Kopā ar viņu līvu krastā laiku pavada arī draugs Tvans un divi kaķi, viens no tiem ar prāmi atvests no Nīderlandes. Brenda interesējas par lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu un vēlas atdzejot lībiski...
Vakars lībiešu dziesmu noskaņā
23. februārī plkst. 18 Ventspilī koncertzālē “Latvija” (“Green room” 2. stāvā) notiks lībiešu dziesmai veltīts pasākums. To vadīs etnomuzikologs un kādreizējais lībiešu ansambļa “Līvlist” vadītājs Zigurds Ete. Vakarā piedalīsies lībiešu kultūrvēstures pētniece Baiba...
Nodarbības lībiešu bērniem un jauniešiem
Lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” pedagogi arī šajā pavasarī organizē lībiešu valodas nodarbības, lai neaizmirstos vasaras skolā apgūtais. 2024. gada pirmā tikšanās būs sestdien, 24. februārī, plkst. 12 Latvijas Universitātes Lībiešu...
Dzīve Jaunciemā, Sīkragā un Mazirbē
Ar Birutu Drišļuku (dz. Geige, 1928–2018) tikos un viņas atmiņas par bērnību un skolas gadiem pierakstīju 1979. gadā. 2000. gadā tās papildināju, bet apkopoju 2023. gadā. Dzīve Jaunciemā Esmu dzimusi 1928. gada 23. maijā Jaunciemā. Mani vecāki Oskars un Milda...
Atvērta Antas Rugātes grāmata “Mūsu Gerda”
15. februārī Latvijas Televīzijā sirsnīgā gaisotnē atvēra apgāda “Latvijas mediji” izdoto grāmatu “Mūsu Gerda”. Kā uzsvēra runātāji, to veidojušas divas izcilas personības, abas Latvijas Televīzijas kādreizējās diktores: autore Anta Rugāte un viņas varone Gerda...
No kurienes nākuši lībieši?
Raksts ar šādu intriģējošu virsrakstu publicēts Tartu Universitātes Vēstures un arheoloģijas institūta Arheoloģijas nodaļas ikgadējā izdevuma “Tutulus”, kas veltīts Igaunijas arheoloģijas aktualitātēm, 2023. gada laidienā (Kust on pärit liivlased? Tutulus 2023,...
Iznākušas Arnolda Auziņa “Jautras nebūšanas”
Apgāds “Dienas Grāmata” nupat laidis klajā Arnolda Auziņa dzīves komisko atgadījumu apkopojumu “Jautras nebūšanas”. Tajā ietverti vairāk nekā astoņi desmiti stāstiņu, par kuriem autors (starp citu, Līvu savienības ilggadējs biedrs) saka: “Visu mūžu uz notikumiem un...
Starp divu uzskatu dzirnakmeņiem
Etnomuzikologs Zigurds Ete, viņš arī Ventspils 4. vidusskolas mūzikas skolotājs un mūzikas teorijas skolotājs Piltenes Mūzikas skolā, labi pārzina komponista, muzikologa, sabiedriskā darbinieka Dzintara Kļaviņa veikumu, jo iekļāva to savā bakalaura darbā, beidzot...
Lībisko personvārdu radīšana
Lībieši par lībiskiem personvārdiem sāka domāt pirms gadsimta, un šis process nekad nav apstājies. Pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās pie īsti lībiska vārda Ēdrõm tika meitenīte, ko vēlāk pazinām kā “Līvlist” dziedātāju Edromu Veldi. Septiņdesmito gadu beigās...
Izvirzīti Aleksandra Pelēča literārās prēmijas kandidāti
10. aprīlī, atzīmējot rakstnieka dzimšanas dienu, tiks piešķirta kārtējā Aleksandra Pelēča literārā prēmija kādai Talsu pusei veltītai grāmatai. Šāgada prēmijai izvirzīti deviņi 2023. gadā izdoti darbi: Renāte Blumberga, Baiba Damberga, Jānis Belte....
Brīvdabas muzejam – 100
Pirms simt gadiem – 1924. gada 2. februārī – notika Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes sēde, kurā arhitekts Pauls Kundziņš (1888–1983) ierosināja veidot brīvdabas muzeju. Ierosinājumu pieņēma un nolēma sākt muzeja organizēšanas priekšdarbus....
Emmas Blāzes atmiņas par Mazirbi un tās ļaudīm
Ar Emmu Blāzi (dz. Stefenberga, 1920–2002) tikos un atmiņas pierakstīju 1979. gadā, kad vācu materiālus par dzīvi Mazirbē pirms un pēc Otrā pasaules kara, un 90. gadu beigās, kad gatavoju materiālus Mazirbes skolas salidojumam 2000. gadā. Emma Blāze aizgāja mūžībā...
Beāte darina lībiešu vainagu
Jauniešu konferencē “Apzinies savas saknes, lai veidotu spēcīgu personību nākotnē” Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases audzēkne Beāte Trama uzstājās ar zinātniski pētnieciskā darba priekšlasījumu “Seno lībiešu galvassegu elementu izpēte, pārņemšana un...
Izstādes Kolkā un Iklā
Kolkas Lībiešu saieta namā līdz pavasarim aplūkojama gleznu izstāde “Līvzeme 2023”. Tajā izstādīti 16 darbi, kas tapuši starptautiskajā gleznošanas plenērā “Līvzeme 2023”. To katru gadu Mazirbē organizē Veronikas un Edgara Milleru vadītā biedrība “Randalist”,...
Apstiprināta lībiešu valodas ekspertu komisija
Ar Valsts valodas centra direktora Māra Baltiņa rīkojumu 15. janvārī apstiprināta lībiešu valodas ekspertu komisija. Tā izveidota pēc Latvijas Universitātes Lībiešu institūta (LI) direktora Valta Ernštreita 2023. gada 8. decembra iesnieguma. Ekspertu...
Par simt procentiem pārliecināts
Sākumā gribēju iesaukties: “Sensācija, sensācija – ir uzradies lībiešu sabiedriskā darbinieka Jāņa Beltes mantinieks!” Pēc tam noskaidrojam, ka Vjačeslava Malahova iespējamais vecvectēvs ir ārsts, saukts arī par feldšeri, Jānis Belte. Kādēļ iespējamais radinieks,...
Lībiešu institūts enerģiski sācis sesto darba gadu
Latvijas Universitātes Lībiešu institūts, 16. decembrī ar Lībiešu dienu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atzīmējis sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru pasludinātā Lībiešu mantojuma gadu noslēgumu un vienlaikus...
Leģenda par Kolkas ciema lībieti
Pirms gandrīz simt gadiem rakstnieks Kārlis Dziļleja uzrakstīja leģendu “Kolkas ciema lībietis”, kas ietilpa iecerētajā ciklā “Lielskungs un viņa kalps”. 1927. gadā tā tika publicēta trīs izdevumos: žurnālā “Domas” (6. un 7. numurā) un laikrakstos “Jaunā Dzīve” un...
Kultūrkapitāla fonda atbalsts lībiešiem
2024. gada aktivitātēm Kultūrkapitāla fonds pagājušā gada nogalē mērķprogrammu konkursos ir piešķīris finansējumu lībiešu sabiedriskajām organizācijām un lībiešu mantojuma kopējiem. Konkursā “Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi” Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt” ir...
Valentīnai Dzenei aizejot
2023. gada nogalē mūžībā devās ilggadējā Līvu savienības Mazirbes grupas aktīva dalībniece Valentīna Dzene (30.03.1937.– 28.12.2023.). Valentīnas mūžs aizsākās tālajā Latgalē Rēzeknes apriņķa Ozolaines pagastā. Tēvs strādāja uz dzelzceļa, bet māte Broņislava bija...



























































































































