Mākslinieks Andrejs Šulcs (14.05.1910.–25.11.2006.) dzimis Ventspils apriņķa Ances pagasta Pizes (Miķeļtorņa) ciema Olmaņu mājās lībiešu ģimenē. Šulca zīmēšanas spējas izpaudušās jau agrā bērnībā. Pēc vispārējās izglītības iegūšanas Ventspilī 1930. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur glezniecību apguvis profesora Vilhelma Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā. Cīnoties ar materiālām grūtībām, akadēmiju pabeidzis 1938. gadā ar diplomdarbu “Rīga”. 1936. gadā Latvijas Kultūras fonda rīkotajā izstādē Rīgas mākslas muzejs nopirka viņa darbu “Priekšpilsēta”.
Gleznotājs Andrejs Šulcs. 1960. gadi
Šulca pirmā personālizstāde kopā ar Kārli Danni notika jau 1931. gadā Ventspilī. Kopš tā laika personālizstādes rīkojis regulāri Ventspilī, Rīgā, Tukumā, īpaši aktīvi, sākot ar 1980. gadu, kad nedalīti varējis pievērsties glezniecībai. A. Šulcs izstādījies arī daudzās ārvalstīs: Igaunijā, Somijā, ASV, Kanādā, Brazīlijā, kuplinājis arī izstādes “Līvõd kuņšt”. No 1933. gada līdz 1940. gadam bijis LMA vienotnes “Zaļā zeme” biedrs, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. gada.
Garajā un bagātajā mūžā Andrejs Šulcs darbojies dažādās jomās. Jaunībā, pelnīdams naudu studijām, viņš iepazinis skarbo zvejnieka dzīvi darbā uz burukuģiem. Vēlāk strādājis par skolotāju Reņģē, Rozas tautskolā, Ventspilī, darbojies vēstures un etnogrāfijas izpētē. Pēc Otrā pasaules kara par A. Šulca pamatdarbu kļūst muzeju organizēšana un vadīšana. 1947. gadā A. Šulcam uzdeva organizēt Ventspils muzeju. Viņš kļuva par Ventspils muzeja direktoru, bet 1954. gadā sāka veidot Ventspils Jūras zvejniecības brīvdabas muzeju. Nākamais bija Zvejniecības brīvdabas muzejs Lielupē. Darbojoties muzeju jomā, viņš daudz laika veltīja novadpētniecībai un etnogrāfijai. Rakstu krājumā “Arheoloģija un etnogrāfija” (1961., III sēj.) ievietoti divi A. Šulca raksti: "Lībiešu dzīvojamā māja Ziemeļkurzemē. (19. gs.–20. gs. sākums)” un “Jūras zvejniecības darba rīki Ziemeļkurzemē 19. gs. otrajā pusē”.
Andrejs Šulcs radījis aptuveni 3000 darbu, bija pārliecināts marīnists, un arī viņa klusajās dabās īpaša vieta atvēlēta jūras tēmai (“Kūpinātas plekstes”, “Klusā daba ar zivīm”).
1997. gadā Andrejs Šulcs apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2005. gadā kinooperators Rodrigo Rikards uzņēma dokumentālu filmu “Līvs ar otu – Andrejs Šulcs”.
Atjaunots 05.09.2025.
