Saklausīt un atsaukties senču klauvējieniem

Livones.net

20/05/2023

“Ventas Balsī”, atzīmējot Latvijā pasludināto Lībiešu mantojuma gadu, publicēta saruna ar Latvijas Universitātes Lībiešu institūta projektu vadītāja asistenti Māru Vīgerti. Viņa aktīvi darbojas arī Līvu savienības Ventspils nodaļā, nodibinājumā “Rānda” un Lībiešu institūta atbalsta biedrībā.

 

Trīs dāmas, kuras daudz dara lībiešu lietas labā: Māra Vīgerte, Ausma Ernestovska un Ilga Porniece. Foto: Marlena Zvaigzne

 

Intervijā Māra stāsta gan par to, kā sadzirdējusi savus lībiešu senčus un pievienojusies vecākajai lībiešu organizācijai – Līvu savienībai, gan par to, kā nokļuvusi līdz domai organizēt Ventspilī lībiešu kultūras dienas – sākumā katru gadu, vēlāk – katru otro. “Pagājušajā gadā tās notika jau astoto reizi. Šogad, lai arī ir Lībiešu mantojuma gads, Lībiešu kultūras dienas neiekrīt. Man ir milzīgs prieks par to, ka pašvaldības tik ļoti ir iesaistījušās,” Māra aizrautīgi stāsta.

“Par Ventspili esmu tādā sajūsmā! Par visu, ko dara Izglītības pārvalde, Ventspils muzejs, bibliotēka. Par milzīgo atsaucību Lībiešu mantojuma dienai, kas bija 26. martā Ventspilī, par Brīvostas pārvaldes fantastiski izgaismoto bāku Ovišos, par koncertzāli, kas bija izgaismojusi kāpņu daļu. Fantastiski! Tagad, Lībiešu mantojuma gadā, varam kopā ar Ausmu un citiem Līvu savienības un “Rāndlas” biedriem izbaudīt to, ka paši pirms tam esam gājuši un darījuši, un parādījuši, ka mēs te esam, un pārējie ir sapratuši, ka tam ir vērtība. Lībiskais patiesībā ir nozīmīga daļa no Latvijas kultūrmantojuma, latviskās kultūrvides, ainavas. Tas spraucas laukā pa visām maliņām. To vajag vienkārši pamanīt.”

Intervijā Māra Vīgerte stāsta par iespējām mācīties lībiešu valodu, atzīmējot, ka “valsts atbalsts lībiešiem ir niecīgs – tie ir nedaudz vairāk nekā 40 tūkstoši eiro gadā bērnu nometnes organizēšanai. Kas ir šāda summa vienai tautai? Paldies par to pašu, bet cik tas ir adekvāti?”, un vienlaikus atzinīgi vērtē Zojas Sīles projektu, kas dod iespēju mācīties lībiešu valodu tiešsaistē: “Šis pagaidām ir labākais variants, kāds mums varētu būt – kur jebkurš, neatkarīgi no atrašanās vietas, varētu mācīties.”

 

Māra Vīgerte Lībiešu svētkos 2020. gada augustā. Foto: Anrijs Požarskis

 

Māra uzteic arī savas darbavietas ieguldījumu:

“Šobrīd gan notiek ļoti strauja lībiešu valodas digitalizācija, piemēram, Lībiešu institūtam top daudzfunkcionāla lībiešu valodas vārdnīca. Tajā ir arī audiomateriāls, vārdi, ko ierunājusi meitene no Liepājas, kuras ģimenē vēl prata runāt lībiešu valodā, viņa valodu dzirdējusi no bērnības. Vēl ir vairākas citas ar digitālajiem resursiem saistītas programmas, kurās Lībiešu institūts iesaistās. Es smejos, ja arī lībiešu valoda mums nebūs sadzīvē, tad virtuālajā vidē mums tā būs. Būsim viena tauta, kas no šīs pasaules būs pārcēlusies uz virtuālo.”

Visu interviju lasiet šeit.

Vairāk par norisēm...

Valoda kā mīļš deķis ap pleciem

Valoda kā mīļš deķis ap pleciem

“Šodien beidzot pēc ilga laika biju dziedāt lībiešos. Atkalredzēšanās prieks un valoda kā mīļš deķītis ap pleciem,” pēc intervijas raksta Ventspils Kultūras centra lībiešu ansambļa “Rāndalist” dziedātāja Dace Veldze-Fiļimonova. Viņa ar pietāti glabā savas tautas...

Melnsila jūrasbraucēji Laumanis un Priede

Melnsila jūrasbraucēji Laumanis un Priede

Melnsils kā lībiešu ciems ir bijis pats par sevi, jo atrodas patālu no pārējiem jūrmalas ciemiem. Īpaši izteikti tas bija zirgu pajūgu un pirmo paaudžu automobiļu laikā. Šeit arī agrāk sākās valodas nomaiņas procesi, un Melnsilā lībiešu valoda plaši vairs neskanēja...

Mustā Matšā ouk jeb Mustamačauks

Mustā Matšā ouk jeb Mustamačauks

  Šis nosaukums ir lībiešu valodā un nozīmē: Melnā Mača bedre. Tas ir vietas nosaukums. Šī vieta atrodas pašā jūras krastā divus kilometrus uz rietumiem no Kolkas raga. Tur ir liela, stāva kāpa pašā jūras krastā, apaugusi ar priežu mežu; aiz tās ir ieleja, kuru...