PIERĀNDÕKS. Mantojums

Nigliņzenta
18/12/2023

Lībiešu mantojuma diena. Foto: Indra Jaunzeme, Staiceles muzejs “Pivālind”

 

Lībiešu mantojuma diena. Foto: Indra Jaunzeme, Staiceles muzejs “Pivālind”

 

Nu, ta tēriņtš! Mān souc par Nigliņ Zentas no Sounag. Sesdien es bij Rīge uz lielem Mantojumsvētkem. Pa ceļam uz dižpilsēt man enāc prāte Dziesam Prič jeb Ālant Vīļ dzejoliš:

 

Nu i tā kā ugens pakles:

Svētk nāk a liel blozam viers.

Visas pēdas, visas kakles

Kņud un kut, ka gūlt nav miers:

Ko liks vēdre? Ko vilks mugre?

Ko lūgs gostes? Kur ies paš?

Kad pusgād i rāvšes čugre,

Vajag vienreiz salaist plaš!

 

Jā, un to dzejniek vēlak mēs peminej āb ar Buņķ Ilz no Ventspil, jo vīņ tur i dikt atbildig pa to kultūr un kadreiz gādaj, lai izdod pa joun dzejgrāmatiņ “Līvzeme” (1991). Priciš jou tad dzīvoj Zviederzeme. Bet tā ka mūs Nigliņ Ludmil a bi pār pa jūr karlaike aizbraucs, vīņ pazīn vens oter. 1989. gade, kad bij te pirme Lībešsvētk, es uz Toutsnām trepem lasīj apsveikšandzejol, kas bij atvests no Zviedrij.

Nu, bet tas diže bibliotēk – zīl stikl, zāļ lēd! Nu to akal i teics Rains, latvieš dzejnieks a lībeš saknem, voi ne?

Tad nu pa to mantojum – vis dižistab bij pil ar vīļa – bagātib jeb mant. Bet vislielākes mant kalns gāj stāvs ougše līdz pat čukur – grāmats. Es zin, ka tur pa stārp ir lībeš grāmats ar!

 

Sklandraušu meistare Dženeta Marinska. Foto: Nigliņzenta

 

Grāmats pulk i sadriķets a no joun. Varej iet uz riņķ – immõrkouţi – uz galdem bij ka raibs: Vidzems lībeš, Daugavs lībeš, lībeš no Rīg, Talsem, Staicel, Salspīl, Ventspīl. Grāmats par eidenem, senčem, vēstur un valuod. Vidzemslībešem a nu ir vadlīniņs, kā jarune vīņ valode. Ta jou redzes, kā viņem ies! Mums jou iet diezgan čābisk, mēs jou labāk kolčiņ ader duņdžiņ mode, var ar pa ventiņisk. Pa gabal redzej vien grāmatiņ a lest uz vāk. Izskatijas varen smeķig, tā esot Vērdiņ Kōrli dzejgrāmat. Vīņ bi tā uztaisit, ka tā ven gribejas vīņ apēst pa strēmlem ven! Bet es tomēr uzēd zup, kas bij atvests no Kolksrāg, samaksaj piec eiro, vel kauč ko iegādjes, ta nu to grāmatiņ pirks citreiz. Satik un paspried ar Ūš saimniec no Kolk. Vīņ autentiske sūrkakūd bij izpirkt pa vien stund!

Jā, un vel pa tam saknem – uz skatuv bij uzkāps tāds mazs koriš ”Līvlist”, un tad es dzirdej, ka vīņ klope kājs, dzied un pemin māns kaimiņs – Žonak, Polman, Vecruoč un cits Vaids saimnieks. Man akal bij tik lāb ap sierd! Venbrīd teic, ka nu i izdot grāmat pa to kuor un lībeš dziesam izgaišan, jo vīņ ir tik sēn un svarig, un nozīmig. Savād, ka viņem pašem neprasij neko.

 

Dzied “Līvlist”. Foto: Nigliņzenta

 

Ieva Zdanovska – Mierlinkizt vadītāja, Linda Zonne-Zumberga – lībiešu valodas skolotāja, Aldis Pinkens – Talsu novada pārstāvis. Foto: Nigliņzenta

 

Dziedataj un runataj bij raib un pulk – man palik prāte Viļum Valts no Pizākilā, viš tagad i liels vīrs, dārbojes un gāde par lībeš mantojum. Palīg a viņam i – vesel rind gudrs meits. Cik es zina, igauņ a nāk abbõl – Ķemp Kōrli un cit. Te zilzaļe stikl bij uz gald pie Šmideberglauras ar, vīņ jou tagad i no Rēvel, bet ābs meits māces pa lībešem. Bēn bij doudz – pe galdem, uz grīd, uz skatuv, ar bungem un grāmatem, spēle spēls un lustig ziņģe. Laikam lāb skolmeistar! Ta ka es i Zenta, man patīk, ka viņem daudzem uzvārds ir uz Z, ej nu atceres…

 

Teiksma Pobuse un lībiešu etnogrāfisko zeķu atdarinājums. Foto: Nigliņzenta

 

Tā top josta karoga krāsās. Foto: Nigliņzenta

 

Lībiešu vārdu spēle. Foto: Nigliņzenta

 

Kad nu es taisijes uz tem Mantojumsvētkem, uzvilk sov toutstērp. Man jou dikt patīk. Pamain krīzdag, uzšuj joun mitš, uzvelk balts voi sārkans sukād.Tad nu es bij priecigs, ka šoreiz bij redzam pulk ļauds a toutstērpem. Vairak gan sievs, bet ko tu padārs! Nevarej gan saprast, kapēc dāž sirm siev staige ar brunčem un lakatem, bet a plik gāl! Voi man šesiņ, mūspusē tā nedarij. Vien vain jou i tiem aubem, kad jadzied, viss nots nevar lāb dzirdet…

 

Brīvdabas muzejā pārstāve Ieva rāda kā jārotā sievu aube jeb mice. Foto: Nigliņzenta

 

Eglīšu rotas. Foto: Nigliņzenta

 

Cit vies staigaj ar tādem tērpem, ko vīņ ir taisijuš pēc bildem – no dikt senem laikem. Tāds bilds es zin – tos zīmēj Zariņ Ann, jūs tokš atceres? Doudz bij saadījuš zeķs un cimds ar raibem rakstem, ar lībeš zīl un zāļ, un vecrozā verm. Ta bij strīpam josts un prievits, visād cit ķinķēziņ, Taļžpivād rotiņs, bet te man ienāc prāte Damberg Pēter dzejols:

 

Ar spožumiem, svecītēm, vati

Jau izsenis eglīti rotā,

Nu lībiešu valoda pati

Ir kļuvusi eglītes rota.

 

Latvisk to smuk atdzejoj Krastulds, bet es drusk apsēdes, atvilk elp un paspried ar Švander Ievas par to, ko mēs dārs, kad paies svētk. Vien liet ir stingr norūnts – mēs lasis lībeš grāmats!

Ta nu es brouks mājes, kout ar, kā teic vien sounadzniec: ”Man vel doudz patiesibs palik pār…”

Ammõ jõvvõ!

 

“Mierlinkizt” jaunieši. Foto: Indra Jaunzeme, Staiceles muzejs “Pivālind”

 

Lībiešu mantojuma diena. Foto: Indra Jaunzeme, Staiceles muzejs “Pivālind”

 

Vidzemes lībiskās kultūrtelpas pārstāves Rasma Noriņa un Lolita Ozoliņa. oto: Indra Jaunzeme, Staiceles muzejs “Pivālind”

 

Lībiešu mantojuma diena. Foto: Indra Jaunzeme, Staiceles muzejs “Pivālind”

 

“TV9 Pakalni” sižets par Lībiešu dienu šeit:

Publikācija sagatavota Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projektā “Mūsdienu Lībiešu kultūrtelpas vēsturiskās saknes”.

Vairāk par norisēm…

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Uz virsrakstā uzdoto jautājumu var atbildēt ar jā, jo Fredrika Paciusa (Fredrik Pacius, 1809–1891) sarakstītās kompozīcijas pirmatskaņojums notika jau tālajā 1848. gadā Helsinkos un tai piemērotus vārdus lībiešu valodā Kārlis Stalte sacerēja 1923. gada vidū. Līvu...

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

  Izdevniecība “Latvijas mediji” laidusi klajā radio un televīzijas diktores, žurnālistes Antas Rugātes grāmatu “Mūsu Gerda”, kam dots apakšvirsraksts: “Dokumentāls stāsts par lībisko sakņu latvieti, ārsti un 20. gadsimta personību televīzijā Gerdu Sinkēviču...

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

  Tas bija dažus gadus pēc kara, kad mums nebija tik daudz naudas kā tagad. Arī tagad tās ir maz, bet tad bija mazāk. Mēs nedabūjām pat ne cukuru un smalkos miltus, kur tad nu vēl visādus niekus. Tolaik cukura vietā mēs lietojām “ekstra cukuru”, un uz svētkiem...