22. februārī apritēs 130 gadu, kopš dzimis lībiešu mākslinieks, dzejnieks, teicējs un sabiedriskais darbinieks Jānis Belte. Viņš dzimis 1893. gadā Lūžņā, kur aizvadījis lielu daļu mūža, Pirmā pasaules kara laikā dienējis cariskās Krievijas armijā, dzīvojis arī Rīgā, Ventspilī un Mazirbē, bet dzīves pēdējo desmitgadi vadījis Liepājā, kur arī miris 1946. gadā.
Lūžņas ciema valgums ar tīklu būdām. Pie laivas stāv zvejnieks Teodors Apšiņš. Jāņa Beltes zīmējums. 1931. gads. Attēls: grāmata “Lībieši: vēsture, valoda un kultūra” (Rīga: Līvõ kultūr sidām, 2013, 438. lpp.)
Jānis Belte ir viena no nozīmīgākajām personībām lībiešu kultūras vēsturē divdesmitā gadsimta pirmajā pusē. Viņš ir pirmais zināmais lībiešu mākslinieks, kura gleznas starpkaru periodā bija redzamas daudzās piekrastes ciemu mājās. Viņa dzejoļi, kurus viņš parakstīja ar pseidonīmu Valkts (zibens), publicēti lībiešu lasāmgrāmatās un preses izdevumos, arī dzejas antoloģijā “Es viltīgāks par tevi, menca”. Belte bijis aizrautīgs stāstnieks un pēc igauņu folklorista Oskara Loritsa lūguma darinājis vairākus simtus lībiešu sadzīves priekšmetu zīmējumu, tos papildinot ar tekstu.
Šogad, kad atzīmējam Līvu savienības simtgadi, nedrīkstam aizmirst Jāņa Beltes ieguldījumu šīs sabiedriskās organizācijas tapšanā un lībiešu pašapziņas uzturēšanā vispār. Viņš iesaistījās lībiešu pagasta izveides aktivitātēs, jau 1923. gada janvārī Lūžņā gribēja dibināt lībiešu biedrību, no kuras aizmetņiem 1924. gada pavasarī izveidoja Līvu savienības Lūžņas nodaļu, kuras vadītājs bija Belte. Viņš iesaistījās arī Lūžņas kora organizēšanā un jau 1927. gadā pats projektēja lībiešu namu, kam mājvieta būtu Lūžņā.
Atzīmējot Jāņa Beltes 130. dzimšanas dienu un viņa ieguldījumu lībiešu kultūrā un sabiedriskās dzīves rosināšanā, Lībiešu kultūras centrs un Līvu savienība šovasar iecerējuši Mazirbes lībiešu tautas nama apmeklētājus iepazīstināt ar Jāņa Beltes gleznu izstādi. Rīkotāji vēlētos, lai ekspozīcija būtu iespējami plašāka, tāpēc aicina visus, kuriem ir pašiem īpašumā Beltes gleznas vai kuri zina, kur vēl meklējams kāds mākslinieka darbs, un kuri būtu gatavi to uz laiku izlikt izstādē, darīt to zināmu vai nu Līvu savienības vadītājai Ievai Ernštreitei vai Lībiešu kultūras centra vadītājai Renātei Blumbergai.
