Lībiešu svētki – mūsu kopienas spēka un prieka izpausme

1. augustā laiks mūs lutināja – silts un saulains. Jau no agra rīta Mazirbes centrā liela rosība: tirgotāji ceļ nojumes un izliek preces, čakli rosās arī svētku organizētāji. Lai satiktos, baudītu kultūru, mākslu un svinētu svētkus, Mazirbē sapulcējies kupls ļaužu pulks. Mūsu svētki, kuru norises šoreiz vienoja laika tēma – “Āiga”, ikvienam piedāvās iedvesmojošas tikšanās, skaistus muzikālus piedzīvojumus un iemeslu lepoties par lībiešu mantojumu. Šogad svētku norises scenārijs un mākslinieciskā vadība bija Julgī Staltes ziņā. Līvu savienības 103. gadskārtas svētki par lībiešu saknēm, tagadni un nākotni – par laiku, kas mūs vieno. Jūra, cilvēki, dziesmas, uguns un kopā būšana.

 

 

 

Lībiešu tautas nams uz svētkiem skaisti saposts. Šovasar ļoti daudz darba ieguldījām, lai izveidotu Līvu savienības biroju un tūrisma informācijas centru, nokrāsojām visas durvis pirmajā stāvā, atvadījāmies no nokaltušās gobas, salabojām ieejas kāpnes un sagādājām jaunus puķu traukus.

Vestibils ieguvis jaunu elpu ar divām nelielām izstādēm. Pie sienas labajā pusē izlikti jaunās igauņu mākslinieces Martas Johannas Garsijas darbi, kuros viņa ilustrējusi dzejnieku Kārļa Staltes, Klūkedmega (Klūkõdmäg), Valta Ernštreita un Ķempju Kārļa dzejoļus. M. J. Garsija šogad beigusi Tartu Mīnas Hermas ģimnāzijas 9. klasi un bērnu mākslas skolu, un izstāde ir daļa no viņas radošā darba. Liels iedvesmas avots bijis 2025. gada vasaras Lībiešu svētki Mazirbē.

Otra izstāde, kurai dots nosaukums “Teiku acis redz”, rāda lībiešu tautastērpa un rokdarbu variācijas, kā arī saimniecībā izmantotās lietas: ogļu gludekļus, vārpstiņas, saivas, koka karotes, podus u. c. Ekspozīcijas centrā novietots Helmī Staltes kronis no Košraga krikumiem, Irbes šauruma izkalojumiem, dzintara, Lauras Šmidebergas stikla zīmēm, stieples un zīda. Košums no Košraga un Pitraga lībiešu brunčiem ātri ievilina skatītāju. Izstādi izkārtoja Julgī Stalte.

 

 

 

Arī zālē svētkos izlikta jauna izstāde ar dažādu paaudžu lībiešu izcelsmes mākslinieku darbiem no Staltu ģimenes krājuma. Varējām iepazīties ar Andreja Šulca, Teņa Graša, Daiņa Stalta un Lelū Staltes darbiem. Līdzās gleznām varēja lasīt Košraga un Pitraga teicēju – Grietas Skadiņas, Augusta Skadiņa, Marijas Šaltjāres un Didriķa Breinkopfa – stāstītās teikas par jūras zirgiem, saltkurpjiem un velniem lībiešu un latviešu valodā.

 

 

Lībiešu svētku pasākumi sākās jau 31. jūlijā ar ieskaņas koncertu “Somugru mūzikas stāsti”, ko ieskandināja atraktīvā grupa “Kännu peal käbi” no Tartu. Sākumā ansamblis dziedājis tikai votu valodā, taču pašlaik viņu dziesmas skan dažādās somugru valodās, un viņu sapnis ir apgūt tās visas. Mēs dzirdējām ļoti interesantas dziesmas mordviešu, igauņu, somu, ungāru, mulgi, mariešu, Salacas un Kurzemes lībiešu un citās valodās. Ar ovācijām tika uzņemts ansambļa novēlējums, lai Lībiešu krasts kļūtu par somugru kultūras galvaspilsētu.

 

 

Pēc tam aptumšotajā tautas nama zālē bija skatāma Vidzemes lībiskās kultūrtelpas deju kopas “Lauga” (Lēdurga) izrāde “Lībieša domas pie Salacas” – interesanta un pārdomas raisoša. “Laugu” mēs iepazinām jau pagājušajā gadā. Ievadvārdus teica Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa, bet izrādes veidotāji pastāstīja par tās tapšanu. Mūzikas autors Dāvis Stalts uzsvēra, ka laikmetīgā deja ir ļoti laba forma, kā izstāstīt pēdējā lībieša stāstu. Uzvedumā dzeju runā arī viens no pēdējiem Ziemeļkurzemes lībiešiem Ilmārs Geige. Izrādes veidotājiem un pašiem dejotājiem šķiet, ka, lai dotos uz priekšu, svarīgi ir zināt saknes, jo visi esam kā strauti, kuri saplūst lielā upē, kas plūst uz jūru.

 

 

 

 

Svētku rīts sākās ar dievkalpojumu Mazirbes baznīcā, ko vadīja jaunais mācītājs Ivars Jēkabsons. Līvu savienības vadītājs Ģirts Gailītis norunāja tēvreizi lībiešu valodā, bet mācītājs lasīja fragmentus no lībieša Jāņa Prinča “Jūrnieku svētām dziesmām un lūgšanām”. Dievkalpojumā dziedāja jauktais koris “Lōja”.

 

 

Pulksten 12.00 pie Lībiešu tautas nama svinīgi tika pacelti lībiešu un Latvijas valsts karogi. Himnu dziedāja Salaspils jauktais koris “Lōja”. Pēc tam visi dziesmotu sveicienu veltīja mūsu trim ozoliem. Tad kuplais svētku dalībnieku gājiens devās uz jūru, lai piedalītos atklāšanas ceremonijā un godinātu Jūras māti. Visiem pa priekšu ar lībiešu karogu, kā parasti, mūsu staltais Ēriks Kāpbergs no Ventspils.

 

 

 

 

 

 

 

Jūrmalā Julgī Stalte novadīja mazo Jūras mātes godināšanas rituālu. Vietējā zvejnieka Kristera airētā laiva ar karogu Ērika rokās un Lībiešu vasaras skolas audzēkņiem Sofiju Kūlu un Ernestu Zumbergu, kuriem bija tas gods Pitragā pīto vainagu nogādāt Jūras mātei, kora “Lōja” dziedāto dziesmu pavadībā aizslīdēja zaļganbaltizilajos viļņos, kas aiznesa vainagu tālu selgā. Laiks neticami silts ar spirdzinošu vējiņu.

 

 

 

Svētku uzrunas jūras krastā teica Līvu savienības vadītājs Ģirts Gailītis, Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kaļiņičenko, Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, Somijas Republikas vēstnieks Latvijā Ēro Vento, Igaunijas Republikas vēstnieks Latvijā Ēriks Marmejs, Ungārijas Republikas vēstnieks Latvijā Ģerģs Urkuti, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits un Starptautiskās lībiešu draugu biedrības pārstāve Tūli Tuiska. Somijas lībieša Edgara Vālgamā mazmeitas Natašas vēstuli nolasīja aktrise Marija Bērziņa.

 

 

 

Līvu savienības vadītājs Ģirts Gailītis savā runā iezīmēja nākotnes vīziju – Mazirbes Lībiešu tautas nama fasādes atjaunošanu, lai mūsu nams ne tikai pulcētu piekrastes iedzīvotājus kā tikšanās vieta, kur nākt ar savām iecerēm, bet arī iemirdzētos no ārpuses. Visās runās izskanēja prieks par tikšanos Mazirbē, laba vēlējumi Līvu savienībai, atziņas, cik svarīgi saglabāt dzīvu mazo tautu kultūras mantojumu un nodot to nākamajām paaudzēm, kā arī tas, ka lībiešu valodas un kultūras saglabāšana bagātina visas somugru tautas. Pēc runām, kopīgi dziedot “Īdõnõ izānõ”, devāmies uz tautas namu, jo mūs gaidīja vēl daudz pasākumu.

 

 

 

 

 

No pulksten 14.00 līdz 17.00 Lībiešu tautas namā un pie tā četru daļu “Laika ceļš”. “Aizlaikos” notika dažādu amatu demonstrējumi ar mūziku un stāstiem. Varējām apskatīt arheoloģiskos tautastērpus, piedalīties lāpu gatavošanas, mezglošanas un rotu kalšanas darbnīcās. Zāļu sieva Līga Reitere no Ventspils sniedza daudz ziņu par augiem, pastāstīja par to nozīmi un izmantošanu. Iepazīt lībiešu pasaules izjūtu palīdzēja folkloras kopas “Delve” no Vidrižiem un “Skandinieki” no Rīgas. “Delves” mūzikā skan senie mūzikas instrumenti – dūdas, kokles, ģīgas, bungas u. c. Ansambļa dalībnieki bija tērpušies pašu darinātos arheoloģisko tērpu atdarinājumos. “Skandinieki” Latvijā komentārus neprasa. Šo folkloras draugu kopu 1976. gadā dibināja Helmī un Dainis Stalti, bet tagad kopas vadību uzņēmusies viņu meita Julgī. “Skandinieku” repertuārā ir gadskārtu, ģimenes, godu un sadzīves dziesmas, dejas un rotaļas.

 

 

 

“Laiki” – ar izstādi un koncertu tautas nama zālē. Varējām vērot atraktīvo folkloras kopu “Rēvele” no Tallinas un somugru mūzikas grupu “Kännu peal käbi” no Tartu. Uzstājās arī lībiešu dziesmu ansambļi “Līvlist” no Rīgas un “Kāndla” no Tārgales. Ģirts Gailītis kopā ar kori “Lōja” prezentēja savu šogad iznākušo “Lībiešu kormūzikas antoloģiju”, bet ar lībiešu kultūras, valodas un vēstures portāla “Livones” 20 darbības gadiem īsi iepazīstināja tā redaktore Renāte Blumberga. Portālu 2006. gadā izveidoja Lībiešu kultūras centrs (Līvõ kultūr sidām), un gadu gaitā tas kļuvis par Lībiešu kultūrtelpas vietni, kas dokumentē lībiešu mūslaiku kultūrvēstures notikumus un stāsta par lībiešu un Lībiešu krasta dzīvi agrāk un tagad. Lībiešu mantojuma kopēja Zoja Sīle prezentēja savu un Dzintras Tauniņas sakārtoto lībiešu dziesmu grāmatu “Min nim um loul” (“Mans vārds ir dziesma”). Šo vērtīgo grāmatu par godu ansambļa “Laula” 25 gadu jubilejai izdevusi biedrība “Kolkas radošā grupa”, kuras vadītāja ir Dženeta Marinska.

 

 

 

 

 

Trešajā daļā “Nākotne” varējām iepazīties ar lībiešu jauniešu muzikālajiem stāstiem. Ar etnomūzikas grupu “Jōra” iepazīstināja Lelū Stalte. Tā ir pasaules mūzikas grupa, kurā dzirdama Baltijas, Skandināvijas un citu reģionu mūzika. Atkal varējām vērot laikmetīgās dejas grupas “Juokš īņo” skaisto meiteņu uzstāšanos, bet jauniešu grupa “Nūrka nūord” un Lībiešu vasaras skolas bērni mūs priecēja ar dziesmām lībiešu valodā. Ar interesantu programmu uzstājās etnoroka grupa “Kaligo”, kuras repertuārā ir latviešu tautasdziesmas, pasaules mūzika un folkloras iedvesmota oriģinālmūzika.

 

 

 

 

Ceturtajā daļā “Tagadne” bija paredzētas Lībiešu krasta ciemu un organizāciju teltis, kurās iepazīt dažādas Lībiskās kultūrtelpas izpausmes. Īpaši bija sagatavojušies Ventspils lībieši, kuru teltī varēja klausīties ilggadējās vadītājas Ausmas Ernestovskas stāstījumu par dzimto Lūžņas ciemu un uzpīt rokassprādzes lībiešu karoga krāsās. Teltis bija arī LU Lībiešu institūtam kopā ar Lībiešu vasaras skolu un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei.

Svētku laikā lībiešu organizācijas, lībieši, kā arī līvu skartie nelielās grupiņās tikās radošās sarunās pie kafijas tases un sklandraušiem. Šajās sarunās dzima jaunas idejas nama apsaimniekošanai un veiksmīgai turpmākajai darbībai.

Savus spēkus ikviens varēja izmēģināt sacensībās “Līvu ceļš”, kurās tika noteikts stiprākais, ātrākais, gudrākais, dabas, jūras un vēju līvs. Mazākos svētku viesus iepriecināja jaunās Kolkas ciema brīvprātīgo ugunsdzēsēju mašīnas apskate, bet izsalkušos stiprināja garšīgā un sātīgā gaileņu zupa, ko bija sarūpējusi Līvu savienība.

 

 

 

 

No pulksten 17.00 mūs priecēja galvenais vakara koncerts “Laika ceļojums” un sadancis. Piedalījās folkloras kopas “Delve” un “Skandinieki”, Lībiešu vasaras skolas audzēkņi un līvu jauniešu grupa “Nūrka nūord”. Koncerts bija veidots kā cilvēka dzīves un tautas atmiņas loks, jo laiks ir kā upe, jūra un mantojums, kas savieno senčus, mūs un tos, kas nāks pēc mums. Marija Bērziņa kā stāstniece izveda mūs cauri septiņiem laika posmiem: laiks sākas – līvu radīšanas stāsts, pasaules radīšana, dzīvības rašanās un krustabu rits, laiks aug, laiks meklē, kas es esmu, laiks vieno, laiks turpinās.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Koncerta noslēgumā bija “Dzīru danči” ar postfolka grupu “Tā kā pērn”, kur muzicē Julgī Stalte un Ēriks Zeps. Duets “Tā kā pērn” apvieno lībisko ritumu un latgalisko azartu. Viņu muzikālais materiāls balstīts senajās tradīcijās, tomēr tiek pasniegts mūsdienīgā un enerģiskā skanējumā. Skatītāju sajūsma un simpātijas bija neviltotas, jo visi tika aicināti iesaistīties jestrās dejās un kopīgā svinēšanā.

 

 

Pusdesmitos vakarā svētku viesus aicināja Jūras ugunskura riti jeb mūsu tradicionālais kopīgais ugunskurs jūras krastā visu laiku līvu piemiņai, laikam un telpai, pagātnei un nākotnei kopā ar Lauru Šmidebergu. Ugunskurs vienmēr ir svētku kulminācija, kas pulcē visvairāk cilvēku. Ugunskurs šoreiz uz fantastiska saulrieta fona, kad debesis zaigoja oranži violetos toņos. Dziesmas, rituālās dejas, ziedojums Uguns mātei suģestējoši bagātina un iedvesmo. Mūsu stāsts turpinās ar dziesmām, dejām un kopā būšanu pie jūras.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tie, kuriem vēl bija spēks, spītējot pēkšņi uznākušajam lietum, varēja klausīties muzikālās apvienības “EjuEju” mistērijas – gaismas un skaņas performanci, kurā tradicionālais motīvs sastapās ar mūsdienīgu elektronisko skanējumu. Muzicēja Dāvis Stalts un Monta Kvjatkovska. Pēc koncerta viesi tika aicināti dejot līdz rīta gaismai somugru un pasaules deju mūzikas pavadībā ar dīdžeju Ģirtu Šoli. Dejotāju gan bija maz, jo lietus un garās, piesātinātās dienas nogurums bija aizbaidījis cilvēkus.

 

 

 

 

Šī gada Lībiešu svētki bija ļoti plaši apmeklēti, kaut arī vienlaikus notika Talsu un Ventspils pilsētas svētki. Saturiski ļoti bagātīgie un saistošie pasākumi ir lieliska iespēja satikties, mācīties, dalīties zināšanās. Arī es satiku sen neredzētu skolotāju, klasesbiedrus un savus skolēnus, un, pateicoties svētkiem, Līvu savienības Mazirbes grupā iestājās trīs jauni biedri. Dzirdējām ļoti daudz pozitīvu atsauksmju un labu vārdu. Lībiešu svētki ir mūsu kopienas spēka un prieka izpausme, kas mums atgādina, ka kultūra veidojas no cilvēku stāstiem, dziesmām, atmiņām un viņu vēlēšanās nodot tās nākamajām paaudzēm.

Paldies visiem, kas sniedza savu ieguldījumu svētku organizēšanā un sagatavošanā: Ģirtam Gailītim, Julgī Staltei, Madarai Ogai, Pēterim Dambergam, Teiksmai Pobusei, Ivetai Bekmanei, Lienītei Iesalniecei, Mairai Kreicerei, Initai Pelsei un visiem, kas iesaistījās ar visu sirdi un dvēseli. Pateicība par skaistajiem svētkiem arī Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, Latvijas Nacionālajam kultūras centram, Valsts kultūrkapitāla fondam, Talsu novada pašvaldībai, Kolkas pagasta pārvaldei, svētku radošajai komandai, privātajiem ziedotājiem, talciniekiem un atsaucīgajiem mazirbniekiem. Uz tikšanos nākamgad!