Svētki Mazirbē aicinās ceļojumā cauri laikiem

Līvu savienība / Līvõd īt

16/07/2026

31. jūlijā un 1. augustā Mazirbē norisināsies Lībiešu svētki, kuru vadmotīvs šoreiz ir “Āiga – Laiks”. Visas svētku norises vienos laika tēma, atklājot, kā lībiešu kultūrā savijas paaudzes, senču zināšanas, šodienas radošums un nākotnes ieceres.

“Katri Līvu svētki man ir atgādinājums, ka laiku nevar apturēt, taču mēs varam izvēlēties, ko nesam tam līdzi. Katra dziesma, katrs stāsts, katrs bērns, kurš sadzird līvu valodu, ir kā gaisma, kas neļauj pārtrūkt paaudžu pavedienam. Mēs nesvinam tikai pagātni – mēs veidojam nākotni, kurā līvu kultūra ir dzīva, skanoša un vajadzīga. Jūra mums māca, ka viss ir kustībā, bet saknes dod spēku nepazust. Kamēr mēs sanākam kopā, dziedam, stāstām un nododam tālāk savu mantojumu, tikmēr dzīvo arī līvu gars. Šis ir mūsu laiks – mūsu āiga. Un no mums ir atkarīgs, ko tas nesīs nākamajām paaudzēm,” uzsver šāgada Lībiešu svētku mākslinieciskā vadītāja Julgī Stalte.

Svētkus ieskandinās koncerts piektdien, 31. jūlijā, plkst. 20.00. Tajā ar somugru mūzikas stāstiem uzstāsies grupa “Kännu Peal Käbi” no Tartu (Igaunija), Vidzemes lībisko kultūrtelpu pārstāvēs deju kopa “Lauga” ar jaunāko deju uzvedumu “Līb mytkud Salatsel” (Lībieša domas pie Salacas).

 

Lībiešu svētku afiša. Foto: Līvu savienības publicitātes attēls

 

Lībiešu svētku afiša. Foto: Līvu savienības publicitātes attēls

 

Sestdien, 1. augustā, diena sāksies ar tradicionālo svētrītu Mazirbes baznīcā. Pēc tam visi dosies uz jūras krastu, kur notiks Jūras mātes godināšana un svētku svinīgā atklāšana. No 14.00 līdz 17.00 teritorijā ap Lībiešu tautas namu vairākos tematiskos blokos norisināsies aktivitātes un priekšnesumi, kas atklās dažādus laika slāņus līvu dzīvē un kultūrā. Norišu kopumā “Aizlaiki” apmeklētāji varēs iepazīt senās prasmes un zināšanas. Notiks amatu un arheoloģisko tautastērpu demonstrējumi, skanēs mūzika un stāsti, kā arī varēs piedalīties lāpu gatavošanas, mezglošanas un rotu kalšanas darbnīcās. Tāpat varēs iepazīties ar augu nozīmi un to izmantošanu ikdienā, uzklausot zāļu sievas padomus.

Lībiešu tautas namu pieskandinās Latvijas un Igaunijas lībiešu un somugru ansambļu priekšnesumi, stāsti, rituāli, kā arī grāmatu atklāšana. Programmā piedalīsies folkloras kopa “Rēvele” un grupa “Kännu Peal Käbi” no Igaunijas, lībiešu dziesmu ansambļi “Līvlist” (Rīga), “Kāndla” (Tārgale) un “Rāndalizt” (Ventspils), stāstniece Līga Reitere. Renāte Blumberga dalīsies pārdomās par lībiešu kultūras, valodas un vēstures portāla “Livones” 20 darbības gadiem, savukārt Līvu savienības priekšsēdētājs un diriģents Ģirts Gailītis iepazīstinās ar pērnā gada nogalē iznākušo “Lībiešu kormūzikas antoloģiju”, bet Kolkas lībiešu ansamblis “Laula” un Zoja Sīle atvērs jauno lībiešu dziesmu grāmatu “Min nim um loul” (Mans vārds ir dziesma).

 

Lībiešu svētku afiša. Foto: Līvu savienības publicitātes attēls

 

Vienlaikus uz skatuves pie Lībiešu tautas nama notiks priekšnesumi ar skatu nākotnē, kuros līvu kultūru atklās bērni, jaunieši un jaunās paaudzes mākslinieki. Uzstāsies etnomūzikas grupa “Jōra” un laikmetīgās dejas grupa “Jūokš īņõ”, līvu jauniešu grupa “Nūrka Nuord”, Līvu vasaras skolas bērni un etnoroka grupa “Kaligo”.

Svētku teritorijā būs pārstāvēti arī piekrastes ciemi, pilsētas un organizācijas. To teltīs apmeklētāji varēs iepazīt dažādas lībiskās kultūrtelpas izpausmes, uzklausīt vietējos stāstus un iesaistīties radošās un izzinošās darbnīcās. Ar interaktīvām norisēm svētkos piedalīsies arī Latvijas Universitātes Lībiešu institūts un Vidzemes lībiešu kultūrtelpas pārstāvji. No 16.00 līdz 16.45 norisināsies spēle “Līvu ceļš”, kurā dalībnieki dažādos pārbaudījumos sacentīsies par stiprākā, ātrākā un gudrākā līva titulu. Spēles laikā tiks meklēts arī dabas līvs, jūras līvs un vēju līvs, simboliski atklājot cilvēka saikni ar piekrastes dabu.

 

Lībiešu svētku afiša. Foto: Līvu savienības publicitātes attēls

 

Svētku vakara koncerts no 17.00 līdz 20.00 aicinās doties muzikālā ceļojumā cauri laikiem. Programmā paredzēti arī Dzīru danči kopā ar postfolka grupu “Tā kā pērn”, kurā muzicē Ēriks Zeps un Julgī Stalte. Apmeklētāji būs aicināti ne tikai klausīties, bet arī iesaistīties dejās un kopīgā svētku svinēšanā. Programmu papildinās etnoelektronikas grupas “EjuEju” mistērija – gaismas un skaņas performance, kurā tradicionālie motīvi sastapsies ar mūsdienīgu elektronisko skanējumu.

Vakara turpinājumā notiks tradicionālie jūras ugunskura riti kopā ar Lauru Šmidebergu, savukārt no plkst. 23.30 svētku noslēgumā somugru un pasaules deju mūziku spēlēs DJ Ģirts Šolis.

Lībiešu svētku norisi atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un Talsu novada pašvaldība.

 

* * *

 

29. jūlijā Latvijas Radio raidījumam “Starpbrīdis” par Lībiešu svētkiem pastāstīja Līvu savienības pārstāves Julgī Stalte un Madara Oga:

 

 

Žurnālista Toma Grēviņa uz interviju balstītais raksts “Sadzirdēt līvu valodu, griezties dančos un pīt mezglus: Mazirbē gaidāmi ikgadējie Lībiešu svētki” publicēts 30. jūlijā vietnē lsm.lv.

Vairāk par norisēm...

Lībiešiem jau otra Baltijas Asamblejas balva

Lībiešiem jau otra Baltijas Asamblejas balva

Šīgada Baltijas Asamblejas balva literatūrā piešķirta dzejniekam Kārlim Vērdiņam un tulkotājam Valtam Ernštreitam par 2023. gadā iznākušo dzejas krājumu “Lībiešu balādes / Līvõd balādõd”. Tā Saeimā 18. septembrī lēmusi starptautiskā žūrija. Balvu kopš 1994. gada ik...

Konference par lībisko mantojumu mājvārdos

Konference par lībisko mantojumu mājvārdos

19. septembrī pulksten 14.00–18.30 Limbažu novada Galvenajā bibliotēkā (Parka iela 23) notiks ikgadējā – nu jau ceturtā – Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautiskā konference. Šoreiz tā būs veltīta lībiskajam mantojumam novada mājvārdos un vietvārdos. Konferences...

Dieviņa zvaigžņu deķi

Dieviņa zvaigžņu deķi

Eiropas kultūras mantojuma diena Lībiešu tautas namā aizvadīta godam. Tās ieskaņā 5. septembrī pilnu zāli pulcēja dziesminieces Antas Eņģeles koncerts “Jūrnieka burtnīca Kurzemē”, bet 12. septembrī mazāka pulkā tika atklāta izstāde “Vainags zvaigžņu segā”. To...