Lībiešu valodas runātāja un teicēja Grizelda Marija Kristiņa (dz. Bertholde; 19.03.1910.–02.06.2013. Kanādā) dzimusi Vaides Žonakos lībiešu ģimenē.
Grizelda Kristiņa (Grizelda Kristiņ)
Mācījusies Saunaga pirmās pakāpes pamatskolā Vaides Lāžos, tad Mazirbes pamatskolā. No 1930. gada līdz 1933. gadam mācījusies Somijā – Lahti Tautas augstskolā somu valodu un Orimatilas mājsaimniecības institūtā ieguvusi mājsaimniecības instruktores profesiju. Pārbraukusi dzimtenē, darbu savā arodā jaunā speciāliste nav ieguvusi. Grizeldai bijusi iespēja novadīt divus mājsaimniecības kursus dzimtajā jūrmalā – Kolkā un Sīkragā. Somijā iegūtā mājsaimnieces izglītība lieti noderējusi Līvu savienības rīkotajos sarīkojumos. Grizelda bijusi galvenā saimniece un šefpavāre Līvu savienības desmit gadu jubilejas reizē 1933. gadā, kā arī Lībiešu tautas nama atklāšanas svinībās 1939. gada 6. augustā.
Senā Žonaku mājvieta Vaidē bijusi šūpulis plašajai un lībiešu kultūrvēsturē nozīmīgajai Bertholdu dzimtai. No tās cēlusies slavenā lībiešu teicēja Marija Šaltjāre, lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds, lieliskā lībiešu tradīciju un valodas zinātāja Paulīne Kļaviņa, lībiešu valodas zinātājs Viktors Bertholds un vēl citi.
Grizelda bija pilnībā saglabājusi lībiešu valodu un brīvi tajā runāja, kaut gan no dzimtenes bēgļu gaitās viņa devās 1944. gadā – vispirms uz Zviedriju, bet no 1951. gada uz Kanādu, un kopš tā laika viņai nebija iespējams saziņā lietot lībiešu valodu.
Grizelda Kristiņa magnetofona lentē ir ielasījusi lībiešu tekstus no Kersti Boiko 2000. gadā sastādītās lībiešu valodas mācību grāmatas “Līvõ kēļ”. Viņa rakstīja lībiski dzeju un bija lībiešu valodas teicēja vairākiem lībiešu valodas pētniekiem.
Ar Grizeldas Kristiņas dzīvesstāstu iespējams iepazīties grāmatā “Lībiešu krasta stāsti”, kā arī “Lībiešu gadagrāmatā 2004”.
Atjaunots 05.10.2025.
