Košragā ar Eiropas atbalstu jauni žogi

Lai saglabātu Ziemeļkurzemes ciemu kultūrainavu un iedzīvinātu pagātnes prasmes mūsdienās, Košragā 7. un 9. augustā notika vēsturisko koka žogu meistarklases. Pirmā meistarklase notika jau maijā pie Dzintarkrastiem, Rotkaļiem un Virgo, kur tika darināti buldriķu un sklandu žogi. Tās organizēja biedrība “Košrags” ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta piešķirto finansējumu projektam “Lībiešu krasta ciemu koka žogu meistarklases”, kurā bija paredzēts, ka žogu veidošanā tiks izmantoti tuvākās apkārtnes materiāli un par apmācības procesu tiks izveidotas piecas videofilmas, bet visi izveidotie žogi būs publiski pieejami Košragā pie dažādām mājām. Projekta, kura īstenošanas laiks ir no 2025. gada decembra līdz 2026. gada novembrim, autore ir ciema vasaras iedzīvotāja Baiba Ripa. Tā kopējās izmaksas ir 9996,56 eiro, no kuriem Eiropas Savienības finansējums 7647,36 eiro.

 

 

Lībiešu zvejniekciems Košrags ir valsts nozīmes kultūras piemineklis pilsētbūvniecībā, un šeit redzama tradicionālā un mūsdienu lībiešu zvejniekciemu apbūve. Piedaloties Eiropas Savienības līdzfinansētā projektā “Zaļais novads 21”, ciems 2004. gadā ieguva mājvārdu zīmes ar skaidrojumiem un citas norādes, kā arī ciema karti, kurā pastāstīts, ar ko Košrags ir īpašs. Ciemā vasaras pavada mākslinieki, mūziķi, aktieri, zinātnieki un citu profesiju pārstāvji, kuri rosīgi piedalās ciema dzīvē un attīstībā. Košragā darbojas ļoti aktīva vietējā kopiena, kura veido dažādus projektus un katru gadu augustā kādā no mājām svin Maizes svētkus. Šogad 8. augustā cilvēki no kaimiņu mājām ar cienastu pulcējās Virgo mājās pie viesmīlīgajiem saimniekiem Baibas Ripas un Rolanda Laķa. Ciemiņi noklausījās Gregora Laķa stāstījumu par Košraga vēsturi, apsprieda ciema aktualitātes, kā arī dziesmās un dejās jautri pavadīja laiku.

 

 

7. augustā desmitos no rīta Košraga ciemā pie Staltu ģimenes mājām bija sapulcējies bariņš cilvēku, lai piedalītos žogu būvēšanas meistarklasē. Šeit bija projekta autores ģimene, interesenti no Dundagas, Talsiem, Mazirbes, Sīkraga, Rīgas un pat no Valmieras. Mūs sagaidīja būvmeistari Aivis Berents un Normunds Liepa. Ugunskurs jau bija iekurts. Saulīte spīdēja, un spirdzinošs vējiņš visus ietina vieglā dūmu mākonī. Dāvis Stalts īsi iepazīstināja ar seno mājvietu un pārtulkoja tās nosaukumu.

 

 

Pirmais uzdevums mums bija nomaļu mizošana. Visi materiāli un darbarīki jau bija sagatavoti, un meistari izskaidroja darbu secību. Sievietes, bruņojušās ar cirvīšiem, čakli ķērās pie darba, kamēr vīri domīgi vēroja šo procesu. Nākamais uzdevums bija nomaļu noasināšana. Te gan palīgā nāca vīri, jo ar cirvjiem noasināt dēlīšus nav nemaz tik viegli. Meistars darbojās arī ar motorzāģi. Paralēli ugunskurā tika apdedzināti stabi. Tas nepieciešams, lai žoga balsti nesapūtu un ilgāk saglabātos zemē. Kad stabi jau bija ierakti, tajos iegrieza vai iezāģēja vietas, kur stiprināt kārtis. Pirmais tapa apaļkoku žogs pie Piškivalu mājas, pēc tam otrs – nomaļu žogs – pie blakus esošās Staltvalu mājas. Vēl pie Staltvalu mājas vārtiņu vietā tika izveidoti griļļi.

 

 

Projekta autore Baiba Ripa no Košraga Virgo mājām skaidroja, ka Lībiešu krasta ciemiem raksturīgo žogu darināšana ir veids, kā saglabāt Ziemeļkurzemes krasta kultūrainavu. Meistarklašu pievienotā vērtība līdzās praktiskām iemaņām ir kaimiņattiecību stiprināšana un seno tradīciju pārnešana uz tagadni, apliecinot, ka sens var būt arī mūsdienīgs. Kopīgiem spēkiem veidotam žogam vai vairāku sētu kopīgi celtai robežai ir gan praktiska, gan estētiska vērtība. Žogs var būt kas vairāk par veidu, kā norobežoties no apkārtnes, jo kopīgi veidots žogs var tuvināt kopienas ļaudis un stiprināt izpratni par senās kultūrainavas saglabāšanas nozīmi. Tāpat viņa uzsvēra, ka žogi Lībiešu krastā nav tikai māju robežas – tie veido ciemu vizuālo ritmu, sasaista sētas ar piejūras ainavu un saglabā senās amatniecības paņēmienus, kas laika gaitā var izzust.

 

 

Meistarklases dalībniekiem bija iespēja noklausīties Liepājas būvpētnieka Jura Zviedrāna priekšlasījumu par žogu veidošanās vēsturi, materiāliem un to sagatavošanu un būvēšanas tehniku. Viņš mūs iepazīstināja arī ar grāmatām, kurās var lasīt par vēsturiskajiem žogiem. Interesanta ir baltvācu mācītāja Augusta Bīlenšteina grāmata “Latviešu koka celtnes”, kura tapusi 19. gadsimtā, bet tikai 2001. gadā pārtulkota latviski. Varējām arī apskatīt grāmatu igauņu valodā, kurā daudz attēlu ar sāmīšu jeb igauņu žogiem no Sāmsalas, kā arī izdevumu “Kuldīgas vecpilsētas apbūves noteikumi attēlos”.

Abās dienās darbi vienlaikus notika divās sētās no 10.00 līdz 16.00, un dalībnieki iemācījās darināt dažādu funkciju žogus – sāmīšu, buldriķu, sklandu un nomaļu žogus, bet vārtu būvēšana pie Virgo mājām tika pārcelta uz oktobri. Pasākumu filmēja un fotografēja projekta autores dēli Gregors un Henrijs Laķi.

 

 

 

Žogu veidošanas meistarklasē mēs uzzinājām: kā demontēt veco žogu; kā iemērīt jauno žogu; kā apstrādāt un apdedzināt jaunā žoga stabus; kā montēt un līmeņot stabus; kā piezāģēt un montēt horizontālās kārtis; kā pie kārtīm montēt nomaļus vai riķus.

Aprunājoties ar meistarklases dalībniekiem, uzzināju, kā šāda kopīga darbošanās pieredzējušu meistaru vadībā ir ļoti vērtīga, jo cilvēki var uzzināt daudz jauna un interesanta, var iepazīties un sadraudzēties ar citiem cilvēkiem, bet kopējā darba rezultāts ir skaists žogs, par kuru varēs priecāties ne tikai mājas saimnieks, bet arī tūristi un ekskursanti. Mūsdienās, kad visā pasaulē mostas mazās, gandrīz izzudušās tautas, šādi pasākumi, kas ļauj ieskatīties lībiešu tautas vēsturē, tās dzīvesveidā un saimniekošanā, ir ļoti nozīmīgi, jo veicina tradīciju izzināšanu un pārmantošanu.