Lībiešu vasaras skola 2026

Noslēgusies Latvijas Universitātes Lībiešu institūta organizētā Lībiešu vasaras skola (Līvõd sõvskūol), kas notika no 24. jūlija līdz 1. augustam Košraga Pītagos. Šī gada skola ir īpaša ar to, ka pirmo reizi tās dalībnieki apguva oficiālu LU Humanitāro zinātņu fakultātes tālākizglītības programmu, kurā dažādu paaudžu lībieši un LU Lībiešu institūta lībiešu valodas regulārās apguves programmas dalībnieki astoņu dienu garumā nostiprināja un padziļināja zināšanas un prasmes lībiešu valodā un kultūrā. Vasaras skolā piedalījās 60 dalībnieki.

 

 

Vasaras skolu sākām un noslēdzām ar apliecinājumu, ko pašā pirmajā šīs, nu jau tradīcijas, norises reizē 1992. gadā radīja tās vadītāja Helmī Stalte. Atcerējāmies un pārrunājām arī apliecinājuma nozīmi, to, ka tas ir zvērests, kuram tu tici un ko ievēro dzīvē un darbībā, ka zvērestu nepārkāpj, nelauž un nevalkā to nelietīgi.

Minā um līvli.

Min rovž um min ov.

Ma līb seļļi kui min izāizād.

Ma rõkāndõb līvõ kīeldõ.

Minnõn um võlmõst nei iž vizān, kovālõn, õigizõn neiku vȯļtõ vanād līvõd.

Minā um līvli.

 

Vasaras skolas dienas kārtība

Vasaras skolas diena sākās ar lībiešu valodas rīta rosmi, kur iesildīties un sagatavoties dienai palīdzēja jaunu vārdu mācīšanās kustībā un jautrībā kopā ar Annu, Valtu, Guntu, Arnitu un Reini, dienas pirmajā daļā – lībiešu valodas nodarbības skolotāju vadībā un viena kopīgā valodas prakses nodarbība, dienas vidus bija veltīts kultūras un tradicionālā mantojuma nodarbībām un meistarklasēm, bet dienas noslēgumā lībiešu valoda skanēja radošās aktivitātēs, konkursos un uzdevumos, pēc kā vešprāiga jeb mijkrēšļa laiks, lai Julgī vadībā pārdomātu dienā iegūto, novērtētu visu labo, kas ir noticis, un sagatavotos naktsmieram.

 

 

Lībiešu valodas grupas un skolotāji

Vasaras skolas dalībnieki mācījās lībiešu valodu vairākās grupās skolotāju Lindas, Ērikas, Reiņa, Irbes un Katrīnas, Valta, Guntas un Bridžas vadībā, ieskatu kultūrvēsturē jaunie dalībnieki guva skolotājas Renātes J. vadībā. Valodas stundās gatavojām virtuālos salātus, dziedājām Julgī un Ullas sarakstītās dziesmas, atradām ģenitīva un partitīva ciešo draudzību, kas reizēm mums traucē atrast abu īsto vietu teikumā, pa ceļam atkārtojām datīvu, kas ir tik draudzīgs un saprotams, atradām atšķirību starp lībiešu kis un mis, stāstījām katrs par sevi un arī uzzinājām par lielajiem lībiešu valodas un kultūras kopējiem – Jōņ, Kōrli, Pēteri, Hildu, Emmu, Poulīn, Helmī, Valdu, Baibu, Zoju un daudziem citiem, lasījām lībiešu teikas un pasakas, iemācījāmies, kā vēlēt otram visādus labumus un kā aicināt citus izdarīt kaut ko labu un jauku, un daudz, daudz cita!

 

 

Pēc valodas nodarbībām notika kopīgās valodas prakses nodarbības, kurās gan lībiešu valodas skolotāji, gan citi skolas dalībnieki sagatavoja interesantus valodas prasmes nostiprināšanas uzdevumus. Arnita un Tūli iepazinās ar visiem dalībniekiem, kur katram nācās atcerēties visu vasaras skolas dalībnieku vārdus, atkārtot tos un izmantot atbilstošās personas vietniekvārdu formas un frāzes, kuras lieto, stāstot par sevi un citiem. Arnitas vadībā vecākie vasaras skolas dalībnieki sadarbojās ar jaunākajiem, kas papildināja vecāko dalībnieku veidoto stāstu, ievietojot brīvajās vietās trūkstošos vārdus. Tā radās stāsts par caunu un pamošanos mežā. Irbe un Katrīna aicināja iejusties Lībiešu krasta iedzīvotājos un atjaunot kārtību ciemos, un, jautājot un meklējot lībiešu valodā savus cieminiekus, pilns krasta ciemu iedzīvotāju sastāvs līdz ar viņu dzīvei nepieciešamajiem lopiem un mājdzīvniekiem tika atjaunots. Kopā ar Reini pašā skolas norises vidū dalībnieki atcerējās un pārrunāja to, kas noticis, kas sagādājis lielāko prieku un kā katram klājas, lībiešu valodā trenējot jautājumus un veidus, kā uz tiem atbildēt. Lindas vadībā visi turpināja jaunāko dalībnieku valodas grupā iesākto lībiešu salātu gatavošanas tēmu, un salāti izdevās vēl garšīgāki un, galvenais, bagātīgi aprakstīti lībiešu valodā. Kāda ir vislabākā lībiešu salātu recepte, to zinās jaunākās valodas grupas dalībnieki. Un pēdējā kopīgajā valodas prakses nodarbībā audzinātāji un Ērika aicināja nelielos pulciņos pārrunāt visu, ko katrs iemācījies, kā pavadījis šo laiku un ko atcerēsies arī turpmāk.

 

Izglītojošie pārgājieni

Pirmajā pārgājienā pa Košraga ciemu vasaras skolas dalībnieki devās ar mērķi iepazīt ciema sētu stāstus, apciemojot vairākas Košraga mājvietas, kur košradzniece, vasaras skolas kultūras programmas vadītāja Julgī kopā ar sētu saimniekiem pastāstīja visu, ko vien zināja; savukārt uzzināt vairāk par Vālgamā ģimenes lomu lībiešu dzīvē palīdzēja Baibas Šuvcānes stāstījums Norpiedagu sētā, kur satikām tagadējos rūpīgos mājas saimniekus. Par godu Vālgamā ģimenei nodziedājām dziesmu un atcerējāmies visu, ko zinām par šo nozīmīgo kōrand ‘sēta’ un citām Košraga mājām un lībiešiem, kas tās cēluši.

 

 

Otrajā pārgājienā – ekskursijā, kuras norisi laipni atbalstīja Ventspils novada pašvaldība, apciemojām rietumlībiešu ciemus – Pațīkmō jeb Ovišus un Pizā jeb Miķeļtorni – un lībiešiem nozīmīgo Irbes upi jeb Īra joug. Ovišos uzzinājām par Lībiešu krasta bāku unikalitāti un izbaudījām citādo Ovišu jūrmalu. Pizes apmeklējums izdevās īpaši sirsnīgs – Pizes baznīcā, kur par ķesteri kalpojis arī lībiešu dižgars Jānis Princis, viens no patiesi jaukajiem brīžiem bija visu dalībnieku izpildītā Jāņa Prinča sarakstītā dziesma pateicībai Dievam par izglābšanos no jūras vētras. Tās izjūtas aprakstīt nevar, bet godu un cieņu Jānim Princim, visai Prinču dzimtai un tās devumam lībiešu valodas pastāvēšanai mūsdienu valodu kartē sirsnībā un pateicībā nodevām ilgus gadus klusībā un aizmirstībā esošajā Pizes baznīcā, kas šogad pamazām atdzimst savā krāšņumā un kurā jau vairākkārt ir skanējusi arī lībiešu valoda. Mūsu izbraucienu turpinājām Viļumos pie Ullas, Prinču dzimtas pēcteces, lībiešu valodas runātājas, dziesmu autores, un kopā ar Ullu un vasaras skolas skolotājām Renāti J. un Julgī pavadījām lībiešu dziesmu pilnu pēcpusdienu. Noslēgumā ķirsītis uz kūkas, episkais Irbes līkums – Dāngatagā kõur – pie Pizes ciema, daudziem jaunatklājums, daudziem vieta, kur atgriezties vēl un vēl.

 

 

Trešajā pārgājienā uz Pitragu mums pievienojās arī jauks viesis – izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone, kura kopā ar mums izbaudīja gan skaisto ceļu gar Košraga–Pitraga kapiem, kur vasaras skolas dalībniekiem bija uzdevums atrast kapu uzrakstus lībiešu valodā, gan garšīgos Pitraga Andra stāstus par tradicionālo zivju kūpināšanu un lībiešu žogiem. Pitraga Andris ir ne tikai gardu kūpinājumu meistars, bet arī viens no Lībiešu krasta mantojuma glabātājiem, kurš savā sētā izveidojis ekspozīciju ar tikai krastā sastopamajiem žogiem, kurus pats pēc arhīvos un dažādos materiālos atrodamajiem paraugiem arī uzbūvējis.

 

Radošās nodarbības un meistarklases

Viena no gardākajām meistarklasēm – lībiešu ēdienu meistarklase Julgī un Gitas vadībā. “Līvõd sīemnāigad mēstarklas” uzzinājām par to, kas ir tradicionālie lībiešu ēdieni, un izmēģinājām cept pļedas, gatavot kamu, sklandraušus un bukstiņputru gan tradicionālā, gan mūsdienu izpildījumā. Paši jaucām sastāvdaļās, kurinājām ugunskuru, grebām karotes, pildījām pildījumu un arī gardu muti notiesājām. Jõvvõ sīemnaigõ! Sīegid, jūogid, Jumāl pūold jatktõd!

Lībiešu ēdienu meistarklase bija labs spēka un jaudas avots vakara danču konkursam. Vakarā norisinājās pirmais “Līvõd daņtš viššõm konkurs” – Lībiešu danču izturības konkurss, kurā piedalījās gan lieli, gan mazi. Paldies muzikantiem – Julgī, Reinim, Katri – un visiem piedziedātājiem un piespēlētājiem par gandrīz 40 minūšu nepārtrauktu, skaļu, aktīvu, ātru pavadījumu, jo tieši tik ilgi – 38 minūtes – bez apstājas O. Loritsa pierakstīto lībiešu dziedāto un dejoto krakovjaku nodejoja konkursa uzvarētāju komanda – Elīza, Linda un Eduards. Arī otrās vietas ieguvēji – Sofija, Anne Līna un Miks – nodejoja tieši tikpat ilgi. Apsveicam izturīgo un īstenībā dažu norūpējušos pieaugušo padoties piespiesto trešās vietas ieguvēju stipro meiteņu – Beātes, Paulas E. un Alises – komandu.

Kad enerģija izlikta lībiešu dančos, radošumu un mieru atguvām jūrmalā smilšu mākslas konkursā. Tajā pēc visu dalībnieku balsojuma ar gliemežvākiem – kuras komandas mākslas darbam tiek visvairāk dalībnieku gliemežvāku, tā iegūst uzvaru – Irbes un Katrīnas mākslas darbs “Lēḑ” (lode) ieguva visvairāk simpātiju no saviem konkurentiem.

 

 

Savienojot pagātni un tagadni, izzinot dažādu laiku lībiešu personības, sadzīves ainas un notikumus, vasaras skolas dalībnieki atveidoja vēsturiskajos fotoattēlos redzamos sižetus šodienas acīm. Fotokonkursā tapa piecu komandu veidotas attēlu sērijas, kuras saņēma visu dalībnieku atzinību.

Reinis bija parūpējies par Reiņa konkursu – tajā dabūjām izkustināt visas savas zināšanas lībiešu valodā un matemātikā, lībiešu dziesmu dziedāšanā, uzmanīgā stāstu lasīšanā, atstāstīšanā un pierakstīšanā, kā arī izmantot čiekurus un visu, kas apkārt un pieder pašam, piemēram, ķermeni, lai atcerētos lībiešu valodas vārdus un konstrukcijas. Reinim palīdzēja vērīgā un atbalstošā komanda – Irbe, Katrīna, Gita, Ērika un Linda. Savukārt Tūli bija sagatavojusi valodas detektīva konkursu jaunākajiem dalībniekiem, kuri meklēja apslēpto mantu. Lai tiktu pie paslēptās bagātības, bija stingri jāievēro atrastie norādījumi, jāsadarbojas, lasot lībiešu valodā, un jāpalīdz nokļūt no punkta uz nākamo visiem kopā. Kad strādā komandā, tad to vārdu, ko esi aizmirsis pats, tev veikli iedod draugs, pat vārdnīcu nevajag meklēt!

 

 

Lībiešu valodas prasme un vēlme to iemācīties vēl labāk ir visu vasaras skolas dalībnieku kopīgais talants. Tāpēc gatavība plānotajam talantu konkursam “Līvõd rāndan um talant” bija augsta. Tas arī bija tik plaši un pamatoti izslavēts, ka to apmeklēja ne tikai paši vasaras skolas dalībnieki, bet arī Košraga ciema iedzīvotāji un ciemiņi. Savus talantus rādīja gan konkursa žūrija – Valts, Ulla un Renāte J. –, gan skolotāji un audzinātāji, gan dzejnieks Ķempju Kārlis un visi, kas vien vēlējās. Lieliskās talantu konkursa vadītājas, vasaras skolas audzinātājas Lelū pavadībā jau tā jautrais pasākums izvērtās vienā neaizmirstamā piedzīvojumā, un pēc audzinātāju priekšnesuma neviens, kurš to dzirdēja, slaveno lībiešu tautasdziesmu “Īdõn izān” vairs nespēs dziedāt kā iepriekš. Talantu konkursā bija arī speciālbalva no Ķempju Kārļa, pie kuras tika aktīvākais un visaugstāk lībiski lecošais jaunāko meiteņu un Ernesta priekšnesums. Balvas bija visiem, bet vislielākā – kopā būšana un jautrība, drošība savējo vidū spēlēt mutes ermoņikas vienam pašam, nolasīt sacerēto matemātisko dzejoli, nodziedāt pašsacerēto dialogdziesmu, dalīties ar savu ikdienas ģimenes dzīvi lībiešu valodā un saviem ceļotāja stāstiem, kur vienīgā visiem saprotamā izrādās lībiešu valoda, spēlēt un dziedāt jaunā un daudzsološā lībiešu meiteņu ansambļa “Ūlõd skuțkõd” sastāvā tad, kad konkurentos ir un skatītājos sēž slavenais “Nūrka nūord”, dziedāt un dejot lībiski pat tad, kad tev šķiet, ka tu to (dziedāt un dejot) neproti, rādīt jokus un savus mākslinieciskos un sportiskos talantus, justies brīvi ar lībiešu valodu un lībiešu valodā.

Arī šoreiz skolas dalībnieki sajūtot, sadzirdot, pagaršojot, aptaustot iepazina tuvāko mežu un purvu un to bagātības, spēlējot “Plagā mäng”, kas izvērtās par aktīvu vietējo meža labumu iepazīšanu divu dienu garumā un kurā uzvaras laurus ar rezultātu 3:0 plūca Gundara komanda “Mierjemā lapst”, atstājot Eduarda komandu “Tuljemā lapst” godam izcīnītajā otrajā vietā. Šogad ik pēc brīža arī atceramies lībiešu ikvasaras tikšanās tradīcijas pirmsākumus, un tieši par “Plagā mäng” un arī nākamās dienas noslēpumainās “Īe radā” tradīcijas un ieraduma izveidošanās ceļu uzzinājām no pašu pirmo toreiz vēl vasaras nometņu dalībniecēm Julgī un Ullas.

 

 

Emocijām bagātākais (ne)pārsteigums un (ne)gaidīts radoši aktīvais pasākums bija “Īe radā”, ko Katrīnas, Elīzas un Irbes vadībā sagatavoja audzinātāji – Katri, Linda, Gerda, Lelū, Edžus, Jānis, Mikus, Miks, iesaistot ne tikai skolotājus un brīvprātīgos, bet arī vietējos iedzīvotājus un ciemiņus. Nakts trasītē šogad darbojās un uzdarbojās Kīlmakǟnga un visi viņa draugi un tamlīdzīgi radījumi, un dalībniekiem, lai trasītes beigās pats Kīlmakǟnga palaistu viņus vaļā un apdāvinātu ar dāvanām kurpes izskatā, dažādos punktos – gan pie pārdabiskām lībiešu teiku būtnēm, gan pie cilvēkiem, kas tonakt iemaldījušies šajā pārdabiskajā pasaulē, – bija jāatmin kods, iesaistoties dažādu katras būtnes un būtņu grupas veidotu uzdevumu risināšanā lībiešu valodā. Kā novēroja Mõtsā jemād savā punktā, tad visām komandām uzdevuma paveikšana lībiešu valodā nesagādāja lielas grūtības. Tomēr, ja galā tevi gaida pats Kīlmakǟnga, tad ar viņu jārunā valodā, kuru viņš saprot vislabāk.

 

Vakara ugunskurs, danči, mūzika, dziedāšana

Ik vakaru visi dalībnieki satikās pie ugunskura, lai sagaidītu nakti vešprāiga laikā, kur notika dziedāšana, spēlēšana, dancošana, rotaļās iešana un vakara noslēgumā – gatavošanās naktsmieram un nakts dziesma, kaut reizēm dažs labs palika iemidzis pie ugunskura draugu pulkā. Šo laiku piepildīja gan Julgī, gan paši dalībnieki, audzinātāji un skolotāji – Renāte J., Jānis J., viss “Ūlõd skuțkõd” un “Nūrka nūord” kolektīvs, Mārcis un daudzi citi – ar savu instrumentu spēli un dziedāšanu, gan arī viesi. Īpaši jestri danči notika Ērika Zepa un Julgī vadībā, un skaistu ievadu somugru tautu muzikālajā mantojumā sniedza viesi no Tartu – somugru tautu mūzikas ansamblis “Kännu peal käbi” (Čiekurs uz celma).

 

 

Priecīgā lībiešu valoda un jautrā lībiešu ikdiena

Vēl viena kopīga lieta, kas vienoja visus vasaras skolas dalībniekus – prieks, jautrība, labestība citam pret citu, lepnums un paslavēšana par labi paveiktu darbu, un smaidi, smaidi, smaidi.

Visi ir veikuši lielu darbu, lai lībiešu nedēļa Lībiešu krastā būtu izdevusies. To, ka tas tā bija, rāda vasaras skolas dalībnieku, organizētāju un skolotāju labo palīgu – audzinātāju Elīzas, Katri, Lelū, Lindas, Gerdas, Edžus, Jāņa, Mikus, Mika un viņu sūr bos Jāņa J. – pēdējās dienas (gandrīz pilnā) kopbilde, kurā aicinājums izlikties ļoti nogurušiem bija grūti izpildāms, tomēr prieks un smaids bija pārāks par visu tukšo enerģijas bateriju.

 

 

Mäd līvli un Mäd piški līvli

Visgaidītākais balsojums notika skolas noslēgumā, kad visi dalībnieki balsoja par titula “Mäd līvli” (Mūsu lībietis) un “Mäd piški līvli” (Mūsu mazais lībietis) ieguvējiem. Ikviens dalībnieks vērtēja savus biedrus pēc kopīgi izveidotiem principiem – šo titulu iegūst tas, kurš ikdienā runā un lieto lībiešu valodu, palīdz citiem to apgūt, iedvesmo ar savu lībiskumu un ar cieņu izturas pret lībiešu mantojumu. Abu titulu nosaukumus un ideju radīja vasaras skolas audzinātāji un skolotāji, vērtēja veica visi vasaras skolas dalībnieki, katrs izvēloties savu “Mäd līvli” un “Mäd piški līvli” kandidātu.

Šogad par “Mäd līvli” kļuva Sofija Kūla, bet par “Mäd piški līvli” – Ernests Zumbergs. “Mäd līvli” otrās vietas ieguvēja – Anne Līna Mirkhaina (Mürkhain) (mums visiem bija prieks, ka tieši par Anni visvairāk balsoja jaunākā vecuma skolas dalībnieki, un jau zinām, ka Anne nākotnē būs lielisks palīgs skolotājiem) – un trešās vietas ieguvējs – Ādams Viļums. Savukārt par titula “Mäd piški līvli” otrās vietas ieguvēju spraigā cīņā ar pirmās vietas ieguvēju kļuva Mare Ernštreite, un par trešās vietas ieguvēju vasaras skolas dalībnieki izvirzīja mūsu jauno dalībnieku Filipu Ekbaumu.

 

 

Gan Sofija, gan Ernests saņēma “Līvānu stikls” gatavoto piemiņas lībiešu putniņu un īpašu dalībnieku kopīgi veidotu putniņu no pērlītēm. Katra pērlīte simbolizē vienu vasaras skolas dalībnieku vai viesi, kurš pats to ievēra putniņā, padarot balvu par visas vasaras skolas vienotības zīmi.

Kā ierasts, abi titula ieguvēji Lībiešu svētkos nesa vainagu uz jūru kopā ar svētku karoga nesēju Ēriku Kāpbergu. Tas ir īpašs gods un uzticēšanās apliecinājums tiem, kuri ar savu piemēru stiprina lībiešu valodu, kultūru un kopienu.

 

Līvõd sõvskūol 2026 brūț krūonõ

Īpašs kopdarbs visas vasaras skolas laikā bija ne tikai lībiešu valodas prasmes uzlabošanās un valodas aktīva lietošana savstarpējā ikdienas saziņā – visi skolotājas Gitas vadībā no vasaras skolas pirmās dienas līdz tās noslēgumam radīja savu kopīgo lībiešu brūtes kāzu kroni. Uzzinājām, kas tas ir, kā tas ticis veidots senāk, kā un kad to vilka, kādas liecības ir par šo kroni un kur var atrast informāciju par to. Pēc tam visas vasaras skolas laikā katrs pielika savu roku – puiši savu spēku un izveicību un meitas savu krāšņumu un veiklību – šai simboliskajai kopīgajai “Līvõd sõvskūol 2026” piemiņai, kas iznāca tikpat spilgta un bagāta kā visi vasaras skolas dalībnieki.

 

 

P.S. Sūr rīem!

Pašā vasaras skolas noslēgumā, dienā, kad devāmies pēdējā kopīgajā pārgājienā uz Mazirbi, kur notika Lībiešu svētku 2026 pirmās dienas koncerti, uz Košraga ceļa ieraudzījām tikko svaigi uzliktās jaunās ceļazīmes lībiešu valodā. Košrags to patiesi ir pelnījis.

 

P.S. Paldies visiem atbalstītājiem!

Lībiešu Vasaras skolu organizē Latvijas Universitātes Lībiešu institūts (LI Līvõd institūt), un tās norisi atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija, Ventspils novada pašvaldība, Tartu Universitāte, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Starptautiskā lībiešu draugu biedrība un biedrība “Līvõd īlma”. Īpaši sirsnīgs paldies visiem, kas iesaistījās vasaras skolas norisē, lai palīdzētu tās dalībniekiem atrast un izpaust to, kas ir lībiešu gars, lībiešu prāts un dzīva lībiešu valoda. Sūr tienū, mēg broutšõm jeddõpēḑõn!

 

 

 

* * *

 

Pilns teksts un ilustrācijas pieejamas LU Lībiešu institūta vietnē.