Viss par lībiešiem desmitgades garumā – tā var apzīmēt šo apkopojumu, kas stāsta par svarīgāko kultūras procesos, sabiedrisko organizāciju un cilvēku dzīvē. Deviņdesmitie gadi ir aktīvākais posms lībiskās apziņas atjaunotnē.

1991.

4. februārī dibināta valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija Līvõd rānda (Lībiešu krasts). Reorganizēta 2003. gadā.

19. martā Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju” lībieši atzīti par Latvijas seno pamattautību, par kuras nacionālās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu atbildību uzņemas valsts.

Novembrī Rīgā iznāk Valdas Šuvcānes un Elfrīdas Žagares “Latviešu-lībiešu sarunvārdnīca”.

 

1992.

Jūlija beigās Mazirbē atklāj pirmo lībiešu bērnu un jauniešu vasaras nometni Tširšorlinkist.

30. un 31. jūlijā Mazirbē, Lībiešu tautas namā, notiek pirmā plašākā starptautiskā konference par Lībiešu krasta veidošanas problēmām.

31. jūlijā iznāk atjaunotā mēnešraksta Līvli pirmais numurs. Izdevējs “Lībiešu krasts”, galvenā redaktore Gundega Blumberga.

1. augustā Mazirbē notiek Lībiešu svētki. Tos Aivara Freimaņa vadībā videolentē uzņem Sergejs Nikolajevs, un tā ir pirmā filma lībiešu valodā (ar subtitriem latviešu vai angļu valodā) Līvod pivād.

Augustā Turaidas muzejrezervāts rīko pirmo konferenci par Gaujas lībiešiem, tā veltīta lībiešu vadonim Kaupo.

 

1993.

23. februārī dibināta Lībiešu kultūras savienības Mazirbes nodaļa.

3. aprīlī Kolkas Zītaros atklāts Līvu informācijas centrs.

Maijā Valta Ernštreita tulkojumā iznāk mēnešraksta Līvli speciālizlaidums lībiešu valodā.

Kersti Boiko aizstāv doktora disertāciju par tēmu “Baltijas jūras somu ģeogrāfiskie apelatīvi un to relikti Latvijas vietvārdos”.

Tallinā tiek publicēta Tenu Karmas sastādītā lībiešu grāmatu pilnīga bibliogrāfija.

Apgādā “Zinātne” iznāk Indriķa hronikas trešais izdevums latviešu valodā. 9. septembrī Latvijas Universitātes aulā to pasniedz pāvestam Jānim Pāvilam II.

Vasarā notiek Lībiešu krasta un Latvijas Zinātņu akadēmijas etnogrāfu zinātniskā ekspedīcija Ģipkā, Melnsilā un Pūrciemā. Piedalās etnogrāfs Saulvedis Cimermanis un arhitektes Ināra Heinrihsone, Māra Matuzāne un Austra Žeikare. Pūrciemā notiek arī arheologu ekspedīcija.

18. jūlijā miris lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds (dz. 1900).

31. jūlijā Mazirbē notiek Lībiešu svētki.

31. jūlijā sākas lībiešu bērnu un jauniešu vasaras nometne.

1. augustā notiek Miķeļtorņa baznīcas 100 gadu jubilejas svinības.

4. augustā Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklē Mazirbi.

23.–27. augustā Ungārijas kūrortpilsētā Egerā notiek 3. somugru tautu rakstnieku konference. Lībiešus tajā pārstāv Valts Ernštreits.

5. septembrī arhibīskaps Jānis Vanags iesvēta atjaunoto Kolkas dievnamu. Svētku dievkalpojumā piedalās Somijas vēstnieks Latvijā Anti Lasila, jaunās altārgleznas autore māksliniece Helēna Heinrihsone, Somijas Sevitaipeles draudzes mācītājs Pāvo Hillo u. c.

18. septembrī Rīgas Latviešu biedrības namā folkloras kopa “Skandinieki” (vadītāji Helmi un Dainis Stalti) saņem Hamburgas F.V.S. fonda Eiropas balvu par tautas mākslas popularizēšanu.

No 26. oktobra līdz 7. novembrim notiek lībiešu dziesmu ansambļa Līvlist koncertceļojums Somijā.

5. decembrī Mazirbes baznīcā notiek pateicības dievkalpojums par godu baznīcas 125 gadu jubilejai. Prāvests Viesturs Pirro iesvēta jauno altārgleznu “Pētera grimšana” (māksliniece Gunta Liepiņa-Grīva). Tiek saņemts Somijas Bībeles biedrības dāvinājums – 1942. gadā Somijā izdotā Jaunā Derība lībiešu valodā.

5. decembrī Lībiešu tautas namā notiek svinīgs sarīkojums, kas veltīts Mazirbes baznīcas 125 gadu jubilejai, Līvu savienības 70 gadu dibināšanas un piecu gadu atjaunošanas jubilejai. Tautas namā atklāj izstādi par sāmiem.

 

1994.

26. februārī Mazirbē notiek Līvu savienības kopsapulce. Par savienības vecāko ievēl Gunāru Matisonu.

2. aprīlī Rīgā, Ziemeļvalstu informācijas biroja paspārnē, nodibināts Lībiešu kultūras centrs, vadītājs Valts Ernštreits..

25. jūnijā Mazirbē atklāj informācijas centru. Tā izveidi finansējis Sorosa fonds, bet projektu izstrādājis Valdis Supe, “Lībiešu krasta” datorspeciālists.

3.-5. augustā Mazirbē notiek starptautiska zinātniska konference “Lībieši un viņu kultūra: mazo etnosu valodas un kultūras saglabāšanas teorija un prakse”.

6. augustā Lībiešu svētku laikā Mazirbē atklāj piemiņas plāksni dzejniekam un kultūras darbiniekam Kārlim Staltem.

Augusta sākumā Mazirbes tautas namā ir skatāma pirmā lībiešu mākslas izstāde Līvõ kuņšt. Idejas autors ir Lībiešu kultūras centrs.

Augustā izdevniecība “Zinātne” laiž klajā rakstu krājumu “Lībieši”, sastādītāja Kersti Boiko.

Augustā Mazirbē iznāk Zojas Sīles sagatavotais mācību līdzeklis “Pirmās lībiešu valodas stundas”.

Apgāds “Sprīdītis” laiž klajā pirmo lībiešu bērnu grāmatu “Urū! Rurū!”. Sakārtojusi Valda Šuvcāne, māksliniece Margarita Stāraste, Dzintara Kļaviņa muzikālā apdare.

Iznāk Valdas Šuvcānes un Ievas Ernštreites sastādītā angļu-lībiešu sarunvārdnīca.

10. septembrī Kolkas klubā atklāj mākslinieces Baibas Dambergas pirmo personālizstādi.

7. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notiek sēde “Lībieši un viņu kultūra Latvijā”, tās ierosinātājs ir akadēmiķis Saulvedis Cimermanis.

Oktobrī lībiešu valodā sāk iznākt Lībiešu kultūras centra žurnāls Õvā.

10.–16. oktobrī gadskārtējās Radu tautu dienās Igaunijā lībiešus pārstāv Lībiešu kultūras centra dziesmu ansamblis Vīm.

12. oktobrī Tallinas Akadēmiskajā bibliotēkā atklāj lībiešu mākslas izstādi.

20. oktobrī Daugavas malā pie Salaspils atklāj tēlnieka Ģirta Burvja veidoto pieminekli Salas lībiešu vecākajam Ako.

12. novembrī Līvu savienības Kolkas grupa atzīmē piecu gadu jubileju.

Novembrī desmit dienas Igaunijā, Vīlandes kultūras koledžā, mācās trīs ansambļa Vīm dalībnieces: Renāte Blumberga, Ieva Ozoliņa un Ulla Ernštreite.

25. novembrī par LZA ārzemju locekli ievēl Helsinku Universitātes somugru valodu profesoru Sepo Suhonenu.

Novembrī uz Trumsi Norvēģijā ceļo Ziemeļvalstu informācijas biroja, Lībiešu kultūras centra un “Lībiešu krasta” veidotā fotoizstāde “Te ir manas mājas” un dodas pirmā lībiešu delegācija: Paulīne Kļaviņa, Julgi Stalte un Valts Ernštreits. Izdots izstādes buklets Līvlist lībiešu, latviešu, sāmu, somu un norvēģu valodā.

9. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notiek avīzes Līvli 25. numura iznākšanai veltīta tikšanās.

 

1995.

Ventspils Jūras zvejniecības brīvdabas muzejā atklāta lībiešu izcelsmes grafiķes Baibas Dambergas personālizstāde.

10.–12. martā Mazirbē, Lībiešu tautas namā, notiek lībiešu valodas konference, kur liek pamatus mūsdienu lībiešu rakstu valodas normēšanai.

27. martā LU Senātā apstiprina Somugru valodu katedru Svešvalodu fakultātē; septembrī par bakalauru studiju programmas direktori apstiprināta filoloģijas zinātņu doktore Kersti Boiko

Ar “Lībiešu krasta” atbalstu arheoloģes Ilzes Lozes vadībā sākti arheoloģiskie izrakumi Pūrciema neolīta apmetnēs (1995–1997).

16.–18. jūnijā Rīgā notiek I Baltijas izpētes zinātniskā konference. Nolasīti divi lībiešu problēmām veltīti referāti: Saulvedis Cimermanis “Lībiešu saplūšana ar latviešiem 19. un 20. gs.”, Edgars Sīlis “Lībiešu etnosa saglabāšana kā valsts nacionālās politikas sastāvdaļa”.

No 26. jūlija līdz 4. augustam Mazirbē notiek lībiešu bērnu un jauniešu vasaras nometne ar pastiprinātu lībiešu valodas un kultūrvēstures kursu.

5. augustā Mazirbē notiek sestie lībiešu svētki, kas veltīti lībiešu muzikālajam mantojumam.

Līdz 15. augustam Somijā, Jiveskilē, notiek VIII starptautiskais somugristu kongress.

Augusta beigās iznāk Sigurda Rusmaņa un Ivara Vīka ziņu krājuma “Kurzeme” turpinājums “Kurzeme un kurzemnieki”, kas ietver pirmo koncentrēto pārskatu par lībiešiem latviešu valodā (76.–83. lpp.).

Septembrī Kolkas pamatskolā sāk darboties lībiešu valodas un kultūrvēstures pulciņš, atsākas lībiešu valodas svētdienas skola Kolkā un Ventspilī (skolotāja Zoja Sīle).

3. oktobrī ar Rozentāla biedrības atbalstu Helsinkos, teātra Savoy telpās, atklāta lībiešu izcelsmes mākslinieku izstāde Līvõ kuņšt.

10. novembrī par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli tiek ievēlēts filologs, lībiešu valodas un kultūrvēstures pētnieks Tenu Karma.

Atkārtoti iznāk Irisas Priedītes sagatavotais prospekts „Lībiešu zvejnieka-zemkopja sēta Dēliņi” angļu, latviešu un norvēģu valodā.

 

1996.

13. janvārī Ventspilī mirusi Alvīna Uzpils, lībiete, kas vēl runāja lībiski.

17. februārī Mazirbē notiek “Lībiešu krasta” piecu gadu pastāvēšanas jubilejas sanāksme.

28. martā Rīgā, Somijas vēstniecības jaunās ēkas spāru svētkos, dzied ansamblis Vīm.

26.–27. aprīlī Igaunijā svin Jaunās Derības igauņu izdevuma 300 gadu jubileju. 26. aprīlī Tartu referātu par lībiešu Jauno Derību nolasa Tenu Karma.

27. aprīlī Mazirbē viesojas Šēgrēna biedrības 34 cilvēku delegācija no Somijas, Īti pilsētas. Viesi uzdāvina Šēgrēna bareljefu.

30. aprīlī Somijā, Pori Mākslinieku savienības galerijā, atklāj lībiešu mākslas izstādi. Atklāšanā piedalās viena no organizētājām un autorēm māksliniece Baiba Damberga.

4. maijā Mazirbē, Lībiešu tautas namā notiek tikšanās ar tēlnieku Vilni Titānu. Kolkasragā tiek izraudzīta vieta Saules zīmei.

10. maijā Mazirbes skolas lībiešu muzeja dibinātāja Maija Valce atzīmē 60. dzimšanas dienu.

18. maijā Turaidā muzeju dienās piedalās ansambļi Līvlist un Vīm. Muzejā iekārtota jauna izstāde “Senā Līvzeme”.

20. maijā Rīgā notiek grāmatas “Nacionālās un etniskās grupas Latvijā” atklāšana. Nodaļā “Lībiešu etnoss Latvijā” LZA akadēmiķis S. Cimermanis dod lībiešu vēstures un pašreizējā stāvokļa plašu analīzi.

23. maijā LR 6. Saeima pieņem grozījumus likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”, tādējādi atbalstot Latvijas Zinātņu akadēmijas lūgumu ierakstīt pasē vai citos personību apliecinošos dokumentos tautību “lībietis (līvs)”, ja viņa lībisko cilmi apstiprina Ministru kabineta noteikta lībiešu organizācija.

Jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas nodaļā Rīgā, Jēkaba ielā, iekārtota izstāde “Lībieši un viņu kultūra Latvijā”.

26. jūnijā Mazirbes tautas namā notiek “Letonikas” izbraukuma sēde, ko Latvijas Zinātņu akadēmija veltīja akadēmiķa Andersa Jūhana Šēgrēna lībiešu un krieviņu (votu) ekspedīcijas 150 gadu atcerei.

Jūlijā iznāk Tartu Universitātes Somugru valodu katedras rakstu krājuma Fenno-Ugristica 19. laidiens. Tajā ir vairāki raksti par lībiešiem (autori V. Ernštreits, T. Hallinga, T. Karma, E. Vēri, T. R. Vītso).

7. jūlijā sākas Tartu Universitātes somugristikas studentu un LZA Filozofijas un socioloģijas institūta etnogrāfiskā ekspedīcija.

16. jūlijā Latvijas prezidents Guntis Ulmanis pulcina Tautību konsultatīvo padomi. Pirmajā sanāksmē lībiešus pārstāv Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļas vadītājs Ilmārs Geige.

19. jūlijā Rīgā mirusi LZA īstenā locekle, profesore Marta Rudzīte (dz.1924), kuras interešu lokā bija arī somugristika.

No 25. jūlija līdz 3. augustam Mazirbē notiek lībiešu bērnu un jauniešu vasaras nometne, vadītāja Zoja Sīle.

3. augustā Mazirbē notiek Lībiešu svētki. Tautas namā atklāj lībiešu kultūras un sabiedrisko darbinieku portretu galeriju, ko veidojis Tenu Karma.

7. augustā sākas S. Cimermaņa vadītā etnogrāfiskā ekspedīcija Lībiešu krastā.

17. augustā Budapeštā atklāj Somugru tautu pasaules otro kongresu. Lībiešus pārstāv Valts Ernštreits.

25. augustā Turaidas muzejrezervātā notiek Līvu diena.

29. septembrī Rojas zvejniecības muzejā atklāj izstādi “Senie somugri un lībieši”.

Turaidas muzejrezervāts saņem Eiropas muzeju Gada balvu par projektu “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” kā jauna tipa kultūras iestādes izveides koncepciju.

15.-19. oktobrī Vīm koncertē Radu tautu dienās Igaunijā.

24. oktobrī Mazirbē, Lībiešu tautas namā, notiek telekomunikāciju svētki. Tos organizē Somu tirdzniecības ģilde sakarā ar Lībiešu krasta telefonizācijas sākumu.

No 25. oktobra līdz 1. novembrim notiek ansambļa Līvlist koncertturneja Somijā.

11. novembrī folkloras kopa “Skandinieki” atzīmē 20 gadu jubileju.

No 24. novembra līdz 7. decembrim notiek Jāņa Prinča 200 gadu atceres sarīkojumi Rīgā, Ventspilī un Miķeļtornī. 7. decembrī Cirpstenes kapos iesvēta piemiņas zīmi J. Princim.

14. decembrī Līvu savienības ārkārtas konferencē Rīgā par vecāko ievēl Aldi Ermanbriku.

21. decembrī Mazirbē, Lībiešu tautas namā, notiek mēnešraksta Līvli iznākšanas 65. gadskārtai veltīts sarīkojums.

 

1997.

27. februārī Tartu atjauno Akadēmisko radu tautu klubu. Tas darbojās no 1920. līdz 1940. gadam un organizēja arī līdzekļu vākšanu Lībiešu tautas nama celšanai.

15. martā Rīgā, koncertzālē Ave Sol, notiek lībiešu dziesmu ansambļa Līvlist (mākslinieciskā vadītāja Ārija Mauriņa, koncertmeistars Dzintars Kļaviņš) koncerts. Divu stundu programma ir veltījums 25 gadu darbībai.

19. aprīlī Mazirbes lībiešu grupa sakopj vecos kapus.

24. maijā 25. gadskārtu atzīmē Ventspils lībiešu ansamblis Kāndla jaunās vadītājas Andas Fišeres vadībā.

1. jūnijā Mazirbē, Lībiešu tautas namā, atklāj 1993. gadā veidoto Miķeļtorņa lībiešu muzeja kolekciju.

6. jūnijā Ventspilī notiek LZA, Ventspils pilsētas domes un “Lībiešu krasta” rīkotā kopsēde par Letonikas pētījumiem saistībā ar latviešu grāmatniecību un lībiešu literatūru 19. gs. pirmajā pusē.

18. jūnijā Irbes upē notiek gadskārtējie Ūdens svētki.

Jūlija sākumā ar SIA “Mazirbe” atbalstu ceļu pie klausītājiem sāk ansambļa Līvlist kasete.

18. jūlijā Tartu, teātrī Vanemuine, atklāj 6. somugru tautu folkloras festivālu. Tajā piedalās arī lībiešu jauniešu ansamblis Vīm.

Jūlijā iznāk mēnešraksta Līvli 50. numurs un aprit pieci gadi kopš tā atjaunošanas.

24. jūlijā Mazirbē atklāj lībiešu bērnu un jauniešu nometni (37 dalībnieki). Tā notiek līdz 3. augustam.

3. augustā Mazirbē notiek gadskārtējie Lībiešu svētki.

9. augustā Lielirbē notiek ciema bijušo iedzīvotāju salidojums. Tajā piedalās aptuveni 70 cilvēku.

10. augustā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiek Lībiešu diena. Tā veltīta 30. gadskārtai, kopš Juglas ezera krastā sāka priekšdarbus lībiešu sētas ierīkošanai.

Augusta pēdējā svētdienā, gadskārtējā lībiešu dienā, Turaidas muzejrezervātā atklāj lībiešu izcelsmes mākslinieču Baibas Dambergas, Ilvas Buntikas un Lilitas Līces darbu izstādi.

Vasarā arheologi un etnogrāfi apseko “Lībiešu krasta” teritoriju un sastāda valsts aizsardzībā ņemamo un perspektīvā pētāmo objektu sarakstu.

Septembrī pēc divu gadu pārtraukuma studijas sāk LU Svešvalodu fakultātes Somugru filoloģijas bakalaura programmas otrā studentu grupa. Lībiešu valodu 12 studentiem pēc pašas sagatavotiem mācību līdzekļiem māca programmas vadītāja Kersti Boiko, bet lībiešu kultūras vēsturi pasniedz Vēstures institūta asistente Renāte Blumberga.

14. septembrī 85. dzimšanas dienu atzīmē mācītājs Edgars Vālgamā.

Oktobrī Helsinkos un Pori apskatāmas Baibas Dambergas un viņas vīra grafiķa Viestura Ozoliņa darbu izstādes.

15.–19. oktobrī Igaunijā notiek gadskārtējās somugru tautu Radu dienas. Tās ir veltītas lībiešiem, un viņus pārstāv Kāndla, Līvlist, “Skandinieki” un Vīm.

15. oktobrī Tallinā notiek Lībiešu diena, kurā runā Evalds Tenisons, Eduards Vēri un Valts Ernštreits.

16. oktobrī Tartu Literatūras muzejā notiek lībiešiem un veraviešiem veltīta konference, kurā referē Saulvedis Cimermanis, Tenu Karma, Zoja Sīle un Edgars Sīlis.

17. oktobrī Tallinā atklāj Daiņa Kārkluvalka fotoizstādi “Tā ir lībiešu zeme”.

17. novembrī Triju Zvaigžņu ordeni saņem valodnieks un bibliogrāfs Tenu Karma un Rīgas Doma zēnu kora mākslinieciskais vadītājs Jānis Erenštreits.

 

1998.

Martā Lībiešu tautas namā atklāj Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja veidoto fotoizstādi par Lībiešu krasta iedzīvotājiem 1943.–1944. gadā, kas veidota, izmantojot H. R. Maiera fotonegatīvus.

19. martā Helsinkos atklāj Daiņa Kārkluvalka fotoizstādi par lībiešiem.

22. martā mirusi lībiešu valodas runātāja Elza Mansurova, apglabāta Vaides kapos.

2. aprīlī Rīgā un 4. aprīlī Mazirbē notiek Līvu savienības 75. gadadienai veltīti sarīkojumi.

9. maijā Kolkas kultūras namā notiek Līvu savienības gadskārtējā konference.

14. maijā Tenu Karma saņem Igaunijas Baltās zvaigznes ordeni.

18. maijā Rīgā, Mazajā ģildē, ar koncertuzvedumu “No Sveču dienas līdz Jurģiem” atzīmē Līvlist mākslinieciskā vadītāja Dzintara Kļaviņa 70. dzimšanas dienu.

Jūnijā iznāk kompaktdisks “Stalti. Livonian songs. Līvõd lōlõd”.

No 29. jūnija līdz 1. jūlijam Rīgā, Kongresu namā, notiek starptautiska konference “Latviešu tautastērps Latvijas novados un trimdā un tā saistība ar cittautu tērpiem”. Konferences otrajā dienā notiek LZA, “Lībiešu krasta” un tautastērpu centra “Senā klēts” zinātniskā konference “Lībieši un viņu tradicionālais tērps”.

Jūlijā Latvijas Kultūras fonds un apgāds “Jumava” izdod Andra Caunes monogrāfiju “Rīgas lībieši un viņu īpašumzīmes”.

No 22. jūlija līdz 1. augustam Mazirbē notiek lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu vasaras nometne.

1. augustā Mazirbē notiek X Lībiešu svētki. Viesu vidū ir Somijas prezidents M. Ahtisāri un Latvijas prezidents G. Ulmanis.

1. augustā Mazirbē pēc Frīdeberta Tuglasa somu un igauņu draudzības biedrības kultūras sekretāra Tapio Mekeleinena iniciatīvas nodibina Starptautisko lībiešu draugu biedrību. Par biedrības priekšsēdi ievēlēts Tartu Universitātes Baltijas somu valodu profesors un pazīstamais lībiešu valodas pētnieks Tīts Reins Vītso.

Augustā iznāk LZA Vēstu 3. numurs, kurā 16 raksti veltīti lībiešu tematikai.

Augustā iznāk lībiešu dzejas izlase “Es viltīgāks par tevi, menca”.

14. augustā Meinarda dienās notiek Kaupo veltīta konference.

27. augustā Tartu Universitātē filoloģijas bakalaura darbu par lībiešu vārdnīcu aizstāv Valts Ernštreits.

29.–30. augustā Turaidas muzejrezervāts rīko konferenci “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē – apdzīvotības problēmas”.

Augustā notiek akadēmiķa S. Cimermaņa vadītā etnogrāfiskā ekspedīcija Ovīšos un Melnsilā.

11. un 12. septembrī Rīgā notiek Lībiešu kultūras centra rīkotās lībiešu kultūras dienas. To programmā: zinātnieku lasījumi “Lībieši un Rīga”, fotoizstāde “Te ir manas mājas”, lībiešu mākslinieku darbu izstāde, fotogrāfa Daiņa Kārkluvalka personālizstāde “Lībiešu krasts”, grafiķes Baibas Dambergas personālizstāde “Trešais sēklis”, lībiešu dzejas vakars. Izdots plakāts un buklets Līvõd kuņšt.

8.–9. oktobrī Talsos notiek XIII starptautiskās Somugru tautu konsultatīvās komitejas sēde.

12.–18. oktobrī Somugru tautu Radu dienās Igaunijā lībiešus pārstāv Lībiešu kultūras centra jauniešu ansamblis Vīm. Pēc tam ansamblis dodas koncertturnejā pa Somiju.

14. oktobrī Helsinkos atklāj Baltijas kultūras centru. Pēc Lībiešu draugu biedrības ierosinājuma organizētajā lībiešu kultūras vakarā piedalās ansamblis Vīm, Valdis Muktupāvels, notiek arī dzejas izlases “Es viltīgāks par tevi, menca” priekšāstādīšana.

6. novembrī Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam iesniedz Lībiešu kultūras centra un Lībiešu draugu biedrības atklāto vēstuli, ko parakstījis gandrīz pustūkstotis Latvijas, Igaunijas, Somijas, Ungārijas, Vācijas, Krievijas, Nīderlandes zinātnieku, kultūras un sabiedrisko darbinieku.

18. novembrī Tallinā pēc Lībiešu kultūras centra un Lībiešu draugu biedrības ierosmes Tallinā tiek atzīmēta lībiešu karoga 75. gadadiena.

24. novembrī izdots LR ministru prezidenta rīkojums nr. 345 par darba grupas izveidošanu Valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” izstrādei.

Helsinkos lībiešu valodā iznāk jaunajai paaudzei paredzēts izdevums “Jēzus dzīve”.

Decembrī deputāta pilnvaras saņem 7. Saeimas deputāts Ilmārs Geige.

19. decembrī par izcilu veikumu latviešu un lībiešu etniskās vēstures, dzīvesveida un materiālās kultūras izpētē a/s Grindeks gada balvu saņem akadēmiķis Saulvedis Cimermanis.

 

1999.

3. janvārī 60. dzimšanas dienu atzīmē Dainis Stalts, viens no ansambļa “Skandinieki” dibinātājiem, ikmēneša radioraidījuma “Izstaigāju līvu zemi” veidotājiem.

13. janvārī miris mākslinieks naivists Teodors Vangravs (dz. 1915).

28. janvārī 50. dzimšanas dienu atzīmē medaļu mākslinieks Jānis Strupulis, kurš veidojis medaļu lībiešu dzejnieka Jāņa Prinča vecākā 200 gadu jubilejā.

2. februārī Holandē 85 gadu jubileju svin māksliniece Margarita Stāraste-Bordevika, kas ilustrējusi lībiešu bilžu grāmatu bērniem “Urū! Rurū!” (1994.).

21. februārī Līvu savienības Ventspils nodaļa atzīmē 10 gadu pastāvēšanu.

27. februārī Staicelē, atzīmējot Lībiešu kultūras centra piecu gadu jubileju, notiek sarīkojums “Lībieši atgriežas Latvijā”. Notiek lasījumi “Lībieši Vidzemē”, atklāj Metsepoles novada lībiešu informācijas centru un muzeju Pivālind, atver Valta Ernštreita lībiešu-latviešu-lībiešu vārdnīcu. Aģentūras “Rīga 800” stipendiju saņem Tartu Universitātes maģistranti Ērika Krautmane un Valts Ernštreits un LU doktorante Renāte Blumberga.

20. aprīlī Rīgā, Mazajā ģildē, notiek Valdas Šuvcānes un Ievas Ernštreites “Lībiešu-angļu-latviešu sarunvārdnīcas” atvēršanas svētki.

1. maijā 75. dzimšanas dienu atzīmē LZA goda loceklis, valodnieks un bibliogrāfs Tenu Karma.

3. jūlijā 70 gadu jubileju atzīmē akadēmiķis Saulvedis Cimermanis. Sakarā ar jubileju LU Latvijas vēstures institūts izdevis veltījumu – grāmatu „Saulvedis Cimermanis”.

17. jūlijā Līvu savienības Kolkas grupa svin 10 gadu jubileju.

25.-31. jūlijā Vaides Ozolniekos, Paulīnes Kļaviņas mājās, notiek pirmā lībiešu valodas runātāju nometne. To organizē Lībiešu kultūras centrs.

1.-7. augustā Mazirbē notiek bērnu un jauniešu nometne.

7. augustā Mazirbē notiek Lībiešu svētki, kas veltīti tautas nama 60 gadu jubilejai.

7. augustā 50 gadu jubileju atzīmē Helmi Stalte, viena no ansambļa “Skandinieki” dibinātājām.

Septembrī izdevniecība “Zvaigzne ABC” laiž klajā eksperimentālu mācību līdzekli “Vārds: lasāmā grāmata un ievadījums valodas mācībā 4. klasei”, kurā trijos stāstījumos ir ietvertas ziņas arī par lībiešiem.

30. septembrī Latvijas Vēstures muzejā notiek seminārs “Līvu, igauņu, lietuviešu tautas māksla un tradīcijas”.

Oktobrī lībiešu jauniešu ansamblis Vīm piedalās gadskārtējās Radu tautu dienās Igaunijā.

10. oktobrī Līvu savienības vecākais Aldis Ermanbriks atzīmē 60 gadu jubileju.

14. oktobrī valdība akceptē valsts ilgtermiņa mērķprogrammu Lībieši Latvijā.

16. oktobrī Rīgā, Sporta muzejā, ansamblis Līvlist spēlē uzvedumu “Lībiešu kāzas XIX gadsimtā”. Pasākumā piedalās arī ansamblis Kāndla.

21. oktobrī kādreizējā lielirbniece Lizete Bileskalne Zviedrijā atzīmē 100 gadu jubileju.

29. oktobrī Rīgā, Lielajā ģildē, notiek igauņu grupas Tuļļi Lum koncerts. Soliste Julgī Stalte.

30. oktobrī Latvijas Vēstures muzeja konferenču zālē notiek lībiešu organizāciju un viņu atbalstītāju sanāksme.

18. novembrī Tartu Lībiešu draugu biedrība, Lībiešu kultūras centrs un Fenno-Ugria atzīmē lībiešu karoga dienu.

22. novembrī Rīgā darbu sāk lībiešu valodas svētdienas skola, skolotāja Zoja Sīle.

14. decembrī Ministru kabineta sēdē atkārtoti izskata valsts ilgtermiņa mērķprogrammu Lībieši Latvijā.

27. decembrī “Lībiešu krasta” direktors Edgars Sīlis atzīmē 50 gadu jubileju.