Par sava vectēva Vaides Žonaku saimnieka Didriķa (Dmitrija) Bertholda (dz. 1849) lībiešu valodā sarakstīto kalendāru igauņu valodniekam Juliusam Megistem (Julius Mägiste, 1900–1978) 1948. gada jūlijā Zviedrijas pilsētā Vesterosā (Västerås) stāstīja Andrejs Zēbergs (1909–1992). Stāsts publicēts grāmatā “Muistoja Liivinrannasta: liivin kieltä Ruotsista” (Atmiņas no Lībiešu krasta: lībiešu valoda no Zviedrijas), kas izdota 2006. gadā Somijā [1]. Andreja māte bija Didriķa meita Katrīna Bertholde (prec. Zēberga, 1877–1964), kura tāpat kā viņas abi pārējie bērni Paulīne Kļaviņa (1918–2001) un Jānis Zēbergs (1904–1974) bija lībiešu valodas teicēji.
Didriķis (Dmitrijs) Bertholds ar sievu Mariju (dz. Kandisa) ap 1910. gadu. Foto: Renātes Blumbergas krājums
Vanā Zūonkõ Dimitri, Didrõk – ta ežmõks vȯnd lutār. Ta um irgõn mõtlõ un luggõn Bībõlt, ku lutārusk äb ūo riktig. Siz ta um īend baptistõks. Siz ta um nǟnd, ku baptistusk äb ūo riktig. Siz ta um īend pareiznikāks. Ta um luggõn Bībõlt un irgõn kēratõ āigarōntõ amād touvõ tǟdõd pierrõ un Bībõl pierrõ. Ta um tōnd kuolmtuoistõn kūdõ īdsõ āigastõs, bet tämmõn äb ūo iztund sīe šaltāigastõks. Tämmõn vȯļ sakēratõd āigarōntõz amād nimīdõks un touvõ tǟdõdõks. Ta iz ūo võind nuodrukkõ – barōn iz ūo vēļõn, pa veitõ rōdõ. Drukkõmi maksõn tõuristiz, un līvõdõn sīe āigal äb ūo vȯnd abbõ, kis äbțõks.
Siz set um vȯnd brīv kēratõ saksādõn – saksā rōntidi un saksā mīelpierrõ. Un neiku tämmõn um vȯnd tuoisti mēļ un tuoistizt mõtkõd, siz täm āigarōntõd äb ūotõ võinõd iztūlda nuodrukkõ. Minā neiz nēḑi āigarōntidi, mis ta vȯļ sakēratõn. Ne vel vȯļtõ seļļizt līedõd punīz strīpõdõks. Ta vȯļ sangdõ – mingiz sadā līedkõks apmǟrõm.
Ta vȯļ Didrõk, bet, ku ta ei pa pareiznikāks, siz täm nim sai pōrkēratõd pa Dimitriks. Pareiznikādõn vȯnd sūrd tīesibõd krūonõst, sīepierāst ta um īend pa pareiznikāks. Mõtlõn, ku siz ta sōb eņtš āigarōntõd izāndam. Bet siz tuļ täm igā tutkām un āigarōntõd eitõ bez drukkõmõt. Se vȯļ min jemā izā. Ta jelīz Zūonkõ Vaid kilās. Ta vȯļ Bärthold.
Rāndakīelkõks vȯļ kēratõd. Līvõkīelkõks.[2]
Žonaku saimnieku Didriķa un Marijas Bertholdu portrets. Pārzīmēts no fotogrāfijas 1970. gadā. Attēls: Mati Ruljands (Matti Ruljand), Igaunijas Nacionālā muzeja krājums (ERM, Ej 299:23)
Vecais Žonaks Dimitrijs, Didriķis – viņš vispirms bijis luterānis. Viņš ir sācis domāt un lasījis Bībeli, ka luterticība nav pareiza. Pēc tam viņš ir kļuvis par baptistu. Tad viņš ir redzējis, ka baptistu ticība nav pareiza. Tad viņš ir kļuvis par pareizticīgo. Viņš ir lasījis Bībeli un sācis rakstīt kalendāru saskaņā ar visām debess zvaigznēm un Bībeli. Viņš vienā gadā ir gribējis trīspadsmit mēnešus, bet viņam nav iznācis ar to garo gadu. Viņam bija sarakstīts kalendārs ar visiem vārdiem un debess zvaigznēm. Viņš nevarējis nodrukāt – barons nav ļāvis, par maz naudas. Drukāšana maksājusi dārgi, un lībiešiem tolaik nav bijusi palīdzība, kas palīdzētu.
Tad tikai vāciešiem ir bijis ļauts rakstīt – vācu grāmatas un vāciešiem pa prātam. Un tā kā viņam ir bijis atšķirīgs viedoklis un citas domas, tad viņa kalendāri nevarēja tikt nodrukāti. Es redzēju tos kalendārus, kurus viņš bija sarakstījis. Tās bija vēl tādas lapas ar sarkanām līnijām. Tas bija biezs – ar kādām simt lapām apmēram.
Viņš bija Didriķis, bet tad, kad viņš kļuva par pareizticīgo, viņa vārdu pārrakstīja par Dimitriju. Pareizticīgajiem no kroņa bijušas lielas tiesības, tādēļ viņš kļuvis par pareizticīgo. Domājis, ka tad varēs izdot savus kalendārus. Bet tad pienāca viņa mūža gals un kalendāri palika nenodrukāti. Tas bija manas mātes tēvs. Viņš dzīvoja Vaides ciemā Žonakos. Viņš bija Bertholds.
Jūrmalas valodā bija sarakstīts. Lībiešu valodā.
* * *
[1] Julius Mägiste. Muistoja Liivinrannasta: liivin kieltä Ruotsista. Suomentanut ja julkaissut Anneli Honko. Suomalais-ugrilaisen seuran toimituksia, 250. Helsinki: Suomalais-ugrilainen seura, 2006, 81.–82.
[2] Stāstījums nedaudz rediģēts un pielāgots mūsdienu lībiešu valodas ortogrāfijai, atstājot Andreja Zēberga individuālo izteiksmes veidu.
