Mūzikā atdzimst Prinču mantojums

Grāmata “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” ir iznākusi trīs reizes – 1845. gadā, 1914. un 2014. gadā, kad to izdeva Ventspils lībiešu apvienība “Rānda”. Tieši trešais izdevums aizvadītajā vasarā iedvesmoja Lībiešu svētku ieskaņā 1. augustā Mazirbes evaņģēliski luteriskajā baznīcā atskaņot garīgās mūzikas koncertu “Dziesmas un lūgšanas”.

 

 

To rīkoja biedrība “Mazā prinča planētas”, diriģente Rudīte Tālberga un dziesmu un lūgšanu vienpadsmit luterāņu korāļu aranžētāja Terēza Tīrmane. Rudīte strādā Ventspils Mūzikas vidusskolā un vada kora klasi, kā arī māca jaunos diriģentus. Kora klases audzēkņi ir iesaistījušies korī “Nošu planētas”. Ventspils Kultūras centrā Rudīte vada sieviešu kori “Venda”, jaukto vokālo ansambli “Mundus” un bērnu ansambli “Mazā prinča planētas”. Rudīte vienlaikus ir Ventspils baptistu draudzes kora diriģente un kamerkora “Matejs” mākslinieciskā vadītāja Rīgā. Viņa diriģē arī Ventspils Tehnikuma un Ventspils Mūzikas vidusskolas apvienoto jaukto kori “Tōvaz”. Savukārt Terēza ir Latvijas Mūzikas akadēmijas ceturtā kursa studente un apgūst flautas spēli. Šajā mācību gadā pirmo semestri viņa, pateicoties dalībai “Erasmus” programmā, pavada Polijā. Jau iestājoties augstskolā, jaunā mūziķe zināja, ka gribēs iesaistīties šajā programmā, “jo tā ir ļoti laba iespēja, ko nevajag laist garām”.

 

 

Terēza uzskata, ka mūzikai ir īpašība dot visdažādāko emociju spektru, visvairāk prieku un gandarījumu, bet tā palīdz izsāpēt arī bēdas un izdzīvot dusmas. Rudīte ir diriģente ceturtajā paaudzē, tādēļ smaidot saka, ka šis talants ir pārmantots un mūzika ir veids, kā viņa spēj izteikt savu esību šajā pasaulē. Tie ir koncerti, kurus viņa ir diriģējusi, un tie ir vienatnes brīži mājās – kad ir skumji, Rudīte apsēžas pie klavierēm un sāk dziedāt. Savukārt, ja ir priecīga noskaņa, ikdienā viņu pavada dungošana.

“Es uzaugu korī, jo mans pirmais kolektīvs bija Ventspils baptistu draudzes koris, kurā dziedāja mani vecāki, un es biju klāt mēģinājumos no dažu mēnešu vecuma. Radi smejas, ka diendusu vislabāk gulēju zem ērģelēm vai mācītāja kancelē. Kopš 9. klases es vadu Ventspils baptistu draudzes kori. Tur mani pamanīja un es sāku augt.”

Saistībā ar lībiešiem sieviešu korim “Venda” šis nav pirmais projekts. Pagājušā gada rudenī, kad Ventspilī notika kārtējās Lībiešu kultūras dienas, pasākumu noslēdza režisores Initas Pelses producētais koncerts “Tēriņtš”, kurā piedalījās arī “Venda”.

“Lībiešu pēcteces Initas idejas,” saka Rudīte, “ir tik lipīgas, ka tās mūs ierauj krāsainā virpulī. Tā mēs nolēmām arī to, ka Lībiešu svētkos Mazirbes evaņģēliski luteriskajā baznīcā šovasar 1. augusta vakarā veidosim garīgās mūzikas koncertu “Dziesmas un lūgšanas”.

Kad sākām domāt par pasākuma saturu, mūsu rokās nejauši nokļuva Jāņa Prinča un viņa dēla Jāņa grāmata “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas”. Un tikai vēlāk sapratām, cik tā ir nozīmīga grāmata tieši šogad, jo pirmais tās izdevums iznāca 1845. gadā. Iepriekš latviski dzejoļus rakstīja tikai Neredzīgais Indriķis. Pirms vairāk nekā 180 gadiem lībiešu zvejnieka un Pizes baznīcas ķestera Jāņa Prinča vecākā dotais solījums Dievam rakstīt dziesmas, ja tas sargās viņa dzīvību briesmīgajā vētrā, ļāva piedzīvot otrā latviešu valodas oriģināldzejas krājuma iznākšanu, ko atkārtoti izdeva 1914. gadā.

Kad sāku iepazīst Prinču dzejoļu krājumu, biju Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Rīgā. Iegāju Usmas baznīcā, un šajā ēkā izlasīju grāmatu divas reizes – no viena gala līdz otram. Mani aizrāva ideja, ka mēs neviens ne jūrā, ne dzīvē neesam pasargāti no vētrām, jautājums, kā mēs tām iziesim cauri. Es pati reizēm aranžēju, bet sapratu – šis ir Dziesmu svētku gads, un man nebūs laikā pieķerties jaunam projektam. Gudroju, kurš varētu aranžēt, un te pēkšņi zvana Terēza un saka, viņai augstskolā jāapgūst aranžija pie komponistes Selgas Mences un viņa gribētu veidot aranžējumu sieviešu korim. Es atbildēju: “Terēza, tagad būs ziepes. Tev būs jāaranžē vesels dziesmu cikls.” Par galarezultātu varu teikt, kas tas bija ļoti skaists un daudzkrāsains. Terēza ir ļoti ātra un vienlaikus dara dažādas lietas. Tas, es domāju, atspoguļojas arī aranžējumos. Strādājām ar metronomu, lai pagūtu izrunāt tekstu. Bija jāpieliek spēks, lai to visu iestudētu.

Vairāki diriģenti noklausījās koncertu klātienē vai ierakstā, un viņi ir pārsteigti, ka Terēzas aranžējumā luterāņu korāļi izdevušies tik krāšņi. Tas nebūt nebija vienkāršs darbs, jo bija jāpārzina kora tehniskās iespējas. Tā kā Terēza pati ir “Vendas” dziedātāja, viņa ļoti labi zina drēbi. Terēza koncertā spēlēja flautu, un tas bija virtuozi!

Pie klavierēm bija Liene Circene, vijoli spēlēja Dārta Pāvulēna, sitamos instrumentus – Edgars Zaurs, bet tenorsolists, zvejnieka tēla atveidotājs, bija mūsu pašu “Mundus” dziedātājs Leons Kļaviņš. Es novēlu Terēzai komponēt, jo viņai ir iekšā.”

 

 

Terēzai Rudītes piedāvājums aranžēt dziesmu ciklu bija pārsteigums, jo viņa tikai gribēja iemēģināt roku, bet saprata, ka tiek piedāvātas nopietns projekts un būs darāmais visai vasarai.

“Priecājos, jo man patīk izaicinājumi. Nekad iepriekš nebiju aranžējusi un nezināju, cik ātrs ir šis process. Pēdējie labojumi notika burtiski pirms koncerta, bet darbu sāku maija vidū. Sākumā tas vedās lēni, bet bija daļas, kuras tapa ļoti ātri – vienā vakarā. Kad uzķēru īsto ritmu, viss notika raiti. Daļa darbu tapa Luksemburgā, daļa lidmašīnā.

Mani, tāpat kā Rudīti, uzrunāja dzejnieku teksti. Mēs katrs tos uztveram atšķirīgi, jo katram ir savi pārdzīvojumi un lietas, kas neizdodas. Bija jauki lībiešu interesanto stāstu ietērpt mūzikā. Es katram korālim mēģināju piemeklēt atbilstīgo noskaņu, jo kāds bija lustīgāks, kāds sērīgāks. Ļoti gaidīju koncertu, jo vēlējos dzirdēt, kāda būs kopskaņa. 1. augustā vakarā domāju – o, cik interesanti skan šeit, o, cik labi izdevies šajā vietā! Mazirbes baznīcas akustika bija kā radīta notikumam un paspilgtināja stāstu. Un liela nozīme bija gaismotāju darbam.”

 

 

“Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” bija koncerta centrālā ass, bet, lai to iekrāsotu vēl košāku, pirms tam izskanēja vairākas dziesmas, arī lībiešu dziesmu virkne Rudītes aranžējumā un “Lībiešu šūpuļdziesma”, kuras autori ir Raimonds Tiguls un Valts Ernštreits – viņš palīdzēja Ventspils dziedātājiem apgūt lībiešu valodas izrunu.

Rudīte ir Ventspils Tehnikuma un Ventspils Mūzikas vidusskolas apvienotā jauktā kora “Tōvaz” diriģente, un viņa atklāj, ka kolektīvam 2026. gadā taps jauns koncertprojekts, kas saistīts ar lībiešu kultūru. “Es šo kori vadu otro gadu, un mēs esam pievērsušies repertuāram arī lībiešu valodā.

“Tōvaz” ir ļoti radošs un daudzkrāsains, korī dzied jaunieši, un man ir jātur viņiem līdzi. Jauniešiem ir vajadzīgs mērķis, uz ko tiekties. Meitenēm un puišiem ir garlaicīgi, ja šī mērķa nav, un man prieks, ka XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos tikām līdz finālam, iegūstot labu vērtējumu. Terēza korim “Tōvaz” palīdzēja skatē, spēlējot flautu. Es šogad pirmo reizi biju Dziesmu un deju svētku virsdiriģente. Tās bija tādas emocijas. No milzīga satraukuma līdz milzīgam priekam. Man šķita – nu, kā es tiem divpadsmit tūkstošiem pateikšu, lai viņi reizē izpilda to, kas tiek prasīts. Diriģēju Rolanda Ūdra dziesmu “Pasaule plašā”, un tā dziedātājiem ļoti patika. Tajā visā bija Dullā Daukas ziņkāre. Šo dziesmu izsauca atkārtot otro reizi. Aizgāju pie Ūdrīša apsveicināties, bet sapratu, ka man atkal jākāpj augšā virsdiriģenta tribīnē.”

 

 

“Jūrnieku svētas dziesmas un lūgšanas” nebija tikai slavas dziesmas Dievam par brīnišķo izglābšanos, tas bija pirmais mēģinājums latviešu valodā apdzejot jūru un jūrmalnieku bīstamo darbu, ko autori rakstījuši, vadoties pēc savas pieredzes. Lasot Prinču darbus, pārsteidz to mūsdienīgums gan valodā, gan pasaules uztverē. Ne velti, apzinoties grāmatas vērtību, 1914. gadā arhibīskaps Teodors Gīnbergs Ventspilī atkārtoti izdeva Jāņa Prinča un viņa dēla Jāņa grāmatu “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas”. Simt gadu vēlāk pēc otrā grāmatas izdevuma bibliotēkās bija saglabājušies tikai daži eksemplāri, bet plašākam interesentu lokam grāmata nebija pieejama, tāpēc 2014. gadā, Ventspils bibliotēkas darbinieču Olitas Šteimanes un Vijas Baško mudinātas, ar Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Latviešu valodas aģentūras un “Līvõ kultūr sidām” atbalstu un pateicoties Ventspils domes finansējumam, Ventspils lībiešu apvienība “Rānda” laida klajā trešo grāmatas izdevumu, ko atvēra ceturto Lībiešu kultūras dienu laikā Ventspilī 2014. gada 13. septembrī.