6. martā Turaidas muzejrezervāts, kurā viena no pētniecības pamattēmām ir saistīta ar lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti un saglabāšanu, rīko semināru “Gaujas lībiešu mantojuma izpēte 21. gadsimtā: starpdisciplināras metodes vēstures izpētē”. Semināra programmā ir iekļauti seši ziņojumi, un tajā varēs iepazīties ar pēdējos gados veiktajiem pētījumiem par Gaujas lībiešiem, kā arī ar mantojuma izpētē lietotajām metodēm. Tas sāksies plkst. 10 Turaidas muzejrezervāta pagasta magazīnas konferenču zālē.
Semināra afiša. Attēls: Turaidas muzejrezervāts
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistenta un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta krājuma glabātāja Eduarda Plankāja ziņojuma tēma būs “Gaujas lībiešu apbedījumu un Turaidas pils zooarheoloģiskais materiāls jaunāko pētījumu gaismā”. Tajā cita starpā referents pastāstīs, kādu sugu dzīvnieki guldīti lībiešu apbedījumos, kādēļ šādi dzīvnieku ziedojumi veikti un kā varēja izskatīties lībiešu suņi pirms aptuveni deviņiem simtiem gadu.
LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas profesors Normunds Stivriņš referātā “Cilvēka izraisītas veģetācijas izmaiņas Turaidas apkārtnē dzelzs laikmetā un viduslaiku periodā” iepazīstinās ar pētījumu par simtiem, pat tūkstošiem gadu seniem putekšņiem no Roču purva kūdras. Atpazīstot putekšņus, var noteikt, kāda pagātnē bijusi veģetācija un kādus augus audzējuši Turaidas apkaimē dzīvojošie ļaudis.
Arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta galvenā krājuma glabātāja Alise Gunnarsone pētījumos izmanto putekšņus. Referātā “Gaujas lībiešu pārtikas ieguve un tās atstātās pēdas” viņa pastāstīs, kā nesen veiktās putekšņu un ogļu nosēdumu analīzes dod ieskatu lauku iekopšanas procesā un tālākajā zemkopības attīstībā. Analīzēs redzama ievērojama koku izciršana un dedzināšana lībiešu apmešanās sākuma periodā, bet putekšņu analīzē atklājas dominējošie graudaugi.
Mārcis Kalniņš un Oļesja Beketova no LU Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas ir sagatavojuši referātu “Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) izmantošanas iespējas Gaujas lībiešu vēlā dzelzs laikmeta kultūrainavas izpētē”. Par kultūrainavu runās arī Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas pētnieks Guntis Zemītis ziņojumā “Gaujas lībiešu vēsturiskie centri un to ietekme kultūrainavā”. Viņš aizstāvēs tēzi, ka Gaujas lībiešu galveno centru – Turaidas un Sateseles – vadoņu Kaupo un Dabreļa izvēle Livonijas krusta karu laikā ietekmēja gan Livonijas sadalījumu, gan arī kultūrainavas veidošanos Siguldas, Turaidas un Krimuldas apkārtnē.
LU Humanitāro zinātņu fakultātes Lībiešu institūta vadītājs un vadošais pētnieks Valts Ernštreits uzstāsies ar referātu “Lībiešu izplatības areāla noteikšana, izmantojot valodas marķierus”, kurā tiks apskatīta tikai lībiešu valodai raksturīgo valodas elementu (marķieru) izmantošana, lai noteiktu lībiešu valodas un līdz ar to arī lībiešu izplatības areālu Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē.
Papildu informācija Turaidas muzejrezervāta vietnē.
