Latvijas Televīzijā raidījums “Lībiešu simtgades loms”

Livones.net

25/04/2023

Godinot Līvu (lībiešu) savienības “Līvõd īt” simto jubileju, 27. aprīlī pulksten 21.10 Latvijas Televīzija (LTV1 un REplay.lv.) raidījumu “Lībiešu simtgades loms” (“Līvõd āigastsadā lūom”), kas vēstīs par lībiešu tautas valodu, kultūru un spēju saglabāt savu nacionālo identitāti. To veidojis scenārija autors, producents un žurnālists Dāvids Ernštreits, operators Jānis Saļms, montāžas režisori Inese Kļava un Jurģis Ločmelis. Raidījuma tapšanu atbalstījusi Latvijas Televīzija un Līvu savienība.

 

Lībiešu simtgades loms. Publicitātes attēls

 

Raidījuma scenārija autors, producents un žurnālists Dāvids Ernštreits:

“Man šis ir ne vien profesionāls, bet arī cilvēcisks pārbaudījums, jo lībieši ir daļa no manis. Ir grūti novērtēt, cik daudz Latvijā šodien zināms par lībiešiem, ja lībiešu aktivitāšu tuvumā esmu bijis gandrīz visu apzināto dzīvi. Bet domāju, ka arī šādā apaļas jubilejas reizē ir pareizi radīt apliecinājumu tam, ka lībieši ir. Ļaut ieklausīties latviešu ausij tik neparastajā valodā, likt saprast, ka tās nav senas teikas vai rūnu akmeņos iecirsti vēstījumi. Jā, lībiešu vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē, taču pavisam maza saujiņa lībiešu un viņu pēcteču brīnumainā kārtā ir izdzīvojuši līdz mūsdienām. Un viņi ir gatavi dāvināt savu unikālo mantojumu Latvijai.”

Režisore Inese Kļava: “Es pati esmu iekšzemes cilvēks, uz jūru īpaši nevelk, bet uz lībiešu krastu gan. Ziemeļkurzemes jūrmala man asociējas ar savdabīgu tukšumu un mieru, bet, strādājot pie šis filmas un ieraugot fantastiskos arhīvu kadrus, man lībiešu krasts parādījās jaunā gaismā, kāds tas bijis pirms simts gadiem – blīvi apdzīvots un ārkārtīgi darbīgs. Ļoti fascinē lībiešu valodas skanējums, kurā ik pa brīdim sadzirdami daži pazīstami vārdi – “zušidi”, “lašidi”, “siļke”. Tas ir liels brīnums, ka tikpat kā izmirusi valoda var atdzimt. Paldies somu un igauņu pētniekiem, kas līvu valodu un tradīcijas piefiksēja un neļāva pazust pavisam. Un, kā vienmēr, prieks būt vienā laivā un sadarboties ar lībiešu kolēģi Dāvidu Ernštreitu.”

 

 

Savukārt otrais raidījuma režisors Jurģis Ločmelis norāda: “Tas ir unikāli, ka ir saglabājusies valoda un kultūra no tautas, kura šeit ir dzīvojusi gadsimtiem ilgi, pirms radās ideja par Latviju; tā ir atstājusi pēdas valodā, mentalitātē, kultūrā. Tomēr reizē paliek arī rūgta pēcgarša, redzot, ka vistuvāk izzušanai lībiešu lieta ir nonākusi tieši neatkarīgās Latvijas laikā, kā arī no draudzīgā brīdinājuma, ka mūsu “mēle” tiks kārta pie lielā zvana.”

Sagatvots pēc LTV informācijas plašsaziņas līdzekļiem.

Vairāk par norisēm...

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Uz virsrakstā uzdoto jautājumu var atbildēt ar jā, jo Fredrika Paciusa (Fredrik Pacius, 1809–1891) sarakstītās kompozīcijas pirmatskaņojums notika jau tālajā 1848. gadā Helsinkos un tai piemērotus vārdus lībiešu valodā Kārlis Stalte sacerēja 1923. gada vidū. Līvu...

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

  Izdevniecība “Latvijas mediji” laidusi klajā radio un televīzijas diktores, žurnālistes Antas Rugātes grāmatu “Mūsu Gerda”, kam dots apakšvirsraksts: “Dokumentāls stāsts par lībisko sakņu latvieti, ārsti un 20. gadsimta personību televīzijā Gerdu Sinkēviču...

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

  Tas bija dažus gadus pēc kara, kad mums nebija tik daudz naudas kā tagad. Arī tagad tās ir maz, bet tad bija mazāk. Mēs nedabūjām pat ne cukuru un smalkos miltus, kur tad nu vēl visādus niekus. Tolaik cukura vietā mēs lietojām “ekstra cukuru”, un uz svētkiem...