Muzikologs un ilggadējais lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” mākslinieciskais vadītājs, koncertmeistars un repertuāra veidotājs Dzintars Kļaviņš (18.05.1928.– 23.04.2007.) dzimis Valmierā. Apglabāts Rojas kapsētā.
Dzintars Kļaviņš Lībiešu tautas namā Mazirbē 1986. gada augustā. Foto: Paulīnes Kļaviņas albums
Viņš beidzis Liepājas Mūzikas vidusskolas Klavierspēles nodaļu un strādājis par pedagogu un koncertmeistaru Ventspils Mūzikas vidusskolā. Augstāko muzikālo izglītību ieguvis Gņesinu Valsts Mūzikas pedagoģijas institūtā Maskavā. Dzintars Kļaviņš strādājis par Latvijas Valsts konservatorijas prorektoru mācību darbā, bet no 1994. līdz 1999. gadam bija pedagogs un katedras vadītājs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. 1989. gadā Dz. Kļaviņš bija viens no Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas dibinātājiem, kur strādāja līdz 2000. gadam.
Lībiešu muzikālajam mantojumam pirmo reizi Dzintars Kļaviņš pievērsās, gatavojoties 1957. gada pasaules jaunatnes un studentu festivālam Maskavā, kad jaunais mūzikas pedagogs Ventspilī nodibināja Ventiņu un lībiešu dziesmu ansambli. 1971. gadā kopā ar dzīvesbiedri Dzidru Kļaviņu viņus aicināja par topošā lībiešu ansambļa “Līvlist” vadītājiem, un viņi tam piekrita. Dzintara Kļaviņa veidotie muzikālie materiāli ietvēra tautasdziesmas un to stilizējumus un autordziesmas. Viņš apkopoja un aranžēja vēl lībiešu vidē saglabājušās, kā arī muzikologu un etnogrāfu no teicējiem pierakstītās un audioierakstos Latvijā, Igaunijā un Somijā saglabātās melodijas. Kļaviņš lībiešu muzikālā materiāla apstrādāšanai un rekonstruēšanai izmantoja etnomuzikoloģisko pieeju. Tomēr viņa kompozīcijām ir savs oriģināls rokraksts. Starp Kļaviņa sarakstītajām dziesmām ir “Līvzeme”, “Jāņu vakars” (1973), “Mūžīgā jūras balss” (2003). Skarbā jūrmalnieka dzīve un traģiskais lībiešu tautas liktenis izskan dziesmās “Ziema”, “Dziesmas, nedziestiet”, “Mantojums” (1983). Īpaša dziesmu virtene ir par jūru, dabu un putniem.
Dz. Kļaviņš veidoja apdares lībisko melodiju pūram un rakstīja oriģināldziesmas, veidoja teatralizētus uzvedumus “Lībiešu kāzu spēle 19. gadsimtā” un “Ziemas laiku meti”, svītas “Bērnu dziesmas”, “Rotaļdziesmas” un “Dziesmas par putniem”, bet viņa 75. dzimšanas dienā tika atskaņota paša sacerētā “Lībiešu mesa”.
Kopš 1975. gada Dzintars Kļaviņš bija komponistu savienības biedrs. 1981. gadā Dzintaram Kļaviņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums.
Atjaunots 30.08.2025.
