No svētkiem līdz svētkiem – 2003. un 2004. gads lībiešu dzīvē

Lībiešu svētki 2003

2003. gada augusta pirmā sestdiena bijusi saulaina un karsta, bet Lībiešu svētku programma – plaša un bagātīga. Šis bija arī Līvu savienības 80. jubilejas gads.

2. augusta pasākumus rūpīgi dokumentējusi Baiba Šuvcāne 2003. gada vienīgajā “Līvli” numurā[1]. Svētku dienu ievadīja dievkalpojums Mazirbes baznīcā ar mācītāju Lauri Vālgamā un palīgmācītājiem Āri Kronbergu un Ilmāru Baronu. Rīta pusē Mazirbes jaunajos kapos arī atklāts Ģirta Burvja veidotais kapa piemineklis kādreizējam Līvu savienības valdes loceklim Eduardam Ermanbrikam.

 

 

Svētku atklāšanas ceremonija sākas divpadsmitos pie Lībiešu tautas nama ar himnām, karogu uzvilkšanu un runām: Līvu savienības vecākais Aldis Ermanbriks, Valda Marija Šuvcāne (lībiski), īpašo lietu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks, Igaunijas vēstnieks Tomass Luks, Somijas vēstniece Kirsti Eskelinena, Ungārijas vēstnieks Baltijas valstīs Laslo Nikičers, ASV vēstnieks Braiens Karlsons, igauņu valodnieks Tīts Reins Vītso, “Fenno-Ugria” pārstāvis Jāks Prozess, Kolkas pagasta priekšsēdētāja Benita Ose un Tārgales pagasta priekšsēdētāja Inta Blumberga, kapteinis Valdis Grenenbergs-Grīnbergs, Dainis Stalts un Andrejs Šulcs. Pie vārda tika arī igauņu valodnieks Eduards Vēri, atzīmējot 55. gadu saviem Lībiešu krasta apciemojumiem.

 

 

 

Pēc tam sekoja gājiens uz jūru Kolkas pūtēju orķestra pavadījumā. Par izrīcībām jūrmalā Baiba Šuvcāne raksta: “Vainagu Jūras mātei jūrā tradicionāli ieveda kapteinis Visvaldis Feldmanis un Andrejs Šulcs. Organizētāji bija parūpējušies par to, lai jūrmalā notiktu vēl arī citas izklaides. Tur bija uzbūvēta speciāla estrāde, kur koncertu sniedza Kolkas pūtēju orķestris, dziedāja ansambļi. Daudz interesentu pulcināja folkloras grupa “Vilkači” un seno cīņu kluba “Trejasmens” dalībnieki, kas demonstrēja seno cīņu mākslu. Šķindēja zobeni, un jūrmalas karstajās smiltīs krita ievainotie bruņinieki. Pati jūra bija pilna peldētāju un atveldzes meklētāju.”

 

 

 

Svētkos piedalījās arī Rīgas Doma zēnu koris, kura priekšnesums ievadīja Ievas Ernštreites vadīto pasākumu tautas nama zālē – “V. M. Šuvcānes veidotās grāmatas “Lībiešu folklora” atvēršanas svētkus un mākslinieces Baibas Dambergas grafikas izstādi. Koris atskaņoja komponista Valta Pūces sacerēto skaņdarbu “Teika par Kolkasragu” (Pētera Damberga vārdi), kas izpelnījās klausītāju nedalītu atzinību.”

Pēc pasākuma zālē sākās brīvdabas koncerts: “Nedalītu interesi un atzinību izpelnījās mūziķa Jāņa Medņa džeza ansambļa koncerts [..]. Pēc jauno džeza mūziķu uzstāšanās koncertu turpināja mūsu tradicionālie pašdarbības kolektīvi – ansamblis “Līvlist”, folkloras kopa “Skandinieki”, līvu folkgrupa “Kalā jeng”, Kolkas sieviešu ansamblis “Laula”, Tukuma dejotāji, kā arī viesi – igauņu koris. Jāatzīmē, ka šogad svētku koncerts pirmo reizi noritēja uz speciāli veidotas estrādes, par kuras ierīkošanu arī bija gādājis Baltijas Kultūras centrs.”

Garo svētku dienu noslēdza teātra izrāde “Jūras kāzas” tautas namā, ansambļu “Opus Pro” un “Rama Dance” koncerts, ugunskurs jūras krastā un zaļumballe.

 

 

 

Līvu savienības kopsapulce 2004

2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, tādēļ gada lielā sapulce tika pieskaņota šai dienai, un tās norises laikrakstā “Līvli” aprakstīja Dženeta Marinska[2]: “Pirms darba uzsākšanas pie Līvu tautas nama sapulcējušies konferences dalībnieki un viesi sveica šo notikumu. Latvijas un Eiropas Savienības himnām skanot, īpašo lietu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks un kapteinis Visvaldis Feldmanis uzvilka mastā Eiropas Savienības karogu. Pacilātu noskaņojumu radīja ansambļa “Līvlist” dziedātās dziesmas.”

 

 

 

 

 

Pašu sapulci nācās aizvadīt pašaurajās otrā stāva telpās, jo zālē bija remonts: “Jaunu veidolu “lībiešu lietas” ieguvušas ne tikai no ārpuses (šeit domājot Līvu tautas nama remontu). Kopš iepriekšējās sapulces tās būtiski mainījušās arī no “iekšpuses” – likvidēta 12 gadus pastāvējusī valsts institūcija “Lībiešu krasts” un tās vietā radīta cita – Lībiešu (līvu) lietu nodaļa Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Mazākumtautību lietu departamenta pakļautībā. Tāpēc bija sagaidāms, ka kopsapulces noskaņojums būs savādāks. Nebiju maldījusies. Iepriekšējos gados valdošo emocionāli uzkarsēto atmosfēru parasti vēsajā apakšstāva zālē nomainīja rāmi plūstošas emocijas fiziski uzkarsušā telpā.”

 

 

Sapulci vadīja savienības vadītājs Aldis Ermanbriks, kurš “par galveno šīs organizācijas uzdevumu uzskata lībiskās identitātes stiprināšanu, organizējot kopīgus svētkus. To kļūst arvien vairāk. Ikgadējiem Lībiešu svētkiem pagājušajā gadā pievienoti arī Karoga svētki, kas tiks svinēti 18. novembrī. [..]

Vēl viens no būtiskākajiem Līvu savienības uzdevumiem ir sekmēt lībiešu valodas apguvi. Šis uzdevums sekmīgi realizējās bez īpašām Līvu savienības pūlēm, laikā, kad pastāvēja valsts institūcija “Lībiešu krasts” un šim mērķim bija valsts finansējums.

Kopš situācija mainījusies, lībiešu valodas mācīšanai piemērots veids nav atrasts. Aldis Ermanbriks domā, ka viens no veidiem, kā to darīt, varētu būt ierakstu izdošana lībiešu valodā.”

Uzrunu teica arī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks, kurš savienības kopsapulcē piedalījās jau otro gadu pēc kārtas:

“Viņš uzsvēra, ka veiktā reorganizācija, likvidējot VĪALKT “Lībiešu krasts” un izveidojot jaunu struktūru – Lībiešu (līvu) lietu nodaļu sekretariāta pakļautībā, ir bijis pareizs solis.

Nils Muižnieks runāja arī par lībiešu lietām paredzēto budžetu. Tas ir Ls 32 000, no kuriem Ls 16 000 tiktu atvēlēti Lībiešu lietu nodaļas uzturēšanai un darbinieku algām un Ls 16 000 – citām lībiešu aktivitātēm. Bet, lai iegūtu finansējumu, jāiesniedz projektu pieteikumi. Ministrs aicināja iesniegt projektu pieteikumus arī Sabiedrības integrācijas fondam, kurā šogad ir pieejami 2,5 milj. latu. Šādā veidā varētu piesaistīt finanšu līdzekļus valodas apguvei, kultūras pasākumiem, izpētes projektiem.”

 

 

Sapulces dalībnieki tika iepazīstināti arī ar jaunizveidotās Lībiešu lietu nodaļas darbiniecēm – vadītāju Baibu Šuvcāni un vecākajām referentēm Lilitu Kalnāju un Maiju Rērihu. Par nodaļas veicamajiem uzdevumiem sapulcē stāstīja tās vadītāja: “Nodaļas uzdevums būs koordinēt programmas “Lībieši Latvijā” realizāciju, kas ietver septiņas rīcības programmas. Aivitas Putniņas ieteikumi būs bāze, uz kuras pamata sākt strādāt.

Aktuāli ir “Lībiešu krasta” laikā īstenoto pasākumu – mēnešraksta un gadagrāmatas izdošana, lībiešu bērnu nometnes – tradīciju turpināšana.

To finansiālam atbalstam nepieciešams iesniegt projektu pieteikumus. Tas prasīs lielu piepūli no Līvu savienības valdes, kuras pienākums ir sekmēt šo uzdevumu izpildi.”

Kopsapulcē tika atbalstīts arī 15 Dundagā dzīvojošo lībiešu pēcteču lūgums ar vēlmi iestāties Līvu savienībā un izveidot Dundagā savienības reģionālo nodaļu. Dundagas grupas vadīšanu uzņēmās Mārtiņš Lepste, kurš ir pazīstamā lībiešu valodas skolotāja Mārtiņa Lepstes dēls.

 

Konference “Lībiskais līdzās”

2004. gada Starptautiskajā muzeju dienā 18. maijā Talsu novada muzejā notika konference “Lībiskais līdzās” un muzeja kolektīvs bija sagatavojis arī tāda paša nosaukuma izstādi: “Konference neieslīga specifiskos zinātniskos lasījumos. Runātāji atgādināja, cik ļoti lībiskais dzīvo latviskajā, cik tuvu esam šai pagātnei un cik svarīgi ir vēl aiz rokas pieturēt, aiz tautisko brunču malas un zvejnieku zābaka paspēt aizķert stāstošo par otro Latvijas pamattautu. [..]

 

 

Līvu savienības valdes priekšsēdētājs Aldis Ermanbriks atgādināja, ka līvu tautas tēmai šodien ir starptautiska, ne tikai lokāla nozīme. Viņš muzejam uzdāvināja nesen klajā nākušu kompaktdisku ar Valdas Marijas Šuvcānes līvu valodā ierunātajiem folkloras materiāliem. Baiba Šuvcāne, īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Mazākumtautību lietu departamenta Lībiešu lietu nodaļas vadītāja, runāja par vienu muzejā eksponēto līvu vēstures liecību daļu – fotogrāfiju kolekciju no Somijas Nacionālā muzeja arhīva, kas jau apceļojusi vairākas Latvijas vietas. Kolkas tūrisma uzņēmēja Dženeta Marinska stāstīja par savu un līvu interešu pulciņa vadītājas Mārītes Zandbergas īstenoto projektu “Kolkas ciems un tā pamatiedzīvotāji senāk un tagad”. Viņu darbs ir reāls, paliekošs ieguldījums tautas vēsturē. Par to, cik maz folkloras vācējiem vairs iespējams uzzināt piekrastes ļaužu mājās, vēstīja Aldis Pūtelis, Latviešu folkloras krātuves darbinieks. Kā skan līvu mēle, dzirdējām Zojas Sīles teiktajā par lībiešu valodu, Helmī un Daiņa Staltu uzstāšanās laikā, Kolkas sieviešu ansambļa “Laula” un Latvijā sen pazīstamā līvu ansambļa “Līvlist” priekšnesumā.”[3]

 

 

 

Lībiešu svētki 2004

Togad mēneša pirmā sestdiena iekrita 7. augustā un, spriežot pēc fotogrāfijām, bija silta un saulaina diena.

 

 

 

 

Koncentrēts apkopojums par svētku norisi lasāms 2005. gada Lībiešu gadagrāmatā: “Tradicionāli Lībiešu svētkus ievadīja dievkalpojums Mazirbes baznīcā, kur kalpoja Mazirbes draudzes mācītājs Āris Kronbergs un Somijas Lemi draudzes mācītājs Lauri Vālgamā. Svētkus atklāja LS vecākais Aldis Ermanbriks. Pēc Latvijas un lībiešu himnu nodziedāšanas klātesošos sveica dažādu valstu vēstnieki Latvijā – Kirsti Eskelinena (Somija), Lāslo Nikičers (Ungārija), Braiens Karlsons (ASV), Roberts Šudeboms (Nīderlande). Svētku dalībniekus uzrunāja īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks, Saeimas deputāte Ina Druviete, Kolkas padomes pagasta priekšsēdētāja Benita Ose, Tārgales padomes priekšsēdētāja Inta Blumberga, Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, igauņu Tautas muzeja pārstāvji, Tartu universitātes pārstāvji.

 

 

 

 

Tautas namā bija iekārtota izstāde “Līvu zīmes” par seno lībiešu un igauņu apmetnēs atrastajām zīmēm kokos, alās, mājās. Par tām saistoši stāstīja pats zīmju pētnieks Guntis Eniņš. Svētkus turpināja Rīgas lībiešu ansamblis “Līvlist”, prezentējot savu jauno kompaktdisku, ko bija ieskaņojusi un izdevusi Rīgas skaņu ierakstu studija sadarbībā ar nu jau savu darbību izbeigušo “Lībiešu krastu” un Sabiedrības integrācijas fondu. Pie tautas nama koncertēja lībiešu un citi tautas mūzikas ansambļi.”[4]

 

 

 

* * *

 

[1] Šuvcāne Baiba. Tautas spēks ne vienmēr mērāms skaitļos… Lībiešu svētki Mazirbē. Līvli, 2023, nr. 1, 6.–7. lpp.

[2] Marinska Dženeta. Līvu savienības kopsapulce. Līvli, 2004, nr. 1, 1., 3. lpp.

[3] Kārkluvalka Ilze. Tepat, uz Latvijas zemes, ir lībiskais līdzās. Līvli, 2004, nr. 1, 6. lpp. (Pārpublicēts no laikraksta “Talsu Vēstis” 2004. gada 20. maija numura.)

[4] Šuvcāne Baiba. 2004. gada svarīgākie notikumi. Līvlist āigastrōntõz 2005. = Lībiešu gadagrāmata 2005. Rīga: Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, 2005, 155. lpp.