Līvu savienības 2026. gada kopsapulce

Gadskārtējā Līvu savienības biedru kopsapulce šogad 21. martā sakrita ar lībiešu pavasara sākšanos un putnu modināšanas pasākumu. Savienības 103. pavasaris bija saulaina un vēsa diena. Jūras vējš, kurš vienmēr mūs sagaida Mazirbē, šodien bija kluss, bet atsvaidzinoši spirgts. Baltie sniegpulkstenīši un pūpoli pie Lībiešu tautas nama ieejas sveica lībiešus no Rīgas, Ventspils un Kolkas, Mazirbes, kā arī citu biedrību pārstāvjus, kuri bija ieradušies kā novērotāji. Nams bija izrotāts pavasara noskaņās – vāzēs pūpoli, plaucēti lazdu un forsītiju zari, sniegpulkstenīši.

 

 

Paši pirmie sestdienas rītā Mazirbē ieradās Ventspils tehnikuma pasniedzējs Vjačeslavs Malahovs ar trim labākajiem un dažādos konkursos apbalvotajiem Viesmīlības nodaļas audzēkņiem. Karolīna, Nora un Patriks ātri uzklāja nelielu kafijas galdu ar pašu ceptiem cepumiem. Tad sekoja neliela ekskursija pa Lībiešu tautas namu un Mazirbes baznīcu. Rīgas grupas biedri vēl paspēja aiziet un sasveicināties ar jūru un saplūkt pūpoliņus. Pēc nelielas iestiprināšanās ar smaržīgu kafiju, saldajiem, gardajiem cepumiem un Ventspils grupas sarūpētajiem sklandraušiem sapulce varēja sākties.

 

 

To ievadīja putnu modināšana. Julgī Stalte un Ģirts Gailītis spēcīgi un atraktīvi nodziedāja īpašo lībiešu putnu modināšanas dziesmu “Tšītšōrlinkizt”. Kopsapulci vadīja Ventspils grupas Goda biedrs Ilmārs Geige, bet protokolēja Teiksma Pobuse. Darba kārtībā bija četri jautājumi: 1) valdes priekšsēdētāja, grupu vadītāju un revīzijas komisijas atskaites par 2025. gadu; 2) jaunu biedru uzņemšana; 3) izmaiņas Līvu savienības statūtos; 4) valdes priekšsēdētāja, valdes un revīzijas komisijas vēlēšanas. Un noslēgumā diskusijas par aktuāliem jautājumiem un nākotnes iecerēm.

 

 

Autobuss atvizināja lībiešus no Rīgas un Ventspils, bet pārējie atbrauca ar savu transportu. Valdīja satraukums un pacilāts noskaņojums, jo visi kopā parasti satiekamies divas reizes gadā – uz kopsapulci un Lībiešu svētkos augustā. Savienības vecākais Ģirts Gailītis atzīmēja, ka godprātīga attieksme pret LS biedra pienākumiem ir arī klātbūtne kopsapulcē, lai nodrošinātu tās kvorumu un mūsu darbs būtu pilnvērtīgs. Grupās jau notikušas mazās sapulces, kurās rezumēts darbs, apspriesti statūti un vēlētas amatpersonas.

 

 

Līvu savienībā tika uzņemti trīs jaunie biedri, kuri nedaudz pastāstīja par sevi. Mūziķe un pedagoģe Elīna Ose komentārus neprasa, jo jau daudzus gadus darbojas lībiešu mūzikas aktivitātēs. Biedros uzņēma arī Juri Peļāvinu no Rīgas un Ilzi Ķeizari no Ventspils.

 

 

 

Par savu pirmo darba gadu LS vadītāja amatā stāstīja Ģirts Gailītis. Vispirms viņš visiem pateicās par uzticēto godu un pienākumu, kā arī valdei par lielo darbu. 2025. gadā LS sadarbojusies ar teātra trupu “Kvadrifrons”, Vidzemes lībisko kultūrtelpu, deju grupu “Lauga”, lībiešu jauniešu grupu “Nūrka lapst”, Julgī Stalti un “Skandiniekiem”, deju grupu “Jūokš īņo” un citiem, arī ar Lībiešu kultūras centru un Renāti Blumbergu, ar kuru kopā iekārtota lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes pastāvīgā mākslas darbu izstāde nama otrajā stāvā. 2025. gada veikums un gada pārskats ir apkopoti divās lielās mapēs.

 

 

Kolkas grupas darba pārskatu nolasīja jaunā grupas vadītāja Ilva Zandere, kura stājusies Ivetas Bekmanes vietā. Kolkas grupā ir daudz gados cienījamu biedru, kuru aktivitāti ietekmē veselības stāvoklis, tomēr gada laikā notikuši dažādi pasākumi sadarbībā ar Lībiešu saieta namu. Kolkas grupas biedri piedalījušies putnu modināšanas pasākumā, bijusi tikšanās ar grāmatas “No piekrastes vēstures” autoru Vilni Rozefeldu. Grupa arī organizējusi Ineses Dāvidsones fotogrāfiju izstādes “Seno steķu stāsti” atklāšanu un izstādi “Līvzeme”. Nākotnes iecerēs ir sadarbība ar biedrību “Košrags” un rokdarbu izstāde “Lībiešu krāsas”.

 

 

Ventspils grupas ilggadējā (28 gadus) vadītāja Ausma Ernestovska pastāstīja, ka grupā ir 50 biedru. Iespēju robežās ir strādāts un domāts par savējiem, kuru lielākā daļa jau sasnieguši Līvu savienības Goda biedru statusu. Ventspils grupā ir svinētas apaļas un pusapaļas jubilejas. Tāpat grupas biedri aktīvi darbojas ansamblī “Rāndalist” un piedalās visos galvenajos LS organizētajos pasākumos. Pateicība tika izteikta arī Ventspils novada Tārgales pagasta padomei un Ventspils pilsētas domei, jo bez viņu materiālā un morālā atbalsta grupas darbs nebūtu iespējams. Galvenā problēma esot naudas trūkums un ierobežotā saziņa starp jaunajiem un vecākajiem grupas biedriem, kā arī ar LS valdi, jo daudzas lietas mūsdienās notiek digitālajā vidē, kam vecākā paaudze ne vienmēr ir gatava. Ilmārs Geige ļoti uzteica A. Ernestovskas lielo ieguldījumu Ventspils grupas darbā. Savukārt Inita Pelse piebilda, ka viņa noorganizēja koncertu Mazirbes baznīcā Lībiešu svētku priekšvakarā, kurā uzstājās Ventspils Mūzikas skolas audzēkņi ar programmu “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas”, kuras izveidi rosinājusi Jāņa Prinča dzeja.

 

 

Rīgas grupas vadītāja Madara Oga pastāstīja, ka viņu grupas jaunākie pārstāvji labprāt tiekas Āgenskalna tirgus kafejnīcā, kur pārrunā lībiešu aktivitātes un ar darbību saistītos jautājumus. Ļoti aktīvi ir septiņi grupas gados jaunākie biedri. Grupas biedri apmeklējuši LS organizētos pasākumus. Aktīvākā grupā ir Linda Zonne-Zumberga. Pati M. Oga daudz darba ieguldījusi valdes sapulču organizēšanā “Zoom” platformā un biedru informēšanā lietotnē “WhatsApp”.

 

 

Mazirbes grupas vecākā Teiksma Pobuse pateicās visiem, kuri 2025. gadā piedalījušies Lībiešu tautas nama apkārtnes sakopšanas talkās un tautas namā notikušajos pasākumos. Grupas biedri ieguldījuši lielu darbu, lai no maija līdz septembrim tas būtu pieejams tūristiem, ekskursantiem un citiem interesentiem. Piecas reizes notikušas siena talkas, pavasara un rudens talkas, kurās veidojas arī kopības un piederības sajūta. Daudz problēmu bijis ar kanalizāciju un ūdensapgādi. Nama uzturēšana prasa daudz spēka un enerģijas. Būtu vēlama lielāka LS biedru iesaiste, jo brīžiem ir sajūta, ka nams pieder tikai Mazirbes grupai. Bijušas daudzas ekskursantu grupas no Igaunijas, Somijas, Varšavas, Rēzeknes un individuālie ceļotāji no Vācijas, Polijas, Igaunijas, Somijas, Nīderlandes un Amerikas. Interese par lībiešu kultūru un vēsturi ir liela. Viesu grāmatas ieraksti rāda, ka tautas nama apmeklētāji bijuši apmierināti un pateicīgi par iespēju apmeklēt namu un uzzināt daudz jauna un interesanta par lībiešu kultūru, tradīcijām un vēsturi. Cilvēkiem patīk, ka visi mūsu pasākumi ir bez ieejas maksas. Visiem, kuri var un grib, vajadzētu iesaistīties, lai padarītu Mazirbi interesantāku un sakoptāku, bet Lībiešu tautas namu – pieejamāku un viesmīlīgāku.

 

 

Lībiešu tautas nams pērn cilvēkiem mazajā ciemā piedāvājis saturīgus kultūras pasākumus – koncertus, teātra un deju izrādes, izstādes, kino vakarus. Tas dod milzīgu gandarījumu, jo apmeklētāju netrūkst, un tie brauc no plašas apkaimes. Tautas namā notikuši arī vairāki privāti pasākumi – kāzas, Stendes izmēģinājumu stacijas darbinieku saliedēšanas pasākums, Dabas pārvaldes organizēts pasākums par piekrastes attīstību, biedrības “Ejam visi” pasākums, kurā piedalījās 600 cilvēku no visas Latvijas. Visiem vēl siltas un patīkamas atmiņas par jaungada sagaidīšanu 31. decembrī, kurš notika pēc 15 gadu pārtraukuma, bet varētu kļūt par tradīciju.

Kopsapulce apstiprināja gada pārskatu un nobalsoja arī par statūtu jauno redakciju. Par jauno savienības vadītāju apstiprināja Ģirtu Gailīti, jo viņš veiksmīgi darbojies un labi strādājis 2025. gadā. Citu kandidatūru nebija. Valdē ievēlēja grupu vadītājus Ausmu Ernestovsku, Madaru Ogu, Ilvu Zanderi, Teiksmu Pobusi, kā arī Pēteri Dambergu un Initu Pelsi.

 

 

Noslēgumā Ģ. Gailītis sniedza ieskatu šīgada darba plānā. Saskaņā ar to tautas namā paredzēts izveidot biroju un informācijas centru, veidot lībiešu jauniešu nodaļu, jo jaunās paaudzes skatījums varētu būt ļoti vērtīgs, sadarboties ar Vidzemes lībisko kultūrtelpu, sasaistē ar Mākslas akadēmijas studentiem izveidot jaunus skatuves aizkarus u. c. Šovasar Lībiešu svētkos nama otrajā stāvā iecerēts izveidot atpūtas telpu tiem, kas, noguruši no apkārtējās kņadas, gribētu atvilkt elpu, iedzert kafiju un parunāties.

 

 

Pēc sapulces, pārdomājot sarunās dzirdēto, arī man radās daži secinājumi. Gribētos lielāku biedru iesaisti pasākumu organizēšanā un praktiskā sagatavošanā. Uz svētkiem atbrauc daudzi, bet telpas es šoreiz tīrīju un sagatavoju viena. Paldies Lienītei Iesalniecei par palīdzību logu mazgāšanā. Līvu savienības biedri dzīvo ļoti izkliedētā teritorijā – Rīgā, Ventspilī, Kolkā, Mazirbē, Talsos, Tukumā un citur Latvijā, kā arī Vācijā, Itālijā, Igaunijā un Somijā, tāpēc visiem sanākt kopā ir ļoti grūti. Problemātiska ir saziņa ar vecākajiem biedriem, kuri nelieto modernos saziņas līdzekļus (e-pastu un “WhatsApp”), kā tas tika norādīts arī sapulcē nolasītajā Kolkas grupas biedres Baibas Šuvcānes vēstulē. Ne vienmēr grupu vadītāji viņus var apciemot mājās vai aizsūtīt vēstuli, lai informētu par pasākumiem. Taču visās grupās ir jauni cilvēki, kuri vismaz varētu piezvanīt un aprunāties ar saviem senioriem. Vajadzētu padarīt Lībiešu tautas namu pieejamu arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un uzlabot ieejas durvju stāvokli. Izveidot visu lībiešu pasākumu kopējo kalendāru visam gadam. Vairāki savienības grupu pārstāvji izteica atzinību portālam livones.net par lībiešu ģimeņu likteņstāstu publicēšanu un pauda vēlmi redzēt šo stāstu apkopojumu grāmatā.

 

 

Gribētos cerēt, ka Lībiešu tautas nams tiks renovēts, lai mūsu vēsturiskais simbols kļūtu par mūsdienīgu kultūras un izglītības centru. Lai uzlabotu grupu darbu, iniciatīvai jānāk no pašām grupām. Pašiem jāizdomā, kā risināt savas problēmas. Mums katram vajadzētu domāt, ko es varu darīt Līvu savienības labā, nevis ko tā varētu dot man. Lai mūsu vadmotīvs ir ilggadējās savienības vadītājas Ievas Ernštreites vēlējums: “Ja katrs Līvu savienības biedrs tikai vienu stundu mēnesī veltītu lībiešu lietai, tad mēs plauktu un zeltu!”

Liels paldies visiem pasākuma veidotājiem un dalībniekiem par sirsnīgo un patīkamo tikšanos Mazirbē. Tik daudz pozitīvu emociju un pavasarīga prieka! Lai mums visiem spēks un enerģija turpināt darbu lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, popularizēšanā un attīstīšanā.