Skolēnu veltījums lībiskajam mantojumam

Marlena Zvaigzne

05/10/2023

Ventspils Galvenajā bibliotēkā līdz 31. oktobrim apskatāma Ventspils Mākslas skolas un Ugāles Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu plenēra darbu izstāde “Lībiešu krasts”. 2022./2023. mācību gada noslēgumā, veicinot lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanu, tika organizēts abu mācību iestāžu audzēkņu plenērs. Pasākuma laikā bērni un jaunieši Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā iepazinās ar Lībiešu sētu, kurā varēja zīmēt un gleznot lībiskajos tautastērpos apģērbtos modeļus, kā arī viesojās Ovišu bākas teritorijā, lai iemūžinātu tās vēstures liecības un tvertu jūras krasta ainavas.

 

Līvu savienības Ventspils nodaļas vadītāja Ausma Ernestovska ar Ventspils Tehnikuma pārstāvjiem, kuri izrādīja interesi par lībiešu kultūru. Foto: Marlena Zvaigzne

 

Plenēra darbu izstādes atklāšanu 4. oktobrī ieskandināja Angelikas Dzintaras vadītā Ventspils Kultūras centra ansambļa “Rāndalist” dziedātājas, un tad jau izskanēja apsveikuma runas. Ventspils Mākslas skolas direktore Sanda Jaunbelzēja teica, ka mācību iestādes audzēkņi un pedagogi katru gadu meklē tematus, lai plenērs būtu radošs un interesants un bērni ne tikai zīmētu, bet arī uzzinātu kaut ko jaunu. Tā kā šogad īpaša uzmanība ir pievērsta lībiskā mantojuma saglabāšanai, Sanda pateicās Ventspils muzejam par atļauju zīmēt un gleznot ne tikai Lībiešu sētu, bet arī dažādus eksponātus, kā arī Ovišu bākai, kur tapa daudzveidīgi darbi, attēlojot katra jaunā mākslinieka emocijas un skatījumu.

“Protams, arī staigājām gar jūru, pētījām un skatījāmies laivas, ko izmanto mūsdienās. Plenērs bija interesants piedzīvojums gan pedagogiem, gan bērniem, tas ļāva iepazīt lībisko kultūru un mantojumu. Vērtīgi bija arī tas, ka sadarbojāmies ar Ugāles Mūzikas un mākslas skolas pārstāvjiem – šāda pieredze vienmēr ir noderīga,” uzsvēra S. Jaunbelzēja.

 

Izstādes atklāšanā piedalījās arī ansamblis "Rāndalist". Foto: Marlena Zvaigzne

 

Ugāles Mūzikas un mākslas skolas direktores vietniece Larisa Zariņa sacīja, ka šis plenērs bija īpašs ar to, ka ugālnieki sadarbojās ar ventspilniekiem: “Mūs priecēja pats darba process un, protams, rezultāts, un es vēlos pateikt lielu paldies Ventspils Mākslas skolai, jo jūs izdarījāt daudz vairāk nekā mēs.” Savs sakāmais bija arī Ventspils novada Izglītības pārvaldes vadītājai Ainai Klimovičai, kura uzteica jaunos māksliniekus par prasmi atklāt savus talantus plenērā, domājot par īpašām kompozīcijām un krāsu salikumiem. Svarīgi arī tas, ka katrs bērns un jaunietis bija atbildīgs par savu mākslas darbu un lībiešu mantojuma gadā deva īpašu pienesumu lībiešu spēka noturēšanai.

“Ja man šodien būtu jāsaka, kā nosaukt šo izstādi, es teiktu vienkārši: “Cieņa lībiskuma saglabāšanā”. Paldies visiem jaunajiem māksliniekiem un skolotājiem, lai jums vienmēr ir prieks darboties mākslā,” vēlēja Aina Klimoviča.

 

Izstādes atklāšanā. Foto: Marlena Zvaigzne

 

Izstādes atklāšanā. Foto: Marlena Zvaigzne

 

Ventspils Mākslas skolas audzēknis Mareks Buks atcerējās, ka vienā no plenēra dienām bijis ļoti auksts, viņš apsēdies un domājis, kā iesākt darbu, lai tas būtu skaists. Puisis paņēmis ogli un sācis skicēt, attēlojot māju Piejūras brīvdabas muzejā. Evelīna Cimbala plenēra laikā vairāk uzzinājusi par lībiešiem. Ugālniece Evelīna Zaharova attēloja lībiešu māju un enkurus, turklāt zīmēšana brīvā dabā ļāvusi noskaidrot, kādas izskatījušās lībiešu sētas, bet Vineta Strēle uzsvēra, ka plenērs bija interesants un aizraujošs, jo jauniešiem pozēja lībiešu tautastērpā ģērbta sieviete un tas ļāva uzzināt, kādu apģērbu valkāja lībieši.

 

Ventspils Mākslas skolas direktore Sandra Jaunbelzēja ar saviem audzēkņiem. Foto: Marlena Zvaigzne

 

Larisa Zariņa stāstīja: “Šajā plenērā iesaistījās 15 Ugāles mūzikas un māksla skolas audzēkņi – no 3. līdz 7. klasei. Agrāk esam braukuši uz Valdemārpili un Dundagu. Brauciens uz Ventspili bērniem bija patīkama pārmaiņa, turklāt bija iespēja redzēt tautastērpu cilvēkam mugurā. Tas ir kas pavisam cits, nekā skatīt to uz pakaramā. Es pati par lībiešiem nemaz tik daudz nezinu, bet man ir audzēkne Evelīna Līna Fridrihsone, kura ir lībiete un aktīvi piedalās dažādos pasākumos.”

Vairāk par norisēm...

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Uz virsrakstā uzdoto jautājumu var atbildēt ar jā, jo Fredrika Paciusa (Fredrik Pacius, 1809–1891) sarakstītās kompozīcijas pirmatskaņojums notika jau tālajā 1848. gadā Helsinkos un tai piemērotus vārdus lībiešu valodā Kārlis Stalte sacerēja 1923. gada vidū. Līvu...

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

  Izdevniecība “Latvijas mediji” laidusi klajā radio un televīzijas diktores, žurnālistes Antas Rugātes grāmatu “Mūsu Gerda”, kam dots apakšvirsraksts: “Dokumentāls stāsts par lībisko sakņu latvieti, ārsti un 20. gadsimta personību televīzijā Gerdu Sinkēviču...

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

  Tas bija dažus gadus pēc kara, kad mums nebija tik daudz naudas kā tagad. Arī tagad tās ir maz, bet tad bija mazāk. Mēs nedabūjām pat ne cukuru un smalkos miltus, kur tad nu vēl visādus niekus. Tolaik cukura vietā mēs lietojām “ekstra cukuru”, un uz svētkiem...