Dzejnieks, tulkotājs, valodas teicējs Jānis Princis, jaunākais (15.05.1821.–13.02.1904.), Jāņa Prinča, vecākā, dēls, dzimis Miķeļtorņa Viļumos. Izglītojies pašmācības ceļā. Nodarbojies ar zvejniecību un zemkopību. Sacerējis dzejoļus, stāstus un tulkojis. Jāņa Prinča, juniora, palīdzību izmantoja Pēterburgas akadēmiķis F. J. Vīdemanis, kurš turpināja darbu pie lībiešu vārdnīcas un gramatikas, ko bija aizsācis somu zinātnieks A. J. Šēgrēns. 1888. gadā rietumlībiešos Jānis Princis bijis galvenais ziņu sniedzējs somu valodniekam E. N. Setelem.
1845. gadā izdotās grāmatas “Jūrnieku svētas dziesmas un lūgšanas” vāka fragments
1845. gadā Jelgavā izdota kopā ar tēvu sarakstītā grāmata “Jūrnieku svētas dziesmas un lūgšanas” (atkārtots izdevums 2014. gadā), kas ir otrais oriģināldzejas krājums latviešu literatūrā. Plašāks ieskats gūstams Tenu Karmas rakstā “Kas nāca pēc Neredzīgā?” (“Literatūra un Māksla”, 1978, 27.10.; 3.11.). 1863. gadā Londonā izdots kopā ar tēvu un brāli Pēteri rietumlībiešu izloksnē tulkotais Mateja evaņģēlijs. Rakstījis “Pēterburgas Avīzēm”.
Vairāki Jāņa Prinča, jaunākā, dzejoļi publicēti lībiešu dzejas izlasē “Es viltīgāks par tevi, menca” (1998).
Atjaunots 17.08.2023.
