Etnodžeza grupa “MǬ” pirms trim gadiem tika izveidota Ventspilī, bet šobrīd tās mēģinājumi notiek Rīgā. Grupas dalībnieku vidējais vecums ir 21 gads, un šovasar “MǬ” ieplānojusi plašu koncertdarbību dažādās Latvijas pilsētās. Ar grupu lībiešu saime tuvāk iepazinās pagājušā gada 17. novembrī, kad koncertzālē “Ave Sol” Lībiešu karoga dienas pasākumā jaunie mūziķi emocionāli piesātinātā aranžijā izpildīja dziesmu lībiešu valodā.
Paula Mazizstaba, Beata Mačtama, Arnis Blūmentāls, Monta Cine, Aleksa Rubīne un Oskars Nejs pagājušajā gadā Līgatnē pēc grupas “Astro’n’out” iesildīšanas koncerta. Foto: grupas “MǬ” albums
“MǬ” sastāvā muzicē Monta (vokāls, taustiņinstrumenti), Aleksa (vokāls, elektronika), Beata Mačtama (vokāls, taustiņinstrumenti), Oskars Nejs (bungas), Harijs Krūskops (ģitāra) un Paula Mazistaba (basģitāra). Visi grupas dalībnieki ir vai nu Ventspils Mūzikas vidusskolas absolventi, vai arī vēl turpina tur mācības. Grupas līdere Monta Cine stāsta, ka 2023. gadā Rēzeknē norisinājās etnodžeza konkurss “Guoyu pa Jazz”, kurā viņu un kursabiedri Aleksu Rubīnu piedalīties mudinājuši pedagogi. Konkursā iegūta pirmā vieta.
“Mēs sapratām, ka kopā skanam labi un mums pašiem patīk mūsu radītās dziesmas. Atklājām, ka etnodžezs ļoti rezonē ar mūsu iekšējo būtību, turklāt Latvijā nav daudz grupu, kas fokusējas uz tautiskās mūzikas interpretāciju. Mums šķiet svarīgi latviskās vērtības ietērpt mūsdienīgā skanējumā, ļaujot arī mūsu vienaudžiem apzināties, ka par tām ir jārunā un tās jāiepazīst. Ir būtiski kopt tradīcijas un godāt kultūras mantojumu. Tas viss mūs kā tautu vieno, un īpaši šajos laikos ir svarīgi turēties kopā,” uzskata Monta.
Viena no etnodžeza grupas “MǬ” līderēm Monta Cine veido dziesmu aranžijas, komponē un dzied. Foto: grupas “MǬ” albums
Šāgada 2. maijā grupa nosvinēja savu trešo dzimšanas dienu. Nosaukumu “MǬ” izdomājis jauniešu mentors Toms Poišs. Viņam pie rokas bijusi lībiešu vārdnīca, kurā nejauši atvērta lapa ar vārdu “zeme”. Grupai tas iepaticies arī skanējuma dēļ, jo svarīgs ir ne tikai saturs, bet arī atpazīstamība.
Pagājušajā gadā Madara Oga no Līvu savienības uzaicināja grupu uzstāties Lībiešu karoga dienā. “Mums ierosināja izveidot aranžējumu lībiešu tautasdziesmai. Madara piedāvāja vairākus variantus un atsūtīja izraudzītās dziesmas “Min plagā” tulkojumu latviešu valodā, kā arī palīdzēja ar izrunu.
Dziesmas pirmatskaņojums notika Lībiešu karoga dienā, un tas bija īpašs brīdis. Dziedājām par lībiešu karoga krāsām, uzsverot, ka tas ir mūsu karogs. Tikpat dabiski kā karogs plīvo vējā tapa arī mūsu aranžējums. Turklāt pēc pasākuma mums radās vēl lielāka interese par lībiešu kultūru un vēsturi,” stāsta Monta.
Lai gan, visticamāk, nevienam grupas dalībniekam nav lībiskas izcelsmes, jaunieši izjūt lielu cieņu pret lībiešu kultūras mantojumu. Pašlaik grupa strādā pie sava pirmā singla, un nākotnē iecerēts arī albums. “MǬ” vēlas klausītājus pārsteigt ar kvalitāti, nevis kvantitāti. Dziesmas komponē un aranžē Aleksa un Monta.
Grupa Rīgā, kultūras namā “Atmoda”, konkursā “Nemiera blice”. Foto: grupas “MǬ” albums
Šovasar grupu sagaida aktīva koncertsezona Rīgā, Liepājā, Līgatnē, Ventspilī un citviet Latvijā. Tuvākais koncerts paredzēts 25. jūnijā Kalnciema kvartālā. Parasti “MǬ” koncertprogramma ilgst aptuveni stundu. “Mūsu klausītāji ir atvērti cilvēki, kurus uzrunā latviskas vērtības. Par saviem koncertiem esam saņēmuši daudz labu atsauksmju. Zinu, ka līdzīga etnodžeza grupa darbojas arī Latgalē – “Bruoļi i muosys” jeb “Brāļi un māsas”. Man tautiskā mūzika dod milzīgu spēku. Tu dod citiem, bet pats saņem divtik. Tās ir neaprakstāmas emocijas,” saviļņojumu neslēpj Monta.
Viņa stāsta, ka pēc koncerta nejūt nogurumu – gluži pretēji, rodas vēlme spēlēt vēl un vēl. Jauno dziesmu tekstus Monta bieži atrod vietnē “dainuskapis.lv”.
“MǬ” kā viesmākslinieki uzstājas festivālā “Vilkme”. Foto: grupas “MǬ” albums
“Mēs domājam arī par jaunu dziesmu apguvi lībiešu valodā, jo tā ir vērtīga pieredze – dziedāt valodā, kas mums nav ikdienišķa, un mēģināt izjust tās īpašo skanējumu un saturu. Zinu, ka Ventspilī notiek Lībiešu kultūras dienas. Vēl neesmu tās apmeklējusi, bet, iespējams, rudenī to izdarīšu. Esmu ļoti aizrāvusies ar latviešu valodu un kultūru, taču līdzās tai ir arī lībiešu kultūra, kas pelna uzmanību. Arvien biežāk internetā sastopu informāciju par lībiešu aktivitātēm, un domāju, ka arī “MǬ” varētu kļūt par vienu no palīgiem lībisko vērtību popularizēšanā,” rezumē Monta.
