26. septembrī pulksten 17.00 Pāles kultūras namā ar Rasmas Noriņas jaunākās grāmatas “Kariņu dzimtas vēsture” atvēršanu tiks atzīmēta Pāles novadpētniecības muzeja 30 gadu darba jubileja. Pasākumu kuplinās arī Pāles kultūras nama folkloras kopa “Malībieš”.
Jubilejas pasākuma afiša. Foto: publicitātes attēls
Muzejs, kas atrodas Pāles pagasta Kalnakrogā, “ciešā sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem apzina un popularizē Pāles pagasta un ar tā vēsturi un Vidzemes lībiešu pēctečiem saistītās teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, lai veidotu sabiedrību, kas apzinās sava novada un dzimtas vēsturi, kā arī novērtē citu tautu kultūras bagātības”.
Rasma Noriņa rāda Lielmežu dzimtas koku Pāles novadpētniecības muzejā 2022. gada 5. augustā. Foto: Ieva Vītola, “Livones” arhīvs
Rasma Noriņa, kura ir muzeja izveidotāja un bijusi arī ilggadēja tā vadītāja, atceroties Vidzemes lībiešu vēstures pētniecības aktivitāšu pirmās divas desmitgades, 2020. gada Lībiešu gadagrāmatā rakstīja:
“Interese par lībiešiem Vidzemē man radās jau 1990. gadu otrajā pusē, kad sāku veidot Pāles novadpētniecības muzeja ekspozīciju. Bija taču skaidrs, ka dzīvojam senās lībiešu zemes Metsepoles teritorijā un ka tepat jābūt to seno mūspuses iedzīvotāju pēctečiem.
Akadēmiķa Šēgrēna sastādītais lībiešu valodā runājošo saraksts jau bija pie sienas, tāpat kā informācija par pāliešu Gīzu ģimeni, jo saistību biju noskaidrojusi. Tomēr tieši 2000. gads bija tas, kad akadēmiķis Saulvedis Cimermanis mudināja mani, toreizējo Pāles novadpētniecības muzeja vadītāju, pamatīgāk papētīt, kāds bijis Pēterburgas zinātnieka Andresa Jūhana Šēgrēna 1846. gada vasarā Svētciema muižā sastapto un pēdējo vēl lībiešu valodu Vidzemē zinošo 22 teicēju liktenis. Sekoja spraiga darba gadi, pētījumi Latvijas Valsts vēstures arhīvā, apkārtējo draudžu arhīvos. [..] 2003. gada 23. augustā Pāles novadpētniecības muzejā atklājām pirmo Vidzemes lībiešiem un viņu dzimtām (tobrīd piecām pētītajām) veltīto izstādi, uz kuru bija ieradušies arī tie dzimtu pēcteči, ar kuriem bija izdevies rast saikni.”
Rasmas Noriņas grāmatas “Kariņu dzimtas vēsture. No 18. gadsimta līdz mūsu dienām” vāks. Foto: publicitātes attēls
Par Vidzemes lībiešu dzimtām Rasma Noriņa ir rakstījusi arī vietnē “Livones”, bet grāmatas vākos agrāk apkopotas ziņas par Bisnieku, Hiršu, Priediņu un Martinsonu dzimtu no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Tagad 2018. gadā iznākušajai grāmatai ir turpinājums – Kariņu dzimta.
