Sarunu festivālā “Lampa” par lībiešiem

Livones.net

08/06/2023

Lībiešu sēta Dēliņi. Foto: Ieva Ernštreite

 

Šajā nedēļas nogalē, 9. un 10. jūnijā, Cēsīs notiks sarunu festivāls “Lampa”. 9. jūnijā pulksten 17.00 uz Reģionu skatuves risināsies stundu gara saruna “Neredzamā pamattauta – lībieši”. Tās rīkotājs Latvijas Universitātes Lībiešu institūts festivāla vietnē sarunu piesaka šādi:

“Ja seko Latvijas publiskajai informācijas telpai, var šķist, ka Latvijas otrai pamattautai – lībiešiem – klājas pieņemami. Pēdējo desmitgažu laikā lībiešu pastāvēšana no neticama apgalvojuma kļuvusi par vispārzināmu faktu. Ir pieņemta virkne likumu un deklarāciju, kas nosaka lībiešu kā Latvijas pirmiedzīvotāju statusu un valsts atbildību par lībiešu kultūras un valodas turpināšanos. Un tomēr lībieši un lībiskais Latvijā joprojām ir svešķermenis.

Runāsim par to, kāpēc likumos ierakstītajiem vārdiem tomēr īsti neseko darbi, kāpēc Latvijas pētniekiem un pedagogiem zināšanas par lībiešiem šķiet liekas, kāpēc lībiešu bērniem skolās jāuzklausa nievājoši komentāri par viņu “īstumu” un kāpēc viņiem nav iespēju mācīties savu valodu un kultūru. Runāsim arī par to, kāpēc lībieši joprojām nav ieraugāmi Latvijas ainavā, nav atrodami grāmatās un ekspozīcijās par Latviju.”

Sarunu vadīs Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, bet tajā piedalīsies institūta pētniece un Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Gunta Kļava, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece Ieva Vītola, lībiešu dziedātāja un nemateriālā mantojuma kopēja Julgī Stalte, lībiešu izcelsmes jurists Mārtiņš Tarlaps un lībiešu senvēstures un arheoloģiskā mantojuma pētnieks Eduards Plankājs.

Vairāk par norisēm...

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Uz virsrakstā uzdoto jautājumu var atbildēt ar jā, jo Fredrika Paciusa (Fredrik Pacius, 1809–1891) sarakstītās kompozīcijas pirmatskaņojums notika jau tālajā 1848. gadā Helsinkos un tai piemērotus vārdus lībiešu valodā Kārlis Stalte sacerēja 1923. gada vidū. Līvu...

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

  Izdevniecība “Latvijas mediji” laidusi klajā radio un televīzijas diktores, žurnālistes Antas Rugātes grāmatu “Mūsu Gerda”, kam dots apakšvirsraksts: “Dokumentāls stāsts par lībisko sakņu latvieti, ārsti un 20. gadsimta personību televīzijā Gerdu Sinkēviču...

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

  Tas bija dažus gadus pēc kara, kad mums nebija tik daudz naudas kā tagad. Arī tagad tās ir maz, bet tad bija mazāk. Mēs nedabūjām pat ne cukuru un smalkos miltus, kur tad nu vēl visādus niekus. Tolaik cukura vietā mēs lietojām “ekstra cukuru”, un uz svētkiem...