Tēriņtš!
Nu man akal sirds i pill, tapeic man jums jauzrakst!
Šonedeļ nu gan bij doudz svētk, notikum, karog, films un diezgan smeķigs sarūns a. Un viss ir stipr saistit, juo tagads jou nav jabūt klāte, var toč ieštepselet datōr un piedāltes šur un tur cour tuo. Kuo jūs dome, ja es i nuo Sounag, tad es iet tik uz Mazirbs buod un Toutsnām? Nē! Mums mājes a i datōrs – tāds a vāciņ. Kad apnīk, aiztais ciet un iet uz stall voi uz malkšķūn. Šorīt jou bij tāds mazs sniedziš, jakurin krāš!
Tā nu es šoruden piedales VEŠPRĀIGA cour tuo ZOOM (voi jes, vārt toč izduomāt normal vārd!).
Nu, lāb, tā mēs vienreiz lasij dzejol ANĪZÕN VȮĻ VĀLDA TIKĀ – viš jou gan i dziesam, bet a tik doudzem K burtem un tik āter vaidzej lasit! Mēs tur rune par šo, ka lībešem i pulk vārdiņ a K burt. Bet tur bij viens īpaš smuks lībeš vārdiš – KIKĪM. Un kuo jūs duome – latvisk tas i ‘saite’. Tā nu man peic tam bij jaduome: voi lībisk ‘tiešsaiste’ varēt būt KŪOḐÕNI KIKĪM? Bet tā dziesam jou bij pa balte kāz, kuram gāj diezgan čābisk, juo viš apēd viss KAKŪD, kas bij skape un Ann ātres dusmes lik viņam a kuok pa pier!
Kadreiz Kļaviņ Dzintars šituo dziesam bij sakombinejs ar SĀRABUMBAL. Nu, paceļ ruoks tie, kurš zin, kas tas i? Tie bij tād nuo kuok izdreijat bumbs, kuo lik badigem guovem uz ragem. Bet tas ziķers Kļaviš Ventspile 1950. gades kope a Rūj uzkomponierej danc, kūr rāv vaļe uz dižem Dziesamsvētkem gan lībeš, gan latvieš.

Elfrīda Žagare (priekšplānā) kopā ar “Līvlist”, 1973. gads. Foto: Zojas Sīles albums
Tajes tāles gades es bij lāb pazīstams ar Žagar (Cerbah) Frīdas nuo Sīkrag, juo mēs dziedaj kuope LĪVLIST kuore. Vīņ bij laipn lībeš kundzit un lāb šuvej a. Man vel tagac ir vīņ šūt tautiņtērp aubit. Un, kuo jūs duome, – vīņs mazmazmeit Sofij Kūla a nāk uz VEŠPRĀIGA (tieš voi taisn), bez tuo ZOOM. Uz tiem mūs lielem svētkem Ernštreit Dāvids nuo Miķeļtuorn ņēms un uztaisijs film pa viņem – Cerbahem un citem rāndalistem.
Tai filme Sofij brouc a vellpēd pa mūs ciem zaļem mežem un ceļem, uzkuož mellens, iebrien jūre, guder spriež a citem un mekle lībeš:
KUS?
KUS TĒG ŪOTÕ?
Es nuoskates divreiz – tieš un netieš.
Kuo lai viņam atbild?
Tu jou, meitiņ, i tas lībets!
Šodien man atkal nuoderej datōrs ar tuo vāciņ, juo gribej dzirdet un redzet vien projekt “Smeķīgas sarunas” nuo brīvdabs muzej pa mums – lībešem. Tad nu es vesel stund klousijes vien profesōr K.
Nuo tiem jounem gudribems es bij beigts un pagalam kā ta kāz! Venbrīd pat uznāc tās ātres lībeš dusms. Nu lāb, nebij vis tik traģisk kā tai dziesme – dzīvs es palik.
Jā, tur jau smuk dziedaj Kolks LAULA , rādij bildiņs, dēv puķits un ēst ar. Nu ēst jou gan dēv tikai tiem, kas bij tieš taisn tur uz viet.
Ir teicans – mūž dzīve, mūž māces. Tad nu K. profesōrkundz stāstij par lībeš sievem, kūr senes laikes jāj uz mazem Sāmsals kleper zirdziņem, ka tas i “mazs un noguris”, ka govis raibaļas i “stulbas”, brūnaļas – “personības”, bet zilās govis – “sataurētas”, jo lēkā uz priekšu un atpakaļ!?

Ziemeļkurzemes lībieši 19. gadsimta pirmajā pusē. Foto: attēls no Frīdriha Krūzes izdevuma “Necrolivonica” (1842)

Zirglietas Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Mazais pakaviņš varbūt kādreiz piederējis Sāmsalas kleperim. Foto: Zojas Sīles albums
Tur bij vel doudz zinātnisks liets, par kurem es nevar spriest, un viene stunde vīņ izteic vis gan pa Kurzēm, gan Vidzēm lībešem!
Bet pa tiem luopem man dikt patik! Un govem vaig tik uzlikt SĀRABUMBAL, tad būs miers mājes un stalle!
Nu, ta nezaudēs mēs tuo KIKĪM vienam ar uoter! Gan ZOOM, gan tieš, gan netieš, gan ac pret ac!

Edgara Sīļa māsa Vija Grieze ar savu gotiņu Topciema Lejās. Foto: Zojas Sīles albums
Īegid ni tēriņtš! Paliek nu sveik!
P.S. Japaskates, voi krāš i izkūres, tad jaaizšauj šībers.



