2006. gada jūnija vidū testa režīmā sāka darboties Lībiešu kultūras centra veidotais portāls “Livones”. Aizvadītajos divos gadu desmitos tas piedzīvojis saturiskas pārmaiņas – no kultūras, vēstures un valodas vietnes kļuvis par lībiešu kultūrtelpas portālu, mainījušies redaktori – vadību uzņēmies gan Valts Ernštreits, gan Gundega Blumberga un nu jau ilgāku laiku par to gādā Renāte Blumberga, līdzi laikam un lībiešu kopienas vajadzībām mainījies arī dizains un tehniskais nodrošinājums. Lai cik sarežģīti bijuši laiki, portāls turpinājis dokumentēt lībiešu mūslaiku kultūrvēstures notikumus, bieži palikdams vienīgais regulārais informatīvais avots. Problēmas aizvien palikušas tās pašas, kas pieminētas Andras Ceriņas sarunā ar Gundegu un Valtu, kas tapusi 2011. gada jūnijā pēc pirmajiem pieciem portāla darbības gadiem un ievietota grāmatā “Aprobežosimies ar maksimumu: Līvõ Kultūr sidām 20 darba gadi dokumentos, publikācijās un fotogrāfijās Gundegas Blumbergas apkopojumā” (Rīga, 2014; plašāk par portāla izveidi skat. 132.–145. lpp.).
Paldies visiem, kas rosinājuši, atbalstījuši, rakstījuši, lasījuši un skatījušies!
Kādreizējie un tagadējie portāla veidotāji tā sākuma gados: Renāte Blumberga (no kreisās), Baiba Damberga, Gundega Blumberga un Valts Ernštreits. Foto: Zane Ernštreite, Livones.net arhīvs
2011. gada 13. jūnijā Lībiešu kultūras centra veidotais lībiešu kultūras un valodas portāls livones svin piekto dzimšanas dienu un maina domēnu no lv uz net. Par paveikto un pārmaiņām stāsta portāla veidotāji Gundega Blumberga un Valts Ernštreits.
Kā radās doma veidot šādu portālu?
Valts: Portālu izveidojām 2006. gadā, taču pati ideja dzima jau pāris gadu iepriekš. Tas bija solis līdzi laikam, kā arī risinājums pašu dzīves atvieglošanai. Cilvēki Latvijā un arī ārzemnieki bieži uzdeva diezgan vienādus jautājumus par lībiešiem, un, lai atkal un atkal nebūtu jāstāsta viens un tas pats, radās doma apkopot atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Ņemot vērā, ka 21. gadsimtā pieejamākais informācijas avots ir internets, nolēmām šos jautājumus un atbildes apkopot vienviet – lībiešu portālā.
Gundega: Tas uzstādījums bija ārkārtīgi nopietns. Jau sākotnēji vienojāmies, ka portālā liksim tikai pārbaudītu, ticamu informāciju, jo Latvijas telpā ir tik daudz izdomājumu un neprecīzu ziņu. [..]
Kas ir šie cilvēki, kas apmeklē portālu? Vai nav tā, ka tie ir tie paši lībiešu vides cilvēki?
Valts: Noteikti ne, jo portālam gadā ir vidēji 35 tūkstoši unikālo apmeklējumu, kas ievērojami pārsniedz lībiešu kopienai piederīgo skaitu. [..]
Kā portāls piecos pastāvēšanas gados ir mainījies?
Gundega: Pirmos divus gadus portāls pastāvēja populārzinātniskā formātā.
Valts: Mēs apzināti nevēlējāmies veidot zinātniskus rakstus, kas interesētu ļoti šauru publikas daļu. Mēs uzsvaru likām uz informāciju, piemēram, par lībiešu himnu, karogu, literatūru, pētniekiem, lai dotu vispārīgu ieskatu lībiešu vēsturē un kultūrā. Šad un tad portālā parādījās arī lībiešu dzīves jaunumi, proti, ziņas par, mūsuprāt, lībiešiem svarīgiem notikumiem un pasākumiem. Pēc diviem gadiem sapratām, ka būtu labi publicēt ne tikai tās ziņas, ka nonāk mūsu tiešā redzeslokā, bet mēģināt pārpublicēt portālā arī to informāciju par lībiešiem, kas atrodama citās interneta vietnēs.
Gundega: Nolēmām kļūt par lībiešu ziņu portālu.
Valts: Aicinājām arī visas ar lībiešiem kaut kādā veidā saistītas organizācijas, biedrības un institūcijas, piemēram, Līvu savienību, Īpašu uzdevumu sekretariātu sabiedrības integrācijas lietās, pašvaldības, dalīties ar informāciju un publicēt portālā savus jaunumus.
Gundega: Vārdu sakot, nolēmām kļūt par īstu plašsaziņas līdzekli.
Jūs visu laiku sakāt “mēs”. Kas ir šie “mēs”?
Gundega: Es, Valts un Renāte, kura izveidoja gandrīz visu portāla populārzinātnisko pamatu. Par mākslas lietām rakstīja Baiba Damberga.
Valts: Visu pārējo esam paveikuši mēs ar Gundegu. [..]
Portāls nav laikraksts, tas neprasa tik daudz resursu, un tomēr… Kur jūs ņemat līdzekļus portāla uzturēšanai?
Gundega: No Sabiedrības integrācijas sekretariāta portāla testa versijai un pirmās kārtas izveidei esam saņēmuši trīs tūkstošus latu, kas ieguldīti portāla tehniskajos risinājumos. Nedaudz esam arī saņēmuši no Valsts Kultūrkapitāla fonda un Nordplus Ietvarprogrammas 2008–2011. Tie lielākoties iztērēti tulkojumiem un tehniskajiem risinājumiem.
Valts: Kopumā piecu gadu laikā tie ir astoņi tūkstoši latu.
Gundega: Bet satura veidošana ir mūsu brīvprātīgais darbs.
Valts: Portāla uzturēšanai neesam saņēmuši ne santīma. No saviem līdzekļiem katrs esam ieguldījuši pa 600 latiem. Runājot par ieguldīto darbu un laiku, naudas izteiksmē tie varētu būt ap diviem tūkstošiem latu no katra.
Gundega: Es domāju, ka tas ir labs pienesums lībiešu tautai un sabiedrībai. Un, ja reiz esam ieguldījuši tik daudz līdzekļu, darba, laika un enerģijas portāla uzturēšanā, esam tiesīgi pieņemt šādus tādus lēmumus attiecībā uz portālu. Pirmais lēmums bija ieviest komentēšanas iespējas, lai būtu interesantāk, lai mēs redzētu, ko cilvēki domā, kāda ir atsaucība portālā publicētajam. Diemžēl cietām smagu fiasko. [..]
Un kāpēc cietāt fiasko?
Gundega: Jo lībiešu kopienai nozīmīgus rakstus, piemēram, par Tītam Reinam Vītso piešķirto Ferdinanda Johana Vīdemaņa valodas balvu, nekomentēja, neviena komentāra, pat ne apsveikuma. Citādi bija ar rakstiem, kas nedaudz oda pēc kaut kā iedzeltena. Komentāru bija ka biezs, cits citu apsaukā, zākā un ķengājas.
Valts: Sapratām, ka nav jēgas tērēt spēkus, lai uzturētu cilvēku muļķīgās izpausmes, kas nodara nopietnu kaitējumu arī portāla tēlam. No portāla izveides brīža bijām ievērojuši vārda brīvību un publicējām visus materiālus, kas mums tika iesūtīti, pat tos, kuros izskanēja citāds, varbūt mums nepieņemams, viedoklis.
Gundega: Fiasko cieta arī citas mūsu ieceres. Mēs piedāvājām reizi nedēļā vienu stundu trešdienu vakaros portālā tiešsaistes režīmā mācīties lībiešu valodu. Interesentiem bija iespēja runāt ar Valtu lībiski, uzdot jautājumus, taču atsaucība bija niecīga. Valts nosēdēja divus mēnešus, no tiem pēdējās nedēļas – lepnā vientulībā.
Valts: Mēs jau nezinājām, kas ir nepieciešams, taustījāmies, meklējām jaunus risinājumus, izveidojām organizāciju sadaļu, taču atsaucību neguvām. [..]
Gundega: Un vēl, manuprāt, daži cilvēki apzināti kultivē viedokli, ka portāls Livones ir Lībiešu kultūras centra mājaslapa, tādējādi sašaurinot šīs vietnes nozīmību.
Valts: Tā ir cīņa par lībiešu informācijas telpas kontroli.
Un uz visa šī fona nolēmāt mainīt portālu?
Valts: Jā, turklāt mums ir labs iemesls – Starptautiskais lībiešu valodas un kultūras gads, kas ir unikāls notikums, kāds nekad nav bijis un nekad vairs nebūs. Eksperiments piecu gadu garumā ir noslēdzies. Esam izgājuši cauri dažādām attīstības stadijām un nolēmuši atgriezties pie portāla saknēm. Mūsu primārais uzdevums ir sniegt informāciju par lībiešiem, un nav jēgas nodarboties ar nelietderīgām lietām, turklāt jāņem vērā arī ierobežotie resursi.
Gundega: Esam sapratuši, ka pēc lībiešu ziņu portāla šobrīd nav nepieciešamības.
Valts: Es pat teiktu tā – ir pieprasījums pēc jaunumiem, taču nav piedāvājuma, ar lībiešiem saistītām organizācijām nav vēlmes informēt un stāstīt par savām aktualitātēm.
Gundega: Savukārt mums pietrūkst līdzekļu ziņu vākšanai. Taču portāls livones.net turpinās darboties un tiks papildināts ar pamatmateriāliem par personībām lībiešu kultūrvēsturē, par pētījumiem, tiks veidots arhīvs, tik publicēti lībiešu teksti.
Valts: Koks turpina augt, mēs tam tikai veidojam jaunu formu.
