Aldis Kreicers (1962. gada 23. jūnijs – 2021. gada 23. februāris)
Miglas ietērpts rīts. Laika prognoze it kā cerīga. Ja vien to sāpīgi nepāršķeltu agrs telefona zvans no Sīkraga. Naktī mūžībā pēkšņi devies Aldis Kreicers, Līvu savienības Mazirbes nodaļas vadītājs daudzu gadu garumā. Tikai diennakts pagājusi kopš možas sarunas ar Aldi par to, kā tad šopavasar būs ar mūsu darbiem – atskaitēm, kopsapulci, saimnieciskajiem plāniem… Bet gan jau viss būs labi! Alda optimisms ir gaišs.
Aldis Kreicers ar Līvu savienības Goda rakstu 2018. gada aprīlī. Foto: Anrijs Požarskis
Bet nu visi esam sāpīgā klusumā un domās par Aldi – Sīkragā, Ventspilī, Mazirbē, Kolkā un Rīgā, Dundagā un Slokā. Nevar būt, ka Lībiešu tautas nams Mazirbē vairs nesveiks savu gādīgo saimnieku ikdienā un svētku reizēs, allaž tik labsirdīgo un atsaucīgo cilvēku!
Laiks mēģinās visus Alda labos darbus – Zemessardzē, mednieku saimē, lībiešos – sakārtot un iemūžināt mūsu piemiņā, tomēr nepamet doma, ka vēl ilgi sajutīsim krietnā lībieša gara klātbūtni.
Tādās naktīs domāju: krasts
nav smilšu dvēsele, ne jūras, ne vēja,
bet gan kaut kas vairāk.
(Olli Heikonens)
Seļļižis īeši ma mõtlõb: rānda
äb ūo jõugõ jeng, äb mier, äb tūl,
bet midagid jemīņ.
(Olli Heikkonen)
