Kāda šobrīd ir lībiešu dzīve? Kas bija Lībiešu karš deviņdesmitajos? Kas veido identitāti? Ko uz saviem pleciem nes lībiešu jaunieši? Tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem vairāku mēnešu garumā atbildes meklēja četri lībieši – Edžus un Alise Kalniņi, Linda Millere un Gerda Rieksta. Viņi ir ne tikai izrādes “Lībiešu dzīve” līdzautori, bet arī izpildītāji, kuru personiskā pieredze un skatījums uz vēsturi veido kodolu izrādei, kuras pirmizrāde būs 5. jūlijā plkst. 20.00 Lībiešu tautas namā Mazirbē.
Izrādes “Lībiešu dzīve” afiša. Publicitātes attēls
Kopā ar lībiešu jauniešiem un teātra veidotājiem Jāni Balodi un Elizabeti Šiklovu ir radīts skatuves mākslas darbs, kas pievēršas identitātei, tās konstruēšanai caur personīgām atmiņām un attiecībām ar vēsturi. Izrādes konceptuālais iedvesmas avots ir Pētera Damberga un viņa skolēnu veidotais 1937./1938. mācību gada fotogrāfiju un zīmējumu albums “Līvõd jelāmi” (Lībiešu dzīve). 2024./2025. gada albuma princips – attēlot lībiešu dzīvi konkrētā laikā un telpā no jaunu cilvēku skatpunkta – pārtop par izrādes uzstādījumu, ko vizuāli atdzīvina scenogrāfe Anastasija Šiklova. Izrāde tiks veidota kā performatīvs albums, kas apvieno vēsturiskos materiālus, mūsdienu pieredzi, lībiešu valodu, mūziku un skaņu ainavu, ko ir radījuši mūzikas mākslinieki Paula Ābele un Viesturs Balodis, sadarbojoties ar jauniešiem.
Par izrādi Jānis Balodis teic:
“Pamudinājums šai izrādei bija Līvu savienības un “Kvadrifrona” kopīgi veidotā rezidence Mazirbē 2024. gada vasarā. Jau braucot uz turieni, man padomā bija uzrunāt lībiešu vasaras skolas un nometnes “Mierlinkizt” dalībniekus iesaistīties izrādes veidošanā, jo man svarīgākais jautājums, sākot strādāt, bija: kā šo darbu veidot ar lībiešiem, nevis par tiem? Lai gan darbā mēs ik pa brīdim atgriežamies pagātnē, tas tomēr tiek darīts no Alises, Edžus, Lindas un Gerdas skatpunkta, mēģinot saprast, kas ir ietekmējis nonākšanu līdz šim brīdim un ietekmē situāciju tagad.”
Jaunieši iepazinās lībiešu vasaras skolā, un daži no viņiem apmeklē arī LU Lībiešu institūta rīkotās nodarbības mācību gada laikā. Tur viņi mācās lībiešu valodu un kultūru, bet, strādājot pie izrādes, radās iespēja uz to visu paskatīties no malas un apzināties savu nozīmi kopienā. Par pieredzi izrādes mēģinājumos Alise Kalniņa saka:
“Mani uz mēģinājumiem aicināja brālis, un es domāju – nu ko es tur starp lielajiem darīšu, bet viņš aicināja vēl. Kad atnācu, sapratu – šī ir vieta, kur man ir jābūt. Grūti noticēt, ka ir pagājis tik daudz laika, kopš sākām mēģināt. Sākumā es domāju – kā var sanākt izrāde no rotaļām, spēlēm un jautras laika pavadīšanas? Bet nu jau ir jāmācās teksti, kas dažreiz ir izaicinoši, tāpat kā garie mēģinājumi, bet tagad pavisam skaidri ir redzams, ka izrāde būs. Par to man ir liels prieks.”
Lībiešu dzīve. Publicitātes attēls
Izrādes veidotāji ir atvērta un profesionālajai skatuves mākslai piederīga radoša grupa Miglājs VEPLAGEJALA*. Šī abreviatūra apzīmē darba veidotāju vārdu pirmos burtus.
*Ideja, dramaturģija, režija: Jānis Balodis un Elizabete Šiklova
Autori: Gerda Rieksta, Linda Millere, Edžus Kalniņš, Alise Kalniņa
Komponisti: Paula Ābele, Viesturs Balodis
Scenogrāfe: Anastasija Šiklova
Kostīmu māksliniece: Annija Zemīte
Producenti: KVADRIFRONS, Miglāja darbi, Līvu savienība
Izpildproducente: Laine Pole
Paldies Lībiešu kultūras centram (Līvõ kultūr sidām) par atļauju izrādē izmantot materiālus no izdevumiem "Līvõd jelāmi / Lībiešu dzīve" (2007) un "Aprobežosimies ar maksimumu" (2014).
Personīgi paldies: Ievai Ernštreitei, Reinim Boteram, Teiksmai Pobusei, Ievai Zdanovskai, Valtam Ernštreitam, Ģirtam Gailītim, Renātei Blumbergai, Gundegai Blumbergai.
Darbu atbalstījuši: biedrība “Miglāja darbi”, KVADRIFRONS, Līvu savienība, Endangered Language Fund, VKKF un AKKA/LAA. Finansiālais atbalsts saņemts arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programma 2025” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma””.
