Lībiešu etniskās un kultūras vēstures pētniece Renāte Blumberga (26.02.1971.) Latvijas Universitātē ieguvusi filozofijas maģistra grādu (1997) un vēstures doktora grādu (2002). Viņa studējusi arī Baltijas jūras somu valodas LU Humanitāro zinātņu fakultātē un Helsinku Universitātē.
Renāte Blumberga. Foto: LKC arhīvs
Līdzšinējā profesionālā darbība lielākoties ir saistīta ar lībiešiem. Viņa strādājusi par žurnālisti un redaktori Valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Lībiešu krasts” izdotajā mēnešrakstā “Līvli”, par lībiešu etniskās un kultūras vēstures pētnieci Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā (1997–2010), kā arī vairākas reizes nolasījusi lekciju kursu “Lībiešu etniskā un kultūras vēsture” Latvijas Universitātes somugristikas studentiem. Viņa vadījusi darba grupu (2009–2013), kas sagatavoja izdošanai līdz šim plašāko rakstu krājumu par lībiešu vēsturi, valodu un kultūru, un bija viena no šī izdevuma zinātniskajām redaktorēm un vairāku rakstu autore. Krājums “Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra” vispirms iznāca igauņu valodā Tallinā (2011) un pēc dieviem gadiem latviešu valodā Rīgā (2013). Kopš 2015. gada ilgāku laiku strādāja pie Somijas fonda “Kone” finansēta pētījuma “Lībiešu valoda un kultūra vēstulēs un dokumentos”. Pēdējos gados viņa pievērsusies arī lībiešu valodas jautājumiem: apzinājusi lībiešu valodas avotus arhīvos, sagatavojusi vairākus rakstus par lībiešu valodas leksiku un strādājusi Helsinku Universitātes projektā “Morfoloģiskā analizatora izveide somugru mazākumtautību valodām”. No 2018. līdz 2022. gadam strādājusi par LU Lībiešu institūta vadošo pētnieci.
R. Blumberga ir viena no lībiešu valodas un kultūras portāla Livones.net veidotājām, kopš 2022. gada arī galvenā redaktore, kā arī viena no Lībiešu kultūras centra dibinātājām, kuru vada kopš 2021. gada. Viņa strādājusi arī valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” izveidošanas darba grupā. R. Blumberga ir tulkojusi arī zinātnisko un daiļliteratūru no igauņu, lībiešu un somu valodas.
R. Blumberga ir publicējusi vairāk nekā pusotra simta zinātnisku un populārzinātnisku rakstu par lībiešiem Latvijā un ārvalstīs. Viņa ir sastādījusi 2023. gada Lībiešu gadagrāmatu un Jānim Beltem veltīto krājumu “Belte, tas mālders / Belte, se mōļțiji” (2023). Līdz šim nozīmīgākais pētījums ir monogrāfija “Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem” (2006), par kuru tika saņemta Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Latvijas veicināšanas balva un Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva par 2006. gada sasniegumiem humanitārajās zinātnēs. 2013. gadā par lībiešu pētījumiem viņai piešķirta Baltijas Asamblejas balva zinātnē. 2014. gadā viņa tika ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli. Par monogrāfiju “Lībiešu tautas nama vēsture. No ieceres līdz atklāšanai” (2021) 2022. gadā saņēmusi A. Pelēča literāro prēmiju.
Atjaunots 05.09.2025.
