Pirms valsts svētkiem paziņoti vairāku Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu rezultāti. Lībiešiem īpaši ražīga bijusi Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto elementu ilgtspējas un attīstības programma, kuras kopējais finansējums bija 220 000 eiro. No atbalstītajiem 29 projektiem pieci ir saistīti ar lībiskām aktivitātēm. Lībiešu kultūrtelpas organizācijām sekmīgi bija trīs iesniegtie projekti. Vislielāko atbalstu – 10 000 eiro – ieguva biedrības “Līvõd īlma” projekts “Lībiešu valodas vides un jaunrades attīstība” (projekta pieteicēja Māra Vīgerte). Tā mērķis ir “nodrošināt lībiešu valodas un kultūras procesa ilgtspēju, atbalstot to apguves un praktizēšanas procesu, kā arī paplašinot lietojuma jomas un regularitāti”. Tādējādi tas “dos būtisku ieguldījumu lībiešu valodas un kultūras ilgtspējas un vienlīdzības nodrošināšanā, lībiešu valodas un kultūras popularizēšanā un lībiešu jaunrades procesa attīstībā, it īpaši bērnu un jauniešu auditorijā”.
Valsts kultūrkapitāla fonda logotips. Attēls: VKKF
Lai to sasniegtu, biedrība ir iecerējusi nodrošināt regulāru saturu lībiešu valodā sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” profilā #līvõkīelkõks, kuru veidos lībiešu jaunietes Sofija Kūla un Katrīna Skuja, kā arī regulāru lībiešu valodu un kultūru popularizējošu saturu profilā “Līvõ kēļ”, kura redaktors būs LU Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis. Abas aktivitātes satura vadībā un lībiešu valodas tekstu rediģēšanā saņems atbalstu no biedrības “Līvõd īlma”. Piebilstams, ka profils #līvõkīelkõks darbojas kopš 2024. gada, bet “Līvõ kēļ” – kopš 2016. gada. To sākotnēji veidoja lībiešu valodas skolotāja Linda Zonne-Zumberga, taču 2025. gadā saskaņā ar projekta aprakstā sniegto informāciju tā pārraudzību ir pārņēmusi 2021. gadā dibinātā biedrība “Līvõd īlma” (līdz 2024. gadam zināma kā “LU Lībiešu institūta atbalsta biedrība / LI Līvõd institūt tigtimiz seļtš”).
Vēl šajā projektā ir iecerēts sagatavot un izdot divus oriģinālliteratūras krājumus ar prozu un dzeju lībiešu valodā, katram izdevumam piesaistot vismaz 20 autorus no lībiešu valodas praktizētāju, apguvēju un pasniedzēju loka – pamatā bērniem un jauniešiem. Arī ilustrācijas un dizainu veidos lībiešu jaunā paaudze, savukārt tos literāri rediģēs un sakārtos dzejnieks un projekta vadītājs Valts Ernštreits. Pirmais krājums iznāks jau šovasar, bet otrais pēc gada. Projekta sadarbības partneris ir LU Lībiešu institūts, bet viens no projekta paredzamajiem kvalitatīvajiem rezultātiem būs sadarbības stiprināšana “starp biedrību “Līvõd īlma”, LU Lībiešu institūtu un lībiešu kopienas jauniešiem, veidojot pamatu turpmākām kopīgām iniciatīvām”.
Ar septiņiem tūkstošiem eiro tika atbalstīts biedrības “Līvõ kultūr sidām” iesniegtais projekts “Lībiešu kultūrtelpas ilgtspēja: tīklā, vākos un sarunās” (projekta vadītāja Renāte Blumberga). Tajā tika lūgts finansējums Lībiešu kultūrtelpas vietnes “Livones” satura paplašināšanai, kas ļautu lasītājiem dziļāk iepazīt lībiešu dzimtas un ciemus, lībiešu nemateriālo kultūras mantojumu, kā arī veidot plašāku kultūrtelpas norišu dokumentāciju, 2027. gada Lībiešu gadagrāmatas satura izveidei (sastādītāja R. Blumberga) un kultūrtelpas organizāciju un cilvēku tikšanos organizēšanai. Diemžēl vietne “Livones” šoreiz palika bez finansējuma.
Sešus tūkstošus eiro saņēma nodibinājuma “Ventspils lībiešu apvienība “Rānda”” projekts “Lībiešu kultūras dienām Ventspilī – 10” (projekta vadītāja Māra Vīgerte). Projektā iecerēti trīs pasākumi. Pirmais ir garīgās mūzikas un dzejas koncertuzvedums “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” 16. maijā Ventspils baptistu baznīcā. Tas veltīts Jāņa Prinča, vecākā, pieredzes stāstam par ticību un apsolījumu Dievam un brīnumaino izglābšanos briesmīgā vētrā. Otrais pasākums ir populārzinātnisko lasījumu sesija “Latvijas Universitātes Lībiešu institūta un draugu stāsti” Ventspils bibliotēkā 10. oktobrī Lībiešu kultūras dienās. Tajā Baiba Šuvcāne, Lolita Ozoliņa, Ieva Vītola, Valts Ernštreits un Gunta Kļava stāstīs “gan savus personiskos, gan lībiešu kopienā dzirdētus pieredzes stāstus par piederību tautai”, bet sesijas otrajā daļā lībiešu jaunieši un viņu skolotāji lasīs savus stāstus lībiešu valodā no biedrības “Līvõd īlma” izdotā oriģinālliteratūras krājuma. Arī projekta trešais pasākums – koncerts “Līvõmō. Jegāīdõn ja īžeņtš – mäd mō” (Līvzeme. Katram un sava – mūsējā) – būs daļa no Lībiešu kultūras dienām un notiks 11. oktobrī teātra namā “Jūras vārti”. Koncertā jauniešu koris “Tōvaz” atskaņos muzikālu jaundarbu – komponista Valda Zilvera dziesmu ciklu “Līvzeme” ar Ventspils dzejnieka Friča Dziesmas dzeju. Projekta galvenās īstenotājas būs Māra Vīgerte, Inita Pelse un Rudīte Tālberga.
Mazirbe Lībiešu svētku laikā. Foto: Anrijs Požarskis, “Livones” arhīvs
Atbalstu ir saņēmuši arī Vidzemes puses lībisko tradīciju kopēji un popularizētāji. 15 000 eiro lielu finansējumu ir saņēmis biedrības “Make Art” projekts “Vidzemes lībiskās kultūrtelpas aktivitātes 2026-2027” (projekta vadītājs Reinis Druvietis), kurā iekļautas astoņas aktivitātes: ceturtais Vidzemes lībisko vasaras saulgriežu festivāls Pālē 21. jūnijā, ceturtā Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautiskā konference 19. septembrī, “Lībiešu personvārdu krājuma” noslēdzošais posms, Rasmas Noriņas grāmatas “Vidzemes lībiešu dzimtas: Kariņu dzimtas vēsture” izdošana (atvēršana paredzēta nākamgad 26. septembrī), sešu populārzinātnisku rakstu sērija par mājvārdu izcelsmi, videostāstu sērija “Mans dzīvais lībiskais mantojums”, Svētupes lībiešu upuralas tūrisma informācijas stenda atjaunošana latviešu, igauņu, angļu un Salacas lībiešu valodā, pirmais Vidzemes lībisko stāstnieku festivāls nākamā gada 8. maijā.
Biedrības “Smailes” projektam “Lībisko tradīciju popularizēšana Lēdurgā” piešķirti trīs tūkstoši eiro, lai bagātinātu 2027. gada putnu modināšanas tradīciju Lēdurgas Dendroparkā ar izzinošām darbnīcām un aktivitātēm. Piemēram, Ornitologu biedrība mācīs ieraudzīt, saklausīt un atpazīt putnus, bet SIA “Namdara darbnīca” mācīs darināt putniņus no zāģu skaidām un putnu būrus. Vēl tiks veidota putnu vārdu mācīšanās spēle – tiks atlasīti 15 vispopulārākie putnu vārdi un tulkoti Salacas lībiešu valodā. Tos liks uz finiera kartītēm – vienā pusē latviski, otrā lībiski, lai bērni var apgūt lībiešu valodu. Projekta īstenotāji cer, ka šīs “aktivitātes stiprinās Lēdurgas kopienas un arī Vidzemes lībiskās kultūrtelpas dalībnieku zināšanas par putniem, to īpašībām, putnu mājošanas vietām, t. sk., cilvēku darinātām, putnu lībiskajiem nosaukumiem, tradīcijas saistību ar norisēm dabā”.
Lībiskas ievirzes projekti atbalstīti arī VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursā “Kurzemes kultūras programma 2026”. Tajā ar 166 500 eiro no iesniegtajiem 184 projektiem ekspertu komisija sešu locekļu sastāvā – Dace Reinkopa, Dana Kalpiņa, Ieva Sīpola, Ilze Medne, Andra Konste un Jana Vērdiņa – atbalstīja 71. Nodibinājuma “Ventspils lībiešu apvienība “Rānda”” projekts “Lībiešu kultūras dienām Ventspilī – 10” saņēma 3500 eiro, biedrības “Līvõd īlma” projekts “Lībiešu ciemu stāstu dokumentēšana (I)” – 2000 eiro, AS “Latvijas Mediji” projekts “Ulda Krasta memuāri “Es i ventiš, tu i ventiš, viš i ventiš”” – 1500 eiro, fonda “Īe” projekts “Starptautisks performances mākslas festivāls Mazirbe 2026” – 1000 eiro.
