Deputāts Briškens: esmu kļūdījies

Livones.net

17/03/2023

Vētra Lībiešu krastā. Foto: Jānis Mednis

 

Šodien lībiešu sabiedrisko organizāciju vadītāji ir saņēmuši atvainošanās vēstuli no Saeimas frakcijas “Progresīvie” priekšsēdētāja Kaspara Briškena, kurā viņš raksta:

“Es, Saeimas PROGRESĪVO frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens, esmu apņēmies padziļināti apzināt lībiešu aktuālās problēmas un lomu sabiedrībā. Š. g. 15. martā kopā ar Saeimas frakcijas PROGRESĪVIE kolēģiem viesojos Latvijas Universitātes Lībiešu institūtā. Tā direktors Dr. phil. Valts Ernštreits iepazīstināja mūs ar lībiešu vēsturi, izglītības un sociāliem problēmjautājumiem. Mēs uzzinājām, ka faktiski kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem Latvijā nepasniedz lībiešu valodu fakultatīvi, un uzklausījām institūta direktora pausto, ka Latvijas valsts pret saviem pirmiedzīvotājiem nav pildījusi savas saistības, kuras ir noteiktas ne tikai valsts likumos, bet arī ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām – pat neskatoties uz 2022. gadā ANO izsludināto Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi. Visbeidzot mēs arī uzklausījām plašāku skaidrojumu par ceļazīmēm lībiešu valodā. Saruna neapšaubāmi veicināja labāku izpratni par to, ka šīs zīmes ne tikai iezīmē lībiešu vēsturiski apdzīvotās teritorijas, bet arī kalpo gan pašiem lībiešiem, gan citiem Latvijas iedzīvotājiem un apmeklētājiem kā simbolisks apliecinājums lībiešu valodai kā unikālai, aizsargājamai vērtībai. Pēc uzklausītā nolēmu sazināties arī ar citām lībiešu organizācijām un tāpēc Jūsu kontaktus palūdzu Ernštreita kungam. Rakstu Jums, lai atvainotos par to, ka Saeimā, debatējot par budžeta priekšlikumiem, es pretnostatīju finansējumu ceļazīmju uzstādīšanai lībiešu valodā citiem izdevumiem. Esmu kļūdījies, izdarot tik virspusīgu salīdzinājumu un radot maldīgu priekšstatu, ka PROGRESĪVIE nenovērtē lībiešu nacionālo identitāti un tās nozīmi Latvijas kultūrvēsturiskajā kontekstā. Taču tā, protams, nav. Es un mani kolēģi pilnībā saprotam, ka ir jāmaina sabiedrības, sevišķi politiķu un ierēdņu, domāšana – ir jāpanāk visaptveroša izpratne par lībiešiem kā Latvijas pirmiedzīvotāju tautu – vienu no latviešu tautas un kultūras izveidošanās stūrakmeņiem. Tādēļ valstij lībiešu kultūras un valodas saglabāšanai ir jāvelta vairāk uzmanības, enerģijas un resursu, nekā tas ir bijis līdz šim. No savas puses deputāta darbā apņemos to turpmāk darīt pēc labākās apziņas un informētības.”

Vairāk par norisēm...

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Uz virsrakstā uzdoto jautājumu var atbildēt ar jā, jo Fredrika Paciusa (Fredrik Pacius, 1809–1891) sarakstītās kompozīcijas pirmatskaņojums notika jau tālajā 1848. gadā Helsinkos un tai piemērotus vārdus lībiešu valodā Kārlis Stalte sacerēja 1923. gada vidū. Līvu...

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

  Izdevniecība “Latvijas mediji” laidusi klajā radio un televīzijas diktores, žurnālistes Antas Rugātes grāmatu “Mūsu Gerda”, kam dots apakšvirsraksts: “Dokumentāls stāsts par lībisko sakņu latvieti, ārsti un 20. gadsimta personību televīzijā Gerdu Sinkēviču...

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

  Tas bija dažus gadus pēc kara, kad mums nebija tik daudz naudas kā tagad. Arī tagad tās ir maz, bet tad bija mazāk. Mēs nedabūjām pat ne cukuru un smalkos miltus, kur tad nu vēl visādus niekus. Tolaik cukura vietā mēs lietojām “ekstra cukuru”, un uz svētkiem...