1940.

30. maijā Ventspils apriņķī dzimis lībiešu mākslinieks Vilnis Blažēvics (1940–1990), kas sastādījis un apdarinājis pēc II pasaules kara pirmo grāmatu, kur teksts ir vienīgi lībiešu valodā (Līvõd lōlõd, Rīgā 1989).

5. augustā Latvija tiek inkorporēta PSRS sastāvā. Lībiešu krasts kļūst par PSRS rietumu robežas aizliegto zonu, kurā vairs neielaiž lībiešu valodas un kultūras pētniekus no citām zemēm. Slēdz lībiešu biedrības, lībiešiem tiek atņemts tautas nams Mazirbē, tiek pārtraukta lībiešu valodas mācīšana skolās, pārtrūkst kontakti ar Somiju un Ungāriju.

Atklāta un iesvētīta Dundagas pagasta Mazirbes pamatskola. Celta pēc I. Blankenburga projekta.

Sarkanā Armija sāk būvēt gar krastu platsliežu dzelzceļu no Ventspils uz Lielirbi, uzbērums vēl tagad daļēji saglabājies. Paralēli tapa zemes ceļš. Dzelzceļa uzbērumu uzbūvēja līdz Lielirbes ciema Beltu mājām, sliedēm vajadzēja iet caur Lorumu un Beltu druvām. Taču tās līdz galam netika uzliktas. Izmēģinājuma braucieni notika līdz Renču stacijai, kura atradās starp Ovīšiem un Lūžņu.

Baznīcas Virsvalde baznīcu Miķeļtornī pārdēvē par Selgas baznīcu.

 

1941.

27. oktobrī dzimis Līvu savienības Kolkas grupas ilggadējais vecākais Gundars Bertholds.

10. decembrī dzimusi vēsturniece Ieva Neilande, atjaunotās Līvu savienības pirmā vecākā.

18. janvārī dzimusi lībiešu izcelsmes tēlniece Solveiga Lamstere.

 

1942.

Helsinkos iznāk Lauri Posti doktora disertācija par lībiešu valodas skaņu vēsturi.

Helsinkos iznāk visa Jaunā Derība lībiešu valodā (Ūž Testament).

9. martā dzimis Ilmārs Geige, LPSR Augstākās Padomes deputāts, kurš balsoja par Latvijas neatkarību, valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” izstrādes darba grupas vadītājs.

17. jūnijā Miķeļtornī dzimis kordiriģents, Dziesmu svētku virsdiriģents Jānis Erenštreits.

 

1943.

Sakarā ar paredzēto pirmo evakuāciju Rozenberga štāba uzdevumā vācu vēsturnieks H. R. Maiers un fotogrāfs B. Prenclaus veic plašu Kurzemes lībiešu antropoloģisko un viņu ciemu etnogrāfisko fotodokumentāciju.

1. janvārī Puzē dzimis tēlnieks, pieminekļa lībiešu dzejniekiem (uzstādīts Miķeļtornī) autors Kārlis Dane (1943–1982).

26. martā dzimis dzejnieks Uldis Krasts.

Rudenī notiek Latvijas vēstures muzeja rīkotā ekspedīcija pa lībiešu ciemiem no Mazirbes līdz Melnsilam. Tās vadītājs ir arheologs, etnogrāfs un medicīnas vēsturnieks Ādolfs Karnups (1904–1973).

 

1945.

Sākas arheoloģiskie izrakumi lībiešu apmetņu vietās Rīgā. 1945.–1948. gadā izrakumus vada LZA goda doktore Elvīra Šnore.

1945. un 1946. gadā piekrastes ciemos Dundagas un Ances pagastā bija 107 cilvēki, kuri saimniecību uzskaitēs grāmatās norāda tautību lībietis.

 

1947.

Helsinkos iznāk pilnīgots atsevišķs novilkums no Lauri Ketunena 1938. gadā iznākušās lībiešu vārdnīcas ievaddaļas Hauptzüge der livischen Laut-und Formengeschichte. Vervollständigter Sonderabdruck aus der grammatischen Einleitung des Livischen Wörterbuches.

29. decembrī latviešu literatūras popularizētājs Igaunijā Karls Abens aizstāv pirmo filoloģijas kandidāta disertāciju Tartu Universitātē pēc II pasaules kara – igauņu un lībiešu aizguvumi latviešu leksikā.

 

1948.

28. aprīlī dzimusi žurnāliste Gundega Blumberga, atjaunotā mēnešraksta Līvli (1992) pirmā redaktore, Lībiešu kultūras centra vadītāja (1997–2017).

16. maijā Rīgā dzimusi akvareliste Lilita Līce, lībiešu mākslas izstāžu dalībniece.

Tartu Universitātes Somugru valodu katedra prof. Paula Aristes vadībā atjauno ekspedīcijas pie Kurzemes lībiešiem.

 

1949.

Dzimis operators Andris Slapiņš (1949–1991), kura diplomdarbs “Lībiešu dziesmas”(1975) bija pirmā lībiešiem veltītā filma Latvijā pēc II pasaules kara.

 

1951.

Profesors Pauls Ariste Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē nolasa lekciju kursu par lībiešu valodu. Pēc viņa domām, lībiešu valodu labi vēl runājot ap 500 cilvēku. Tā skanot Kolkā, Lielirbē, Sīkragā, bet Mazirbē to runājot vairs kādi 9–10 cilvēki. Tā latviešu valodniekiem bija pirmā informācija par valodu, kuru joprojām lietoja Latvijā.

 

1953.

14. jūnijā dzimusi filoloģe un tulkotāja Rūta Karma.

Helsinkos somu valodnieks un pedagogs Veine Kirele publicē Ē. N. Seteles 1888. un 1912. gadā savāktos lībiešu tekstus Näytteitä liivin kielestä.

 

1954.

Maskavā publicēts Paula Aristes pētījums “Par lībiešu valodas attīstības jautājumu”.

 

1955.

Ventspilī nodināts Ventspils strādnieku kluba dziesmu un deju ansamblis, kura repertuārā bija arī lībiešu folklora. Ansambļa muzikālais vadītājs Dzintars Kļaviņš, horeogrāfs Alfrēds Rūja.

 

1957.

Pēc arhitekta Jakova Holanda projekta uzcelta jaunā Miķeļtorņa bāka.

11. janvārī dzimusi māksliniece Baiba Damberga, viena no Lībiešu kultūras centra dibinātājām.

 

1959.

Igauņu Dzimtās valodas biedrības gadagrāmatā publicēts Eduarda Vēri pētījums “Par lībiešu valodas pētīšanas vēsturi”.

Sākas apvienotā Igaunijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas arheologu ekspedīcija (1959–1964), kas apseko iespējamo somugrisko zonu un izdara izrakumus Krimuldas, Bīriņu un Balvu Rijnieku kapulaukos.

 

1961.

1. septembrī tiek likvidēta Jūrkrastu pamatskola Miķeļtornī.

Iznāk Ēvalda Mugurēviča publikācija “Svarīgākie ceļi lībiešu un latgaļu teritorijā” (Arheoloģija un Etnogrāfija, III).

 

1962.

Kurzemes jūrmalā tiek slēgta mazbānīša satiksme.

 

1963.

26. augustā dzimusi akvareliste Ilva Buntika.

 

1965.

Notiek Jāņa Graudoņa vadītā arheoloģiskā ekspedīcija Limbažu Buļļumuižas kapulaukā.

Notiek Ēvalda Mugurēviča vadītie arheoloģiskie izrakumi Matkules pilskalnā Kurzemē.

Iznāk Martas Rudzītes grāmata “Latviešu dialektoloģija”, kurā ir arī pārskats par latviešu valodas lībisko dialektu.

 

1966.

Sakarā ar Rīgas HES celtniecību sākās visplašākie arheoloģiskie pētījumi rajonā no Doles salas līdz Ikšķilei (1966–1975). Atklātas 13 senvietas, kas izmantotas, sākot no 10.–11. gadsimta.

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā iekārtota Vidzemes latviešu zvejnieka sēta (19. gs. otrās puses ēkas pārvestas no lībiskās Carnikavas, Skultes un Tūjas piekrastes).

 

1969.

Uzņemta Rīgas kinostudijas filma “Kurzeme – manas mājas”. Filmā fiksēti arī lībieši un lībiešu valodas pētīšana.

Vilandē notiek Lībiešu diena.

 

1970.

17.–23. augustā Tallinā notiek III starptautiskais somugristu kongress. Lībiešu valodu tur pārstāvēja Martas Rudzītes un Tenu Karmas ziņojums “Kad Lībiešu zemē (t. i., Vidzemē) vēl varēja dzirdēt lībiešu valodu?” un Eduarda Vēri ziņojums “Verbālafiksi lībiešu valodā”. Iznāk somugru tautasdziesmu krājums Leegajused ar notīm. Tajā ir arī četras lībiešu dziesmas, teksti gan oriģinālā, gan igauņu atdzejojumā.

29. augustā Lielupē lībieši un ciemiņi no Igaunijas piemin lībiešu dzejnieku un kultūras darbinieku Kārli Stalti 100 gadu jubilejā, kas bija pirmais lībiešu pasākums Latvijā pēc II pasaules kara.

Mazirbē likvidē vispārizglītojošo astoņgadīgo skolu un izveido internātpalīgskolu. Direktore Maija Valce.

 

1971.

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā iekārtota Kurzemes lībiešu zvejnieka sēta (ēkas pārvestas no Ventspils rajona Lūžņas Dēliņiem).

26. februārī dzimusi vēstures zinātņu doktore, grāmatas “Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem” autore, viena no Lībiešu kultūras centra dibinātājām Renāte Blumberga.

Parīzē tiek publicēta Fanijas de Sīversas (dz. 1920. Pērnavā) doktora disertācija par lībiešu darbības vārdu latviešu priedēkļiem.

Kalifornijas universitātē Bērklijā (ASV) Merilīna Vihmane aizstāv doktora disertāciju par lībiešu fonoloģiju.

 

1972.

8. janvārī Rīgā sāk darbu lībiešu dziesmu ansamblis Līvlist, pēc tam arī Ventspilī Kāndla.

12. augustā notiek lībiešu ansambļu kopkoncerts Brīvdabas muzejā Rīgā.

Grupa entuziastu Latvijas dabas pētnieka Gunta Eniņa vadībā sāk Svētupes Lībiešu upuralas aizgruvuma attīrīšanu.

 

1974.

Tallinā ar paralēlu tekstu lībiešu un igauņu valodā iznāk V. Tormisa lībiešu tautasdziesmas ar notīm jauktajam korim.

Tallinā iznāk Evalda Tenisona monogrāfija “Gaujas lībieši un viņu materiālā kultūra (11. gs.–13. gs. sākums)”.

16. maijā dzimis lībiešu dzejnieks, valodnieks, viens no Lībiešu kultūras centra dibinātājiem Valts Ernštreits.

 

1975.

Doles salas–Ikšķiles arheoloģisko pieminekļu izpētes pabeigšanai veltītajā noslēguma sesijā Ikšķilē piedalās aptuveni 600 klausītāju, kuru kopā bija arī Kurzemes lībieši. Viņi apskatīja senā lībiešu ciema, Ikšķiles baznīcas un pils vietu, kā arī iegūto senlietu un izrakumu dokumentācijas – fotoattēlu un zīmējumu – izstādi.

Helsinkos iznāk somu valodnieka Sepo Suhonena sagatavotā grāmata Liivin kielen näytteitä (Lībiešu valodas paraugi), kurā ievietoti daļa no lībiešu valodas paraugiem, ko 1971. gadā Tallinā magnetofona lentēs ierunāja Pēteris Dambergs.

Iznāk Herberta Tamperes (1909–1975) publikācija “Domas par lībiešu tautasdziesmu”.

Apgāds “Zinātne” izdod vēstures doktores Raisas Deņisovas grāmatu “Seno baltu antropoloģija”.

 

1976.

Jāņa Graudoņa vadībā sākti plaši arheoloģiskie izrakumi Gaujas lībiešu Turaidas pilskalnā un Rīgas arhibīskapa mūra pils drupās.

Rīgā dibināta folkloras kopa “Skandinieki”, vadītāji Helmī un Dainis Stalti.

 

1977.

Dzimtās valodas biedrības gadagrāmatas 23. laidienā tiek publicēts Pētera Damberga raksts par lībiešu valodas kopšanu Līvõ kīel kõrdõlpanmi – pirmais zinātniskais raksts lībiešu valodā.

25. novembrī Tartu Igaunijas Nacionālais muzejs (Eesti Rahva Museum) rīko lībiešiem veltītu dienu. Uzstājās arheologs Ē. Tensions, valodnieki H. Ratseps, T. Karma, M. Rudzīte, etnogrāfi J. un T. Linnusi, folkloriste V. Melka. Lībiešus pārstāv Oskars Stalts, Hilda Grīva un Paulīne Kļaviņa.

 

1978.

12. septembrī Miķeļtorņa kapos tiek atklāts piemineklis lībiešu dzejniekiem (tēlnieks Kārlis Dane).

2. novembrī pēc rekonstrukcijas 1880. gadā celtajā stallī atklāta Mazirbes internātskolas etnogrāfiskā kolekcija Rāndali.

“Zinātnes” apgādā iznāk grāmata “Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs”, kurā Irisa Priedīte sniegusi plašākas ziņas par lībiešu sētu.

 

1980.

20.-27. augustā Turku (Somijā) notiek V starptautiskais somugristu kongress, kura programmā ir arī Martas Rudzītes un Tenu Karmas ziņojums “Latviskais lībiešu morfoloģijā”.

8. oktobrī iespiešanai parakstītas Pētera Damberga un Tenu Karmas “Lībiešu tautasdziesmas” ar atdzejojumiem latviešu valodā, lībiešu–latviešu vārdnīcu, piezīmēm par lībiešu rakstību un locīšanas paraugiem. Tā bija pirmā lībiešu grāmata, kas iznāca Latvijā lībiešu trešās atmodas laikā.

 

1981.

19. maijā uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves uzvedumu “Lībiešu kāzu spēle 19. gadsimtā” rādīja lībiešu dziesmu ansamblis Līvlist.

Maijā Tallinā Igaunijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūts izdod Vainas Melkas sastādīto lībiešu sakāmvārdu krājumu divos sējumos.

Tallinā Igaunijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta izdevumā iznāk Tīta Reina Vītso pētījums par Baltijas jūras somugru valodu dienvidu grupas fonoloģijas jautājumiem Läänemeresoome fonoloogia küsimusi, kura pirmā trešdaļa veltīta lībiešu valodai.

 

1983.

Augusta pēdējā svētdienā Turaidas muzejrezervāts sāk rīkot Līvu dienu.

Oktobrī valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss tiek piešķirts Košraga un Sīkraga zvejniekciemam.

 

1984.

Igauņu literatūras muzeja gadagrāmatā publicēts Kristi Salves pētījums “Lībiešu ķekatas”.

 

1985.

“Zinātnes” apgādā iznāk Eduarda Putniņa grāmata “Svētciema izloksnes apraksts”.

Turaidā atklāts Dainu kalns (tēlnieka I. Rankas skulptūru grupa).

Žurnālā Keel ja Kirjandus 1. numurā publicēts Tartu Universitātes somugru valodas katedras profesora Paula Alvres apcerējums Eesti ja liivi keeleaines Henriku Liivimaa kronikas (Igauņu un lībiešu valodas materiāls Indriķa Livonijas hronikā). Ir arī īpaša nodaļa lībiskajiem vietvārdiem.

 

1986.

A. Caunes un S. Tiko vadībā sākti arheoloģiskie izrakumi pie Rīgas Doma baznīcas un tai pieguļošajā kapsētā.

 

1988.

“Zinātnes” apgādā iznāk Annas Zariņas monogrāfija “Lībiešu apģērbs X–XIII gs.”.

Helsinkos iznāk Edgara Vālgamā somu valodā tulkotais A. Pumpura eposs “Lāčplēsis”.

17. septembrī Viļķenes ciema Indriķos atklāj pieminekli Baumaņu Kārlim (tēlnieks Vilnis Titāns).

17. oktobrī Maskavā notiek PSRS Kultūras fonda Mazo tautu padomes sēde. Tajā piedalās arī pārstāvji no Latvijas Kultūras fonda Lībiešu padomes.

13. novembrī Rīgā, Valdas Šuvcānes dzīvoklī, notiek Lībiešu kultūras savienības dibināšanas rīcības komitejas pirmā sēde.

26. novembrī Rīgā, Jaunielā 24, Kinoamatieru biedrības zālē Kultūras fonda paspārnē atjauno Līvõd īt ar nosaukumu Lībiešu kultūras savienība.

 

1989.

Lībiešu krastā nodibināts zvejnieku kooperatīvs Rāndalist.

Dibināta Lībiešu kultūras savienības Ventspils un Kolkas nodaļa.

Mazirbē svin Lībiešu tautas nama 50 gadu jubileju, iedibinot Lībiešu svētku tradīciju katru gadu augusta pirmajā sestdienā.

Mazirbē notiek pirmā lībiešu tematikai veltītā zinātniskā konference.

Rīgā svētdienas skolā sāk mācīt lībiešu valodu.

Lībiešu kultūras savienība izdod krājumu “Lībiešu dziesmas” ar notīm.

 

1990.

Februārī Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē sāk lasīt speckursu “Ievads lībiešu filoloģijā”.

18. martā notiek LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas. Par LPSR Augstākās Padomes deputātu kļūst arī lībietis Ilmārs Geige.

Aprīlī Latvijas Radio iesāk ikmēneša raidījumu “Izstaigāju līvu zemi”, kuru veido Dainis Stalts.

19. maijā Doles muzejs rīko Lībiešu dienu. Tiek nolasīti referāti par lībiešu tēmām.

Turaidas muzejrezervāts izveido ceļojošo izstādi un lekciju ciklu skolām “Gaujas lībiešu mantojums”.

Novembrī Rīgā, Mārtiņa kapos, uzlikts piemineklis 1860. gada lībiešu nemieru vadonim Nikam Šūbergam (1833–1884).