Etnogrāfs, kultūrvēsturnieks akadēmiķis Saulvedis Cimermanis (03.07.1929.–26.12.2022.) dzimis bijušā Valkas apriņķa Bejas pagastā. Beidzis Smiltenes vidusskolu un Latvijas Universitātes Vēstures fakultāti.
Saulvedis Cimermanis. Attēls: Latvijas Universitātes fotoarhīvs
1951. gadā sācis strādāt Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, bet kopš 1954. gada viņa darba mūžs bijis saistīts ar Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtu, un vairāk nekā divdesmit gadu viņš vadījis institūta zinātnieku darbu. S. Cimermanis par zinātniskā ceļa pamatuzdevumu ir izvēlējies Latvijas iedzīvotāju 17.–20. gs. dzīvesveida un kultūras pētīšanu, to skaitā arī tādus tematus kā baltu un Baltijas somu etniskā vēsture, lībiešu tradicionālā kultūra, latviešu un lībiešu dzīvesveida un tradicionālās kultūras vēstures avoti. Viņa pētījumi vainagojušies ar tādām monogrāfijām kā “Laukstrādnieku dzīves veids Kurzemē un Zemgalē 19. gs. otrajā pusē”, “Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs”, “Latviešu tautas dzīves pieminekļi: celtnes un to iekārta”, “Zveja un zvejnieki Latvijā 19. gadsimtā”. 2020. gadā iznāca viņa mūža darbs – apjomīgā monogrāfija “Tautas celtniecība Latvijas ainavā”.
S. Cimermaņa zinātnieka devums ir vairāk nekā piecsimt zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju, viņš ir gandrīz divu desmitu zinātnisku grāmatu sastādītājs un atbildīgais redaktors. Darbi publicēti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā un Krievijā S. Cimermanis vadījis vairāk nekā trīsdesmit etnogrāfu ekspedīcijas, veicis daudzus individuālus etnogrāfiskus apsekojumus. Trīsdesmit piecu gadu laikā, pētot tēmu par zvejniekiem un zvejniecību, viņš pēc vienotas programmas apsekojis gandrīz visus Latvijas rajonus, pierakstījis simtiem veco zvejnieku stāstījumu, sagatavojis zvejošanas paņēmienu aprakstus, fotogrāfijas, savācis dažādus dokumentus un nozares valodnieciskos dotumus. Šādā pašā veidā pētītas arī citas tēmas, it īpaši tautas celtniecība.
S. Cimermanis piedalījies valsts zinātniskās un kultūras dzīves organizēšanā. Viņš piedalījies valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Lībiešu krasts” veidošanā un zinātniskajā darbā, kā arī valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” izstrādē. Viņa pētījumi publicēti mēnešrakstā “Līvli” un Lībiešu gadagrāmatās. Piemēram, pētījums “Būves un to izmantošana lībiešu ciemos” mēnešrakstā “Līvli” publicēts gandrīz divos desmitos turpinājumu. Ar S. Cimermaņa gādību lībiešu tematika ieņēmusi nozīmīgu vietu žurnālā “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” A daļā, kura redkolēģiju viņš vadījis kopš 1996. gada.
2014. gadā LZA īstenais loceklis S. Cimermanis par nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.
Atjaunots 17.08.2023.
