Dieviņa zvaigžņu deķi

Eiropas kultūras mantojuma diena Lībiešu tautas namā aizvadīta godam. Tās ieskaņā 5. septembrī pilnu zāli pulcēja dziesminieces Antas Eņģeles koncerts “Jūrnieka burtnīca Kurzemē”, bet 12. septembrī mazāka pulkā tika atklāta izstāde “Vainags zvaigžņu segā”. To veidojusi biedrība “Skandinieki” sadarbībā ar Līvu savienību un ar Kultūras ministrijas un Talsu novada atbalstu. Tomēr galvenais izstādes tapšanas dzinējspēks ir folkloras draugu kopas “Skandinieki” vadītāja un Līvu savienības biedre Julgī Stalte.

 

 

Atklājot izstādi, Julgī pastāstīja, ka šis ir jau trešais biedrības “Skandinieki” izstāžu projekts Lībiešu krastā. Pirmais bijis pērn multimediālajā projektā “Durvis”, kas norisinājās Lībiešu svētku laikā, otrais – glezniecības vecmeistaru izstāde tautas namā šīgada Lībiešu svētkos un trešais – šī izstāde. Julgī arī atgādināja, ka šis ir “Skandinieku” 50. jubilejas gads un ka kopš pavasara biedrība “Skandinieki” ir arī Lībiešu kultūrtelpas dalībniece. Izstādes vadmotīvu – segās izaustās zvaigznes un zvaigžņu mirdzumu līvu kāzu kroņu pērlītēs – Julgī aizguvusi no līvu krasta zvaigžņotajām debesīm, kuras esot visskaistākās pasaulē, un bērnībā dzirdētā vectēva stāsta, ka dieviņš naktī apklājot zemi ar segu, kurai cauri spīdošās zvaigznes esot mūsu mīļo gaisma.

 

 

No piekrastes ciemiem izstādē ar darbiem ir pārstāvēts Košrags (tajā skaitā Signe Dišlere un Lelū Stalte), Mazirbe un Sīkrags (Irbe Ernštreite un Gita Kūla). No Rīgas ir atbraukuši divi Ivetas Vecenānes gobelēni un darbi no vairākām tradicionālās kultūras un amatniecības centra “Īrga” tautas lietišķās mākslas studijām (“Bārbele”, “Māra”, “Rota” un “Vasa”). Liepāju pārstāv tautas lietišķās mākslas studija “Liepava”, no kurienes atceļojušas ne tikai zvaigžņu segas, bet arī kāzu kroņi. “Liepavas” dalībniece ir arī sīkradzniece Gita Kūla, kura izstādei devusi divas pašas austas segas, kas tapušas pēc senu lībiešu segu parauga – viena tapusi pēc sīkradznieka Roberta Brenkopfa kāzu segas, kas glabājas Lībiešu saieta namā Kolkā, bet otras, kura, domājams, bijusi no Košraga vai Sīkraga, paraugs uziets Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā.

 

 

 

Ievadot lībiešu meiteņu grupas “Sēņ – seļļi ēbrikš nar” (Sēne – tāds zirnekļa āksts), kurā darbojas Sipriki (skudra), Migriki (kurmis), Sižālikki (ķirzaka) un Ēbrikš (zirneklis), uzstāšanos, Julgī tāmnieku mēlē nolasīja Baibas Dambergas dzejoli “Miers navaid ne kuok šķirbe” no krājuma “Es un cit Es”. Te fragments:

“Parūmes,

purpinaj ķirzak, kad es souliņe bi pemetes uz silt cīn un prātoj

pa svapstiņ dzimt un vīņ tikam. Ne ac nepabliņķejs, viš nobēr:

Mēs, sizliņ, šad un tad nosviež asts, bet tikam!? – to nemūžam!

Un mums penākes paš tie siltakes vietiņs.

 

Kušš, parūmes,

pa sapnem man ouse čūžej čūsk, glūnej a ļōn ac

un nepārprotam šoudij sōv pāršķelte mēlit.

Mēs, čužak, palaikam gan nomet ād, bet kažak uz otarpus nesviež,

dubultmorāl mums galig i sveš. Mēs šnāc taisnib katram iekš

acem – un tu, stārp cit, nebrīesmig krāc!”

 

 

Izstāde Lībiešu tautas namā būs aplūkojama līdz 19. novembrim. Tā kā sezona ir beigusies, apmeklējums iepriekš ir jāpiesaka pa tālruni 28603233.