Ženijas Beltes dzimtā Lūžņa un tēvamājas

Ženijas Beltes dzimtā Lūžņa un tēvamājas

Ženijas Beltes (dz. Mūrniece, 1932–2008) tēvamājas ir Lūžņas Krūmkalni – viena no pēdējām Lūžņas sētām, kuras saimniekus Alvīni (1906–1993) un Ernestu (1903–1989) Mūrniekus grāmatu lappusēs un skaņu ierakstos iedzīvinājusi pērn mūžībā aizgājusī mutvārdu pētniece Māra...
Mazirbe kā krustceles

Mazirbe kā krustceles

Mākslinieks Andris Grinbergs Mazirbē nodzīvoja vairāk nekā desmit gadus – no 1974. līdz 1976. gadam viņš bija Lībiešu tautas nama (padomju laikā to sauca par Mazirbes kultūras namu) mākslinieciskais vadītājs, bet no 1976. līdz 1986. gadam strādāja Mazirbes skolā....
Seminārs par Gaujas lībiešu mantojuma izpēti 21. gadsimtā

Seminārs par Gaujas lībiešu mantojuma izpēti 21. gadsimtā

6. martā Turaidas muzejrezervāts, kurā viena no pētniecības pamattēmām ir saistīta ar lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti un saglabāšanu, rīko semināru “Gaujas lībiešu mantojuma izpēte 21. gadsimtā: starpdisciplināras metodes vēstures izpētē”. Semināra programmā...
Sākas Lībiešu mantojuma dienas atzīmēšanas mēnesis

Sākas Lībiešu mantojuma dienas atzīmēšanas mēnesis

Kā ziņo Latvijas Universitātes HZF Lībiešu institūta vietne, šodien, 21. februārī, kas ir arī Starptautiskā dzimtās valodas diena, sākas Lībiešu mantojuma dienas atzīmēšanas mēnesis, kas noslēgsies 23. martā. Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo...
Vaides Žonaku bērns Elza Mansurova

Vaides Žonaku bērns Elza Mansurova

Pēc Pirmā pasaules kara Vaides Žonaki bija viena no retajām lībiešu jūrmalas sētām, kurā bērniem pirmā valoda bija lībiešu. Prāvais māsīcu un brālēnu pulciņš nodrošināja to, ka visu 20. gadsimtu lībiešu valoda turpināja skanēt ne tikai Ziemeļkurzemes jūrmalā un Rīgā,...