Igaunijas parlaments vakar, 31. augustā, par valsts jauno prezidentu ievēlēja pašreizējo Igaunijas Nacionālā muzeja direktoru (Eesti Rahva Muuseum) Alaru Karisu (Alar Karis). Amata pienākumus viņš sāks pildīt 11. oktobrī.
Alars Kariss atklāj lībiešiem veltīto konferenci Tartu Universitātes vēstures muzejā 2011. gada 25. novembrī. Foto: Tartu Ülikooli Televisioon
Lai gan A. Karisa akadēmiskā izglītība un karjera ir saistīta ar bioloģiju un molekulāro ģenētiku, viņš labi zina, kas ir lībieši, jo tieši viņa kopš 2018. gada vadītajā muzejā glabājas aiz Latvijas robežām lielākā lībiešu tradicionālās kultūras kolekcija. Kā raksta žurnālists Elmārs Barkāns, muzeja vadīšanas laikā “īpašu uzmanību pievērsis Latvijas vēsturei, pārsvarā interesējoties par igauņu nācijai daudz tuvāko lībiešu likteni. To novērtējusi arī Latvijas valsts, viņam 2019. gadā piešķirot Atzinības krusta III šķiru” un ieceļot par ordeņa komandieri.
Alars Kariss atklāj lībiešiem veltīto konferenci Tartu Universitātes vēstures muzejā 2011. gada 25. novembrī. Foto: Tartu Ülikooli Televisioon
2011. gada 25. novembrī viņš kā Tartu Universitātes rektors (šajā amatā strādāja 2007.–2012.) atklāja zinātnisko konferenci “Lībieši. Zeme. Tauta. Vēsture”, kas notika starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada ietvaros un bija veltīta rakstu krājuma “Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra” (sastādītāji un zinātniskie redaktori Renāte Blumberga, Tapio Mekeleinens un Karls Pajusalu) igauņu izdevuma iznākšanai. Konferencē runu teica arī toreizējais Igaunijas prezidents un lībiešu draugs Tomass Hendriks Ilvess. Abu prezidentu runas ar tulkojumu lībiešu valodā (tulks Valts Ernštreits), kā arī konferences referātus var noskatīties Tartu Universitātes televīzijas vietnē.
