Dižkoku un dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš ir pētījis Latvijas senās kulta vietas un upuralas, to skaitā Svētupes lībiešu upuralu un Gūtmaņa alu. Zudušo laiku zīmju meklētājs un uzrakstu šifrētājs, lībiešu kādreizējās varenības liecību apkopotājs Guntis Eniņš pērn atzīmēja savu deviņdesmito dzimšanas dienu, un lībieši var būt pateicīgi mundrajam zinātniekam par Svētupes krasta alu un citu brīnumu atklāšanu. Sagaidot Lībiešu karoga dienu, publicējam fragmentus no garāka dzejojuma “Seno līvu buramburti”, kas tapis, kā raksta tā autors Guntis Eniņš, “daudzu gadu laikā, klinšu zīmes meklējot, atklājot un pētot”.
Lībiešu upuralas zīmes. Foto: Gunta Eniņa albums
Vai paši lībieši (līvi) izzuduši?…
Bet zīmju raksti, ko viņi klintīs iekaluši,
Ir palikuši? [..]
Mēs mācāmies atklāt, salikt, kopēt un saprast,
Kā vajag domāt un ceļu atrast. [..]
Lībieši–līvi savas sāpes un zinību slāpes
Paslēpa alās un dziļās gravās.
Viņi rakstīja rakstus upuru alās,
Viņi rakstīja klintīs, kur netiek klāt,
Viņi rakstīja smiltīs un ūdenī,
Viņi rakstīja vējā, viņi rakstīja sniegā,
Viņi rakstīja domās, sapņos un miegā. [..]
Līvi, mēs atradām jūsu burtnieku zīmes!
Un jūsu Upuru alā mēs atradām īsto upuru naudu.
Līvi, jūsu tauta ir brīnums un noslēpums liels…
Līvi, jūs paliksiet dzīvi!
Guntis Eniņš pēta Svētupes lībiešu upuralu 1971. gadā. Foto: Gunta Eniņa albums
