“Skandinieku” zelta jubileja

Pirms piecdesmit gadiem – 1976. gada 11. novembrī – sākās folkloras draugu kopas “Skandinieki” ceļš. Tomēr visa aizsākums ir 1972. gadā dibinātais Rīgas lībiešu ansamblis “Līvlist”, kurā abi vēlākie “Skandinieku” dibinātāji Helmī un Dainis Stalti dziedāja no pirmsākumiem. Atceroties sākumu kopas darbības divdesmitajā gadā, Helmī Stalte intervijā ““Skandinieki” – dzīves skola un mērķtiecīgas gaitas piepildījums” (publicēta mēnešraksta “Līvli” 1996. gada 11./12. numurā) Dāvidam Ernštreitam stāstīja:

“Deviņus gadus ar Daini dziedājām “Līvlist”. Vēl pirms tam līvi pulcējās manās mājās. Dziedot “Līvlist”, kura repertuārā ir lībiešu un somugru tautu tautasdziesmu apdares, pamazām izkristalizējās viedoklis, ka tieši autentiskā dziesma ir kā tīravota ūdens un labi noasināts zobens – tas ir kaut kas īsts.

Abi ar Daini sapratām, ka ar šo tīrradni mums jāmodina pazemotie un garīgi apspiestie ļaudis arī citviet Latvijā. Tieši šī dubultā rūpe par līviem un latviešiem mūs mudināja iet šo ceļu. Vienkārši, kādam tas bija jādara, jo gan leiši, gan igauņi šo darbu bija sākuši jau desmit gadu iepriekš. No “Līvlist” atdalījāmies mēs ar Daini un Vilnis Blaževičs. Mums nebija domas radīt kādu elitāru dziedāšanas grupu.”

 

 

Kā atcerējās ilggadējais “Līvlist” dziedātājs Jēkabs Raipulis, kuru pie lībiešiem savulaik aizveda Dainis Stalts, no ansambļa aizgāja vairāk nekā trīs dalībnieki. Turklāt “Līvlist” tā gada 9. jūnijā vēl bija uzstājies Helmī valsts eksāmenā Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, lai viņa iegūtu diriģenta kvalifikāciju. Lai gan kādus gadus jaunie “Skandinieku” dziedātāji turpināja muzicēt arī “Līvlist”, šī atdalīšanās lībiešu sabiedrībā radīja traumu, kas līdz galam nav sadzijusi vēl šodien.

“Līvlist” turpināja dziedāt lībiešu repertuāru, bet “Skandinieki” aizgāja citā virzienā – viņu repertuārā pamatā nu bija latviešu mantojums. Kā 1996. gada intervijā atceras Helmī Stalte: “Pirmos četrus gadus braucām pa novadiem un Rīgā gandrīz nemaz nedziedājām. Piemēram, braucām uz Talsiem, pirms tam izstudēdami novada dziesmu pierakstus. Aizbraukuši uz Talsiem, stāstījām teikas, nostāstus, rādot, cik viņiem brīnišķīgs novads un cik daudz mēs no viņiem esam samācījušies. Ne jau tā: mēs jūsu dziesmas protam, bet jūs paši ne.

Pēc tam sākām braukt ekspedīcijās, iepazīties ar teicējiem – neparasti gudrajiem cilvēkiem, kas prata izstāstīt un izdziedāt uzkrāto gudrību. Tad gājām cilvēkos un nesām šīs dziesmas atpakaļ. Tāda sajūta mums bija. Daudzas varēja palikt plauktos un nošu bumbiņās, bet kļuva dzīvas. To vidū, kas aizgāja tautās, bija “Māte savas meitas sauca”, “Mazs bij’ tēva novadiņš” un citas.

Nākamais posms varētu būt iedziļināšanās apzinātajā. Tam visam apakšā ir milzīgs zināšanu klāsts. Tikai tad, kad zināms šis pamats, teiktais skan pārliecinoši. Iedziļināšanās ceļu turpinājām ļoti pamatīgi, braucot ekspedīcijās un daudz lasot. Tikko jutām, ka esam izpratuši kādu lietu, pulcējām ļaudis. Reizi mēnesī Rīgā sanāca folkloras draugu klubs. Vēl pirms neatkarības pasludināšanas nodibinājām Baltijā pirmo kopīgo folkloras asociāciju. Visu laiku darbojāmies kopā ar leišiem un igauņiem. Kopā braucām ekspedīcijās, dalījāmies pieredzē. Tas bija fantastiski skaists laiks.”

 

 

No Helmī stāstītā noprotams, ka latviskajā “Skandinieku” vidē viņas un Daiņa vēlēšanās skandināt lībiešu vārdu ne vienmēr uztverta saprotoši:

“Vienu brīdi bija tāda situācija, jo, iespējams, par daudz izcēlām līvu lietu. Mūsu doma patiesībā bija ar līvu modeli modināt arī latviešus, kas bija daudz nozīmīgāks spēks. Protams, uz šīm lietām var skatīties dažādi. Jāatzīst, ka mums ir bijuši pat ļoti sāpīgi brīži, īpaši tad, kad pārprata savējie.”

Šobrīd vecāku dibināto folkloras draugu kopu vada viņu meita Julgī Stalte, kura bija arī pusgadsimta jubilejas koncerta “Gaisma. Tumsa. Pārtapšana” režisore. Tas izskanēja 10. novembrī Rīgas cirkā. “Skandinieki” ir tik nozīmīga latviešu kultūras daļa, ka jubilejas koncertu plaši atspoguļoja arī plašsaziņas līdzekļi. Te ieskatam daži, kuros var noskatīties arī videosižetus par koncertu:

Viņi ir vieni no folkloras kustības aizsācējiem Latvijā – “Skandinieki” svin savu 50. jubileju

“Cik svarīga ir brīva dziesma brīvā zemē!” Latviešu un lībiešu folkloras kopa “Skandinieki” atzīmē 50. jubileju

Foto: Folkloras draugu kopa “Skandinieki” vērienīgā koncertā nosvin 50. jubileju

“Skandinieki” ar krāšņu jubilejas koncertu nosvin 50 gadu jubileju

 

 

Vietnē “Reply.lv” var noskatīties arī pirms desmit gadiem tapušo LTV raidījumu “Folkloras kopai “Skandinieki” – 40”.

Ar to “Skandinieku” jubilejas gads vēl nebeidzas. 2. decembrī Latviešu folkloras krātuves lasītavā būs iespējams iepazīties ar Helmī un Daiņa Staltu arhīvu, kuru tur 2024. gadā deponēja Julgī. Tajā ir daudz fotogrāfiju, materiāli par folkloras draugu kopas “Skandinieki” darbību un Rīgas lībiešu dziesmu ansambli “Līvlist”, Daiņa Stalta vadīto radioraidījumu scenāriji, folkloras kustības norišu liecības, lībiešu aktīvisma un kultūras kustības dokumenti, folkloras avoti, literatūra par somugru tautām un citi materiāli.