Nesen noslēdzās Valsts kultūrkapitāla fonda regulāro projektu otrais konkurss, kurā finansējums piešķirts vairākiem ar lībiešiem un Lībiešu krastu saistītiem projektiem. Tradicionālās kultūras nozarē 3000 eiro saņēmis Rīgas Latviešu biedrības projekts “Somugru dienas 2026 Rīgā un Alūksnes novadā” (projekta vadītāja Margita Poriete). Šoreiz tradicionālās Somugru dienas noritēs 26. un 27. septembrī, un to tēma būs dzīvnieki – arheoloģijā, folklorā, mitoloģijā un saimnieciskajā dzīvē. Rīgas Latviešu biedrībā būs priekšlasījumu rīts, koncerts un deju sarīkojums, bet nākamajā dienā Alūksnes novadā varēs iepazīt leivu jeb šī novada igauņu kultūras mantojumu: Ilzenes sporta, kultūras, interešu izglītības un mūžizglītības centrā “Dailes” notiks tematisks sarīkojums, bet Somugru dienu noslēguma sarīkojums – Zeimeru pagasta Dēliņkalnā. Lībiešu folkloras un dziesmu ansambļi piedalīsies Lauras Šmidebergas vadītajā koncertā Rīgā biedrības namā.
Somugru dienas 2025. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā. Uzstājas “Līvlist”. Foto: publicitātes attēls
Tradicionālās kultūras nozarē 4000 eiro atbalstu guva arī “Skandinieki” (projekta vadītāja Dita Danosa) projektam “Folkloras draugu kopas “Skandinieki” 50 gadu jubilejas koncerts “Saules dziesma””. Kopu 1976. gadā izveidoja lībiešu kultūras darbinieki Helmī un Dainis Stalti, un tagad viņu darbu turpina meita Julgī Stalte. Lai atzīmētu jubileju, top vērienīgs koncertuzvedums Rīgas cirkā: “Uzvedumā kopā savīsies latviešu tradicionālā mūzika, laikmetīgā deja un gaisa akrobātika, ko ieskaus gaismu spēles un miglas vāli, kā arī kustīgas video projekcijas, radot daudzslāņainu, sajūtās balstītu pieredzi. Tas būs kā tilts starp pagātni un tagadni, starp dzīvo tradīciju un tās nepārtraukto pārtapšanu.”
Vēl šajā nozarē 5000 eiro piešķirti starpnozaru mākslas grupas “Serde” projektam “Kurzemes piekrastes stāsti. Mazjūra” (projekta vadītāja Signe Pucena), lai izdotu tāda paša nosaukuma tradīciju burtnīcu, kurā apkopotas “mutvārdu liecības gan ar piekrastes zvejnieku zināšanām un prasmēm (došanās zvejā, darbs uz jūras, aroda vārdu krājums, tostarp vēju, zvejas vietu nosaukumi, māņticība u. c.), gan par kulināro mantojumu (zivju apstrāde un pagatavošana, tradicionālie ēdieni piekrastē), gan arī atmiņas un personīgās pieredzes stāsti, atklājot piekrastei raksturīgo, jūras tuvuma noteikto dzīvesveidu un tā izmaiņas (dzintaru lasīšana, mudas (jūras mēslu) izmantošana piemājas dārzu uzlabošanā, sadzīvošana ar vasarniekiem, dabas aizsardzības noteikumiem u. c.).” Materiāli tradīciju burtnīcai savākti 2024. gada vasarā Kolkā un Engurē, kā arī citos piekrastes ciemos Kurzemes līča piekrastē. Šis būs “Serdes” izdoto tradīciju burtnīcu 26. izdevums, tirāža tūkstotis eksemplāru.
Pitraga zivju fabrika, 1979. gada vasara. Foto: Tanels Linnuss (Tanel Linnus), Igaunijas Nacionālā muzeja krājums (ERM, Fk 1891:29)
Starpdisciplināro projektu konkursā 650 eiro saņēma SIA “Sur mer” pieteiktais projekts “Foto un stāstu darbnīca “Kas pietur Pitragā?”” (projekta vadītāja Elizabete Lukšo-Ražinska). Projektā iecerēts šovasar bijušajā Pitraga zivju fabrikā organizēt kopienas identitāti veidojošu un pētošu pasākumu, kas paredzēts ciema iedzīvotājiem, vasarniekiem un viesiem: “Vienu vasaras nedēļas nogali (divas dienas) Pitragā un tā apkārtnē esošie cilvēki tiks aicināti uz vienreizēju foto studiju, kurā analogās fotogrāfijas praktizētāja Inese Rozentāle centīsies cilvēku portretos notvert Pitraga daudzveidīgos vaibstus, savukārt rakstniece ar folkloristes izglītību Elizabete Lukšo-Ražinska sarunāsies ar cilvēkiem un piefiksēs viņu stāstus, lai uzzinātu, kas viņus “pietur Pitragā”.” Augustā no iegūtajiem materiāliem – fotogrāfijām un stāstiem – jaunajā “Pitraga kūpinātavā” tiks izveidota izstāde, kas būs apskatāma nedēļas nogalēs. Projekta pieteikumā izstādes laiks tiek plānots no 22. augusta līdz 13. septembrim – tātad četras nedēļas nogales.
