RAKSTU KRĀJUMS PAR SOMUGRU TAUTU VĒSTURI

Ligita Beitiņa, TMR Ekspozīciju un izglītojošā darba nodaļas galvenā speciāliste

30/01/2010

Publicēts Turaidas muzejrezervāta organizētās starptautiskās zinātniskās konferences „Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā" rakstu krājums. Grāmatas atvēršanas svētkos Turaidas muzejrezervātā 25. janvārī muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne publikāciju vērtēja kā „nozīmīgu ieguldījumu Baltijas jūras somu tautu un Latvijas vēstures izpētē".

Rakstu krājums "Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā".

„Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē" ir viena no Turaidas muzejrezervāta pētniecības tēmām. 2009. gada 23. aprīlī Turaidas muzejrezervātā tika organizēta starptautiska konference „Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā". Tā veicināja starptautisku, starpdisciplināru sadarbību un informācijas apriti starp Latvijas, Zviedrijas un Igaunijas pētniekiem vēstures, filoloģijas, tiesību zinātnes, muzeoloģijas un citās jomās. Referātos tika paustas jaunākās atziņas par vēstures procesiem un somugru tautu dzīvi Baltijas reģionā no akmens laikmeta līdz pat mūsdienām, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas somugru - lībiešu kultūras mantojumam un Latvijas Nacionālā muzeju krājuma materiāliem, kas saistīti ar Gaujas lībiešiem.

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Līvu fondu izdevis konferences rakstu krājumu. Krājumā ietvertie pētījumi ir mūsdienīgs skatījums uz somugru un indoeiropiešu kultūru mijiedarbību, kuras rezultātā veidojies mūsdienu Latvijas un citu Baltijas jūras reģiona valstu bagātais un savdabīgais kultūras mantojums.

Grāmatā publicētas Latvijas vēsturnieku - Gunta Zemīša, Gunta Gerharda, Jāņa Cigļa, Munta Auna, Baibas Dumpes, Artūra Tomsona un Egila Jemeljanova zinātniskās atziņas. Tās papildina valodnieku - Laimutes Balodes ( Latvija) un Karla Pajusalu (Igaunija) ziņojumi par somugru cilmes vietvārdiem Vidzemē. Zviedrijas Kalnu un sāmu muzeja direktora Kjella Akes Aronsona raksts vēsta par lībiešiem radniecīgo sāmu kultūras pētniecību un atspoguļošanu muzeja ekspozīcijā. Savukārt, Jāņa Lazdiņa pētījumā analizēta lībiešu sodu sistēma 12.-13. gadsimtā.

Rakstu krājums daudzpusīgi izmantojams kā palīglīdzeklis vēstures programmas apgūšanai vispārizglītojošās skolās un augstākajās mācību iestādēs, kā arī pētnieciskajā un akadēmiskajā darbībā, turpinot un izvēršot jaunus pētījumus par senajām somugru tautām.

Tikšanās ar rakstu autoriem un rakstu krājuma tapšanas sadarbības partneriem plānota 10. aprīlī Turaidas muzejrezervāta Informācijas dienas ietvaros.

 

, ,

Vairāk par norisēm...

Ulda Krasta grāmatas “Es i ventiš, tu i ventiš, viš i ventiš” vāks

Apliecinājums saņemts: KrastUlds paties i ventiš

Izdevniecība “Latvijas mediji” laidusi klajā Ulda Krasta grāmatu “Es i ventiš, tu i ventiš, viš i ventiš”, kam dots paskaidrojošs apakšvirsraksts “Melni baltas atmiņas ar krāsainām atkāpēm”. Tikpat iederīgs varētu būt apzīmējums “Kopoti raksti vienā sējumā”, ko savai...

Min nim um loul – mans vārds ir dziesma

Min nim um loul – mans vārds ir dziesma

Lībiešu kultūrtelpa, kas ir nozīmīga Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma daļa, ir kļuvusi par vienu vērtīgu izdevumu bagātāka. Biedrība “Kolkas radošā grupa” ir izdevusi lībiešu dziesmu krājumu “Min nim um loul. Mans vārds ir dziesma”.     Ideja par...

Ar smaidu trakā pasaulē

Ar smaidu trakā pasaulē

Šopavasar lībiešu izcelsmes rakstnieks (starp citu, Līvu savienības biedrs) Arnolds Auziņš ir pārspējis pats sevi – vienlaikus iznākušas divas grāmatas: romāns “Derīguma termiņš mīlestībā” un nenopietno stāstu krājums “Ar smaidu trakā pasaulē”, kuras tika atvērtas 27....