Divi no Miķeļtorņa

Livones.net

20/11/2026

Svētku nedēļā portāls “lsm” bija veltījis uzmanību diviem vīriem, kuru saknes meklējamas Miķeļtornī un kuru ieguldījums lībiskās kultūrtelpas saglabāšanā ir pamanāms visā Latvijā.

 

Gandrīz katrā latvietī ir lībiešu asiņu lāse

Šādu virsrakstu sarunai ar dokumentālo īsfilmu cikla “Latvijas kods. Latvija šodien” filmas “Kus tēg ūotõ? / Kur jūs esat?” režisoriem Lindu Veinbergu un Dāvidu Ernštreitu bija devusi mākslas apskatniece Zane Kazbuķe. Filma stāsta par lībieti Sofiju Kūlu, un televīzijas ekrānos to varēja skatīt 17. novembrī.

Populārais televīzijas žurnālists un daudzu dokumentālo filmu autors Dāvids Ernštreits šovasar atzīmēja 50 gadu jubileju un vienmēr ir atradis veidu, kā pieminēt savu lībisko izcelsmi. Intervijā viņš saka:

“Ja mērītu asinsradniecību, varētu teikt, ka manī ir puse lībiešu asiņu. Mans tēvs ir dzimis Miķeļtornī – vienā no lībiešu krasta ciemiem, vectēvs Dāvids bija zvejnieks. Arī visa dzimta nāk no šīs vietas, tāpēc tā ir mana tiešā izcelsme.”

Sarunā Dāvids atzīst: “Es nevarētu sevi saukt par lībiešu kopienas aktīvistu, taču, darbojoties radošā profesijā, man ir tā laime ik pa laikam iesaistīties dažādos projektos – nofilmēt un samontēt koncertu, filmēt lībiešu valodas stundas. Tā ar savu mazo pienesumu varu būt daļa no šīs kopienas.” Plašu atzinību guva Līvu savienības 100. dzimšanas dienai veltītā filma “Lībiešu simtgades loms”, kā arī 2018. gadā veidotā filma “Trillium” par lībiešu kultūras darbinieku Valtu Ernštreitu.

Par jaunāko filmu Dāvids stāsta: “Viena no filmas pamatidejām bija parādīt, ka lībiešu ciems mūsdienās var pastāvēt jebkur – ne tikai Lībiešu krastā, bet arī Rīgā vai internetā. Mēs bieži uztraucamies, ka tehnoloģiju un globalizācijas ietekmē visi kļūsim vienādi un runāsim tikai angliski vai mandarīniski. Taču tehnoloģijas var palīdzēt saglabāt arī vismazāko kultūru un valodu īpatnības. (..)

Es jau redzu tos jauniešus, kuri nāk pēc manis – tā jau gandrīz trīsdesmit gadu garumā. Tas ir savādi: tev visu laiku šķiet, ka nu jau viss tūlīt beigsies, ka nav nekāda racionāla iemesla, lai tas turpinātos.

Ik pa laikam tomēr uzrodas kāds, kurā ir šī urķa daba, un tas ļauj saglabāt ticību, ka process turpināsies arī tālāk. (..) Cilvēkiem gribas kaut nedaudz atšķirties, un, man šķiet, ka cilvēkos joprojām ir saglabājusies arī romantisma stīga.”

 

Dāvids Ernštreits filmē Valtu Ernštreitu lībiešu valodas stundām, 2020. gads. Foto: LU Lībiešu institūts

 

No amata ANO līdz dzejai lībiešu valodā

Valsts svētku nedēļā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” lībiešu dzejnieks un atdzejotājs, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors, Nacionālās kultūras padomes vadītājs, Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētājs un arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Pastāvīgā pirmiedzīvotāju foruma viceprezidents Valts Ernštreits atgādināja, ka bez latviešu valodas, kultūras un tradīcijām Latvijā dzīvo arī citas, piemēram, lībiešu. Valta sacīto portāla “lsm” lasītājiem 16. novembrī piedāvāja žurnāliste Māra Rozenberga publikācijā “No amata ANO līdz dzejai lībiešu valodā”.

Valts Ernštreits, kura senču dzimtene no tēva puses saistās ar Miķeļtorni, ir ne tikai viens no valsts kultūrpolitikas veidotājiem, bet arī lībiešu kopienas aktīvists. Kopā ar Baibu Dambergu un Ķempju Kārli veidotā bilingvālā dzejas grāmata (lībiešu un angļu valodā) “Trillium” saņēma 2018. gada Latvijas Literatūras gada balvas speciālo atzinību. Šoruden tika godināts bilingvālais dzejoļu krājums latviešu un lībiešu valodā “Lībiešu balādes”, kura autors ir Kārlis Vērdiņš, bet atdzejotājs – Valts Ernštreits. Krājumam tika piešķirta Baltijas asamblejas balva literatūrā.

Žurnāliste M. Rozenberga raksta: “Valts uzskata – saņemtais apbalvojums par krājumu, kas 50 procentu apmērā sastāv no tekstiem lībiešu valodā, padara Baltijas Asamblejas balvu konceptuāli pilnvērtīgāku:

“Baltijā mums ir, ja paskatāmies, latviešu, igauņu, lietuviešu valodas ar saviem paveidiem, un tad ir arī lībiešu valoda, kas nav neviens no iepriekšējiem paveidiem. Tādā ziņā šī balva tiešām to padarīja par visas Baltijas Asamblejas balvu, ne tikai par Baltijas valstu balvu.”

Ernštreits nešaubās – balvas piešķiršana krājumam “Lībiešu balādes” ir tikai viens no daudziem veidiem, kā kultūrpolitiskā līmenī iesaistīt lielo valodu procesos arī mazākas, bet ne mazāk nozīmīgas valodas un kultūras.”

Vairāk par norisēm...

Smeķīgas sarunas par lībiešiem

Smeķīgas sarunas par lībiešiem

Pērn pavasarī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sākās nodarbību cikls “Smeķīgas sarunas par latviešu vēsturiskajām zemēm” ar Janīnu Kursīti, Mārtiņu Kuplo un Priedes kroga saimnieci Ilzi Briedi. 21. novembrī muzejā notiks cikla noslēguma nodarbība, kas būs...

“Lībiešu tautas dziļums ir arī manī”

“Lībiešu tautas dziļums ir arī manī”

Režisores Initas Pelses pēdējais lielais veikums savas tautas labā bija koncerts “Līvõmō. Jegāīdõn ja īžeņtš – mäd mō”, ko viņa režisēja Lībiešu kultūras dienās Ventspilī. Tajā izskanēja dziesmu cikls ar Friča Dziesmas dzeju, un koncertā piedalījās arī komponists un...

“Skandinieku” zelta jubileja

“Skandinieku” zelta jubileja

Pirms piecdesmit gadiem – 1976. gada 11. novembrī – sākās folkloras draugu kopas “Skandinieki” ceļš. Tomēr visa aizsākums ir 1972. gadā dibinātais Rīgas lībiešu ansamblis “Līvlist”, kurā abi vēlākie “Skandinieku” dibinātāji Helmī un Dainis Stalti dziedāja no...