Kolka aicina uz Meteņu izrīcībām

Iveta Bekmane

02/02/2023

12. februārī pulksten 15.00 Kolkas ciemā gaidāmas VASTĀLOVĀ jeb Meteņu izrīcības. Vastlāvjos kļūstot par līgavām (balti ģērbušies, rotāsimies ar krāsainiem kroņiem un lentēm) un kļūstot par putniem, dosimies ķekatās.

 

Meteņu izrīcības Kolkā. Publicitātes attēls

 

Tiksimies pie Kolkas Tautas nama un kopā ar ansambli “Laula” iesim apdziedāt Kolkas ciemu. Gājienu noslēgsim pie Lībiešu saieta nama ar ugunskuru un Vastlāvju cienāšanos.

Aicinām rotāties balti vai putnu maskā, ņemt līdzi groziņu ar gardumiem un svinēt priecīgi VASTLĀVJUS. Meteņu rīkotāji ir ansamblis “Laula”, Kolkas Tautas nams, Kolkas Lībiešu saieta nams un Kolkas pamatskola.

Tiem, kas piemirsuši, kas ir Meteņi (kā rakstīts vietnē kalendārs.lv, šogad senlatviešu Meteņi atzīmējami 6. februārī, bet kristiešu – 19. februārī), jāielūkojas grāmatā “Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra”, kur ievietots  igauņu zinātnieces Kristi Salves raksts “Lībiešu tautas kalendārs”. Tajā teikts, ka lībiešu tautas kalendārā Vastlāvjiem bijusi daudzpusīga nozīme. Tas bija laiks, kas iezīmēja pavasara sākšanos un zvejnieku kopā sanākšanu, lai apspriestu kopā darāmos darbus. Lībiešiem Vastlāvji nebija tikai vai pat galvenokārt zvejnieku svētki. Tiem, līdzīgi ka daudzām citām Eiropas tautām, piemita arī spēcīgas sieviešu svētku iezīmes. Saistībā ar to Meteņu dienā bija aizliegti parastie ziemas sezonas rokdarbi. Sievietēm bijusi vadošā loma arī Vastlāvju izpriecās.

Lībiešiem bija pazīstama iešana ķekatās. Tā kā ķekatnieki lielākoties bija meitenes, tas atstāja savu iespaidu uz maskēšanās veidu. Daudzām Eiropas tautām populārās groteskās un dzīvnieku maskas lībiešu ķekatniekiem nebija raksturīgas. Vairākas ziņas ir sastopamas tikai par garknābju putnu maskām, bet kāda cita dzīvnieka maska pieminēta vien dažos gadījumos. Tomēr ķekatnieces raksturotas kā “skaisti ģērbušās”. Aprakstītie greznošanās līdzekļi – no krāsaina papīra izgatavoti rotājumi, lentes, kroņi utt. Bieži ir uzsvērts, ka ķekatnieces ģērbušās baltā. Izmantoja gan vienkārši baltus palagus, gan baltas kleitas, gan baltus kreklus, gan baltus vīriešu kreklus u. c.

Vairāk par norisēm...

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Vai lībiešu himnai šogad aprit simts?

Uz virsrakstā uzdoto jautājumu var atbildēt ar jā, jo Fredrika Paciusa (Fredrik Pacius, 1809–1891) sarakstītās kompozīcijas pirmatskaņojums notika jau tālajā 1848. gadā Helsinkos un tai piemērotus vārdus lībiešu valodā Kārlis Stalte sacerēja 1923. gada vidū. Līvu...

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības

  Izdevniecība “Latvijas mediji” laidusi klajā radio un televīzijas diktores, žurnālistes Antas Rugātes grāmatu “Mūsu Gerda”, kam dots apakšvirsraksts: “Dokumentāls stāsts par lībisko sakņu latvieti, ārsti un 20. gadsimta personību televīzijā Gerdu Sinkēviču...

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

Ziemassvētku gaidīšana. Taļšpivād vȯdlimi

  Tas bija dažus gadus pēc kara, kad mums nebija tik daudz naudas kā tagad. Arī tagad tās ir maz, bet tad bija mazāk. Mēs nedabūjām pat ne cukuru un smalkos miltus, kur tad nu vēl visādus niekus. Tolaik cukura vietā mēs lietojām “ekstra cukuru”, un uz svētkiem...