Nesen klajā nācis vēstures zinātņu doktora Uģa Niedres apjomīgais darbs “Pilsdrupu paēnā. Turaida. Muiža. Pagasts. Apkārtne: kultūrvēsturisks lūkojums rakstos”. Apjomīgo lūkojumu uz 943 lappusēm ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu izdevis apgāds “Zinātne”.
Grāmata “Pilsdrupu paēnā. Turaida. Muiža. Pagasts. Apkārtne: kultūrvēsturisks lūkojums rakstos”. Publicitātes attēls
Priekšvārdā Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne aicina nebaidīties un droši ķerties pie lasīšanas: “Lai arī grāmata ir apjomīga, to lasot, ne brīdi neapnīk iepazīt notikumus muižas īpašnieku un pārvaldnieku, klaušinieku un brīvlaisto zemnieku, rentnieku dzimtās, lasīt par kučiera un moderes, vagara, mežsarga un skrodera, pagasta saimnieka un uradņika pienākumiem un darba gaitām. /../ Līdzās smalki kolorētai indivīdu un vietu vēsturei grāmatā var iepazīt laikmeta likumsakarības, kas veicina izpratni par to, kas vispār ir Vidzemes muiža, kādi globāli un lokāli procesi ietekmēja muižas kā saimnieciskas, administratīvas un sociālas parādības uzplaukumu 17.–19. gadsimtā un tās likvidēšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Agrārās reformas likumu 1920. gadā.”
Lai gan grāmatā aplūkotajā laika posmā – no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta pirmajiem gadu desmitiem – Turaidā un tās apkaimē lībiešu valoda vairs neskanēja, tomēr Turaidas vārds nenoliedzami saistās ar senajiem Vidzemes lībiešiem. Tādēļ vien ir vērts iepazīties ar šīs vietas ļaužu dzīvi, kāda tā veidojās pēc 17. gadsimta sākuma lielās mēra epidēmijas.
