Aizvadīti simtgades svētki Valsts prezidenta klātbūtnē

Ar dziesmām, dejām, mūziku, runām un augstu viesu piedalīšanos simtiem ļaužu klātbūtnē aizvadīti tradicionālie Lībiešu svētki, kas šogad notika 5. augustā. Svētku ieskaņas nedēļā tos ievadīja vairāki pasākumi – dokumentālo filmu demonstrējumi, teatralizēts uzvedums –, kas atgādināja šāgada simtgadnieces – Līvu savienības – dibināšanas kultūrvēsturisko nozīmīgumu un mūsdienu uzdevumus, kā arī lībiešu karoga, kura simtgadi atzīmēsim 18. novembrī, vēsturi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Svētkos ar dziesmoto klātbūtni priecēja vasaras skolas “Mierlinkizt” bērni, kuru lībiskās dzīvesziņas apgūšanas dekāde tradicionāli noslēdzas līdz ar svētkiem. Šoreiz mācībām punktu pielika tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču (starp citu, Lībiešu tautas namā ir ciemojušies gandrīz visi Valsts prezidenti). Jaunievēlētais prezidents bērniem paticis tik ļoti, ka vēl stundām ilgi viņi dalījušies iespaidos. Prezidents, tiekoties ar lībiešu kopienas pārstāvjiem, atzīmēja:

“Tieši pirms simt gadiem, dibinot savu sabiedrisko organizāciju, lībieši sev un toreiz jaundibinātajai Latvijas valstij apliecināja, ka ir gatavi sargāt savu valodu un iestāties par savām lībiešu saknēm. Un arī šodien, pēc simt gadiem, Lībiešu krastā lībiešu tradīcija ir dzīva, jo lībieši ir.”

Un vēl viņš teica lībiešiem ļoti svarīgus vārdus:

“Tādēļ Latvijas valsts pienākums ir nosargāt lībiešu valodu un kultūras mantojumu.”

 

 

 

 

 

Svētku laikā varēja gūt priekšstatu par visu svarīgāko, kas aizvadītajā gadā noticis lībiešu dzīvē: tie, kuri brauca no Kolkas puses, bija ievērojuši jaunās norādes lībiešu valodā, runātāji atgādināja, ka Latvijā šis ir lībiešu mantojuma gads, un to apliecināja divu grāmatu – Ķempju Kārļa “Ēzkyrdiz vīzd/Tuvības veidi/Läheduse viisid” un Zanes Ernštreites “Lībiešu [kultūr]telpa” – priekšāstādīšana. Svētki izgaismoja arī tradicionālās vērtības – ar izstādi un krāšņu grāmatu “Belte, se mōļţiji/Belte, tas mālders”, kuras autores ir Renāte Blumberga un Baiba Damberga, tika atzīmēta lībiešu pirmā mākslinieka Jāņa Beltes 130. dzimšanas diena, joprojām dzīva ir somugru tautu draudzība – ciemos bija atbraukuši igauņi un somi, Mazirbē bija iegriezusies arī grupa Starptautiskās lībiešu draugu biedrības aktīvistu, jo šī biedrība tika dibināta Mazirbē tieši pirms gadsimta ceturkšņa, joprojām skanēja lībiešu dziesma – gan Gudrajā stundā Jāņa Medņa vadītā “Nurmorkestõr” izpildījumā, gan noslēguma koncertā “Mums savs ir gājums” (žēl, ka nebija ne “Līvlist”, ne “Rāndalist”, ne “Kāndla” un “Laula”), joprojām cieņā ir grāmatas – 2023. gada Lībiešu gadagrāmatas sējumiņi kļuva par deficīta mantu jau agrā pēcpusdienā.

 

 

 

Līvu savienība un tās vadītāja Ieva Ernštreite saka paldies visiem, kas palīdzēja tapt svētkiem, un atgādina, ka 2024. gada Lībiešu svētku datums ir 3. augusts.

 

 

 

 

Valsts prezidenta kancelejas sagatavotā fotogalerija par prezidenta viesošanos Mazirbē šeit.

"TV9 Pakalni" veidoto sižetu par svētkiem var noskatīties šeit: