“Rāndalist” ja dzied, tad dzied

Marlena Zvaigzne

04/09/2023

Ventspils lībiešu ansamblis “Rāndalist” ir patīkama notikuma gaidās. Jaunajā sezonā notiks gatavošanās kolektīva 20 gadu dzimšanas dienai.

 

“Rāndalist” 2013. gadā uzstājas uz lielā skatuves Tallinas rātslaukumā. Foto: Ausmas Ernestovskas albums

 

Pirmais “Rāndalist” mēģinājums notika 2004. gada 23. martā. Ansambļa pirmā vadītāja bija Angelika Dzintara, pēc tam – Maija Kronberga, bet nu atkal Ventspils Kultūras centra lībiešu dziesmu ansambli vada Angelika. Kopš pirmās dienas to apmeklē Ausma Ernestovska, pavisam drīz viņai pievienojās Ausma Ērciņa, kura dzied joprojām. Pašlaik ansamblī ir septiņas dalībnieces, turklāt notikusi sastāva maiņa, tāpēc tiek veltīts laiks, ļaujot jaunajām dalībniecēm apgūt repertuāru, kas ilggadējām dziedātājam labi iegūlis atmiņā.

“Mēs dziedam ne tikai vienbalsīgi, bet arī divbalsīgi un pat trīsbalsīgi. Mums tiešām labi skan. Aicinot mūsu pulkā jaunas dziedātājas, jābūt lielai diplomātijai. Nevar uzstājīgi pateikt: “Tu tagad nāksi un dziedāsi lībiešu valodā!” Nezinātājam tā ir sarežģīta, tāpēc vispirms jāiedrošina un jāieinteresē un tad var prasīt rezultātu,”

uzskata Ausma Ernestovska. Viņa ar prieku stāsta, ka, runājot ar jaunpienācēju Ligitu Lukševicu, secināts, ka abām Lūžņā ir kopīgi radi – lībieši, kuri dzīvoja jūrmalciemā.

Ausma ar labu vārdu piemin lībiešu folkloras kopu “Kāndla” un tās vadītāju Ilgu Pornieci, piesakot, ka “Rāndalist” iet savu ceļu, lai katram kolektīvam būtu atšķirīgs rokraksts.

“Mūsu repertuārā ir kādas 25 lībiešu dziesmas, bet meklējam arī jaunas, turklāt uzstājoties dziedam arī latviski, jo ir svarīgi, lai klausītāji mūs saprastu. Es pati esmu mācījusies Zojas Sīles vadītājos lībiešu valodas kursos, atceros arī vārdiņus no bērnības, tāpēc varu paskaidrot citiem, par ko ir dziesmas teksts. Kad pirms divdesmit gadiem sākām uzstāties, bija cilvēki, kuri mūsu kolektīvam pareģoja īsu mūžu, sakot, ka padziedāsim trīs sezonas un metīsim mieru, bet nu jau esam pietuvojušās jubilejai. Gribu uzteikt mūsu vadītāju Angeliku, kurai ir laba lībiešu valodas izruna un liela pacietība – viņa mums visu ar karoti ielej mutē,”

saka Ausma. Viņa vēl nevar pateikt, kādas būs “Rāndalist” 20 gadu jubilejas svinības, par to vēl tikšot domāts, bet skaidrs, ka ciemos tiks aicināti arī viesi.

 

Ansamblis Latvijas vēstniecībā Igaunijas galvaspilsētā kopā ar vēstniecības darbiniekiem. Foto: Ausmas Ernestovskas albums

 

Angelika Dzintara palepojas, ka vokālo ansambļu skatē “Rāndalist” šogad ieguva pirmās pakāpes diplomu, un atklāj, ka kolektīvam pēdējā laikā bijusi aktīva koncertdarbība – dziedāts gan Rīgā, gan Ventspilī, arī Jūrkalnē un Ugālē, bet šonedēļ ansambļa ceļš ved uz Dundagu. “Man ir patīkami strādāt ar “Rāndalist” dziedātājām, jo sievas ir ļoti aktīvas – ja dzied, tad dzied, ja rājas, tad rājas. Jaunajā sezonā atsvaidzināsim jau zināmās dziesmas, jo, kā jau Ausma teica, mums pievienojušās jaunas dziedātājas, gan arī apgūsim jaunas dziesmas. Repertuārs mums ir pieklājīgs – ne pārāk viegls, ne pārāk grūts, jo dāmas ir seniores un jārēķinās ar reālajām spējām,” uzsver Angelika.

Jāpiemin arī tas, ka “Rāndalist”, pateicoties biedrībai “Mazirbes draugu kopa”, izdevis disku “Ventspils lībiešu dziesmas”, tāpēc tās var noklausīties, kad vien ir vēlme.

Vairāk par norisēm...

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Uz virsrakstā uzdoto jautājumu var atbildēt ar jā, jo Fredrika Paciusa (Fredrik Pacius, 1809–1891) sarakstītās kompozīcijas pirmatskaņojums notika jau tālajā 1848. gadā Helsinkos un tai piemērotus vārdus lībiešu valodā Kārlis Stalte sacerēja 1923. gada vidū. Līvu...

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

  Izdevniecība “Latvijas mediji” laidusi klajā radio un televīzijas diktores, žurnālistes Antas Rugātes grāmatu “Mūsu Gerda”, kam dots apakšvirsraksts: “Dokumentāls stāsts par lībisko sakņu latvieti, ārsti un 20. gadsimta personību televīzijā Gerdu Sinkēviču...

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

  Tas bija dažus gadus pēc kara, kad mums nebija tik daudz naudas kā tagad. Arī tagad tās ir maz, bet tad bija mazāk. Mēs nedabūjām pat ne cukuru un smalkos miltus, kur tad nu vēl visādus niekus. Tolaik cukura vietā mēs lietojām “ekstra cukuru”, un uz svētkiem...