Pitrags un tā ļaudis Upju albumā

 

Pitraga kalējs Kārlis Upners (1861–1953) bija no zemniekiem jeb latviešiem, tomēr esot pratis arī lībiešu un igauņu valodu. Viņa tēvs, arī Kārlis, bijis Dundagas muižas kalps. Sākumā kalējs dzīvojis pie Delnieku saimnieka, uz kura zemes bijusi arī smēde. Tā stāvējusi gandrīz jūrmalā – uzkalnā, kur neko nevarēja ne iesēt, ne iestādīt. Kad Kārlis bija iekrājis naudu, viņš uz Ottu zemes uzcēla savu māju, ko nosauca par Upēm. 1890. gadā viņš par sievu apņēma vietējo lībiešu meiteni Trīni (1871 Pitraga Kurgatos – 1941), un ģimenē piedzima seši bērni, no kuriem viens nomira bērnībā.

 

 

Vecākā meita Jūle Hermīne (vēlāk ģimenē saukta arī par Mīci) piedzima 1891. gadā (mirusi 1975), kura pirms laulībām 1912. gadā ar kaimiņmāju Niteļu saimnieku Pēteri Dišleru, strādājusi pie Dundagas muižkunga par bērnu meitu. Tā kā mājas atradās praktiski līdzās, radinieki uzturēja ciešas attiecības līdz pat Niteļu nākamās paaudzes – t. i., Pētera un Hermīnes bērnu – aiziešanai mūžībā.

 

 

Pēc tam ģimenē dzima dēli – Augusts (1896–1971) un Teodors (1898–1992). Augusts aizprecējās uz Cīruļiem, bet Teodors izskolojās par ārstu neiropatologu, bija medicīnas zinātņu doktors. Palīdzējis ar darbu kā savām māsām, tā arī Niteļu radu meitenēm, bet uz Ziemassvētkiem vedis svecītes un saldumus arī radiniekiem Niteļos.

 

 

 

Nākamās divas Upneru ģimenē atkal ir meitas – Irmgarde (ģimenē saukta par Irmu, 1905–1986) un Biruta (ģimenē saukta par Rutu, 1911–1998). Abas 30. gados pārceļas uz Rīgu. Ruta uz dzīvi Pitragā vairs neatgriezās, jo kara beigās aizbrauc uz Vāciju. Irma 1938. gada septembrī Rīgā salaulājās ar pitradznieku Arturu Štobu* (1910–1984), Paulīnes un Anša Štobu dēlu. Arturs strādājis par lokomotīves vadītāju un labi pelnījis, tādēļ Irmai pēc kāzām nav bijis jāstrādā algots darbs. Ģimenē piedzima meita Dzintra (prec. Timma, 1939–2017) un dvīņu puikas Ārijs (1941–1963) un Māris (1941–2016). Kara laikā 1944. gada sākumā ģimene meklēja patvērumu Pitragā, visu iedzīvi atstājot Rīgas dzīvoklī. Kara beigās pitradznieks Zariņš aicinājis viņus braukt uz Zviedriju: Irma gribējusi, bet Arturs ne – tā palikuši. Pēc kara izrādījās, ka viņu Rīgas dzīvoklī jau iemitinājušies krievi. No iedzīves neko neatguvuši, atgriezās dzīvot Pitraga Upēs.

 

 

 

 

Arturs Pitragā strādāja par zivju pieņēmēju, bet Irma – pie zivju apstrādes. Arturs bija uztaisījis ģeneratoru, un Upēs vieniem no pirmajiem ciemā bijusi elektrība. Tāpat Upēs kādu laiku bijis vienīgais telefons ciemā. Kad Irma vairs nav spējusi izrakt sniegu, lūgusi meitu Dzintru ņemt pie sevis uz Rīgu, kur vecie Štobi pavadīja pēdējos dzīves gadus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nākamā Upju saimniece līdz 2017. gadam bija Artura un Irmas meita Dzintra, kura 1994. gadā, kā varēja sākt saņemt pusi pensijas, atgriezās Pitragā, jo pēc vecāku nāves māja bija stāvējusi tukša un sāka brukt kopā. Viņa pēc Mazirbes skolas beigšanas bija izmācījusies par feldšeri Ventspilī un tālāko dzīvi veidoja Rīgā, kur viņai piedzima meita Dace Timma (prec. Belicka) – tagadējā Upju saimniece un mājas cēlāja Kārļa Upnera mazmazmeita.

 

 

 

 

 

 

 

 

* * *

 

* Štobu uzvārdam dokumentos un cilvēku stāstos ir vairākas formas: Stobe, Štobe, Štobs.

Publikācijā izmantotas Ingrīdas Šneideres savāktās ziņas par Upneru dzimtu.