Zvejnieka dēls Andrejs Šulcs

Žurnāla “Mājas Viesis” jaunākajā numurā (nr. 8, 16.04.–06.05.) ievietots plašs žurnālistes Natālijas Ketneres apraksts par lībiešu izcelsmes mākslinieku Andreju Šulcu “Zvejnieka dēls ar mākslinieka dvēseli”. Viņa dzīves aprakstā liela uzmanība pievērsta plašai publikai ne tik zināmai profesionālās darbības šķautnei – brīvdabas zvejniecības muzeju veidošanai.

 

 

Pie tāda A. Šulcs 1950. gados un 1960. gadu pirmajā pusē strādāja Ventspilī un 60.–70. gadu mijā – Jūrmalā. Par pēdējo žurnālā stāstīts: “No arhīva dokumentiem izriet, ka muzeju plānoja izvietot Buļļuciemā, Jūrmalā pie Lielupes ietekas jūrā, ekspozīcija bija plānota divās daļās. Pirmajā zvejniekus atainotu dažādos cilvēces vēstures periodos. Senos zvejniekus raksturotu arheoloģiskais materiāls – laivas un zvejas rīki, feodālisma laiku – dažāda tipa slieteņi, vairākas dzīvojamās ēkas ar dūmeni.

Kapitālismu raksturotu lībiešu sēta, Rīgas jūrmalas zvejnieka sēta, zvejnieku pirmā skola, laivu meistaru darbnīca, darvas ceplis, krogs un baznīca, ko A. Šulcs bija iecerējis kā koncertzāli.

Otrajā daļā būtu laikmetīgs sociālismā dzīvojošu zvejnieku dzīves raksturojums ar zvejnieku valgumu, laivām, tīkliem u. c. Tāpat otrajā sektorā bija paredzēts komplekss dažādiem pasākumiem, osta ar vēsturiskajiem zvejas kuģiem, estrāde, ūdens baseins, skatu tornis, suvenīru un puķu paviljoni. Galvenā celtne ar nosaukumu “Viesulis” izskatītos kā spirālveida, apļveida būve ar izteiktu dinamisku formu, kas atgādina virpuļojošu vēja kustību. Muzejparka pirmās zonas platība bija paredzēta 84 ha, visa muzeja platība 200 ha”.

 

 

Jau šīgada 14. februārī Jūrmalas muzeja lapā “Facebook” bija publicēts muzeja pētnieces Līgas Strazdas apcerējums “Sapnis par zvejnieku muzeju”, kurā stāstīts par A. Šulca centieniem un publicētas arī viņa skices topošajam muzejam. Šķiet, ka abu publikāciju ierosmei kalpojusi A. Šulca mazmeitas dāvinājums Jūrmalas muzejam, kuru L. Strazda žurnālā “Mājas Viesis” raksturo šādi: “Pagājušā gada nogalē Jūrmalas muzejs saņēma no A. Šulca mazmeitas Daces Straumes nozīmīgu viņa personiskā arhīva daļu: rokrakstus, fotogrāfijas, dokumentus, kas atspoguļo viņa mūža sapni un centienus tos īstenot”.

 

 

Vecākās un vidējās paaudzes lībieši vēl atceras, ka 2006. gadā mūžībā aizgājušais Andrejs Šulcs aktīvi piedalījās Līvu savienības darbā un lībiešu pasākumos, un viņam savas runas patika noslēgt ar saucienu: “Līvi vēl ir dzīvi!” Plašāks mākslinieka dzīves gājums un paša atmiņas par mūžā piedzīvoto atrodamas 2005. gada Lībiešu gadagrāmatā. Tās sagatavoja Baiba Šuvcāne, atzīmējot A. Šulca 95. jubileju. Apkopojot savu mūža darbu, viņš intervētājai atzina:

“Esmu savā dzīvē sagleznojis ap 3000 darbu, tā iznāk pēc kataloga. Varbūt ir vēl kādi divi simti klāt. Man pulka gleznu aizgāja bojā kara laikos. Jā, mana dzīve jau tāda kā leģenda. Mana dzīve ir bijusi leģenda un nemitīgu cīņu lauks!”*

 

 

* * *

 

* Baiba Šuvcāne. Māksliniekam Andrejam Šulcam – 95. Līvlist āigastrōntõz 2005. = Lībiešu gadagrāmata 2005. Rīga: Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, 2005. 134. lpp.