1900.

2. martā Palamuses tuvumā dzimis igauņu arheologs, Igaunijas PSR ZA akadēmiķis, vēstures zinātņu doktors profesors Harijs Moora (1900–1968). Pētījis arī Latvijas senākās vēstures, t. sk. lībiešu, problēmas.

9. novembrī Sūrekepu (Vilandes tuvumā Igaunijā) dzimis Oskars Loritss (1900–1961), visu laiku visievērojamākais lībiešu folkloras vācējs un pētnieks, Līvu savienības goda biedrs.

19. decembrī Kudinas pag. Tērbatas apriņķa ziemeļu daļā dzimis igauņu valodnieks Jūliuss Megiste (Mägiste, līdz 1922. Mälson, 1900–1978), kas 1943. gadā Kurzemes lībiešu ciemos pierakstīja lībiešu tekstus, ko publicēja 1964. gadā Helsinkos grāmatā “Lībiešu teksti” (Liiviläisiä tekstejä).

 

1901.

18. maijā dzimis somu arhitekts Erki Hutunens (1901–1956), kas projektējis arī Lībiešu tautas nama ēku (uzcelta Mazirbē 1939. gadā).

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājumā publicēts Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha apraksts par Rietumvidzemes lībiskajām izloksnēm, kā arī šo izlokšņu tekstu paraugi.

 

1902.

30. janvārī Miķeļtorņa Buntikos dzimis lībiešu dzejnieks Pēteris Kāpbergs (pseidonīms Kīnkamegs, 1902–1972).

18. februārī Sāmsalā dzimis igauņu etnogrāfs Gustavs Renks (1902–1998), kas pētījis arī lībiešu tradicionālo kultūru.

20. augustā Rīgā dzimusi lībiešu kultūras darbiniece Margarete Stalte (1902–1978).

6. martā Košragā dzimis lībiešu literāts Augusts Skadiņš (1902–1945).

 

1903.

Dzimis Lūžņas ciema vēstures dokumentētājs Ernests Mūrnieks (1903–1989).

1. novembrī dzimis viens no ansambļa Līvlist dibinātājiem Oskars Stalts (1903–1992).

 

1905.

8. janvārī Dundagas pagasta Ostes ciemā dzimis lībiešu izcelsmes bibliotēku zinātnieks Artūrs Benedikts Bertholds (1905–1976). 1923. gadā pārcēlies uz dzīvi ASV.

15. janvārī dzimusi arheoloģe, LZA goda doktore Elvīra Šnore. Pētījusi vidējā dzelzs laikmeta (V-IX gs.) lībiešu akmens krāvumu kapus Vēdē, vendu kapulaukus pie Cēsu dzelzceļa stacijas, lībiešu apmetņu vietas Rīgā, Doles Raušu un Vampeniešu ciemā un kapulaukos, Allažu uzkalniņkapos u. c. Raksta “Lībji” autore Latviešu konversācijas vārdnīcas XII sējumā.

3. februārī Tormā (Igaunijā) dzimis igauņu valodnieks akadēmiķis Pauls Ariste (Ariste, līdz 1927. Berg, 1905–1990), kas pēc II pasaules kara pirmais atsāka lībiešu valodas pētīšanu Kurzemes jūrmalā (1948, 1949, 1950) un Tartu Universitātē sagatavoja jaunus lībiešu valodas pētniekus.

2. martā Miķeļtorņa Buntikos dzejnieka un tā sauc. lībiešu ķēniņa Uldriķa Kāpberga ģimenē dzimis Janis Kāpbergs (1905–1933), rakstījis arī dzejoļus.

 

1906.

29. jūnijā dzimis somu mācītājs Helle Kalervo Ervie (Erviö, 1906–1951), pirmais mācītājs, kurš no 1931. līdz 1938. gadam Ziemeļkurzemes lībiešu ciemos noturēja dievkalpojumus lībiešu valodā.

31. augustā Jelgavā dzimis Laimons Rudzītis (miris 1973. gadā Brazīlijā), organizācijas “Lībiešu draugu biedrība Latvijā” (1932–1940) sekretārs, tās izdotā lībiešu kalendāra (1933., 1934. gadam) sastādītājs un redaktors, dzejnieks.

16. decembrī Pērnavas apriņķī dzimis igauņu poliglots Pents Nurmekunds (1906–1996), kurš 20. gs. 30. gados L. Rudzītim palīdzējis veidot lībiešu valodas rakstību.

Helsinkos dibināta Somiskuma savienība (Somalaisuuden Liitto). Viens no tās darbības virzieniem bija palīdzība lībiešiem.

 

1907.

Kolkā veidojas Kristgals jeb Kristciems – zvejnieku mazistabu rinda, kas atspoguļo vienu no Dundagas muižas iesakņotajiem šā apbūves veida variantiem jūrmalā. Šeit ietilpst Ciemgaļi, Kastari, Pīlāgi, Spolītes, Strautmaļi, Tammani un Valki.

 

1908.

17. martā dzimis somu valodnieks, lībiešu vēsturiskās fonētikas autors, Baltijas somu valodu pētnieks profesors Lauri Posti (1908–1968).

 

1909.

9. aprīlī dzimis lībiešu valodnieks, skolotājs, rakstnieks un kultūras darbinieks Pēteris Dambergs (1909–1987).

Dzimis Veine Kirele (1909–2003), somu valodnieks, kurš pētījis arī lībiešu valodu un palīdzējis sagatavot izdošanai Jaunās Derību lībiešu valodā.

Dundagas pilī profesora H. Pfeifera vadībā sākti atjaunošanas darbi.

 

1910.

27. februārī Sīkragā dzimusi lībiešu mūziķe un Ventspils lībiešu ansambļa Kāndla diriģente Hilda Grīva (dzim. Cerbaha, 1910–1984).

27. februārī Lielirbē dzimusi lībiešu dzejniece Emīlija Rulle (1910–1989).

2. aprīlī Vaides Žonakos dzimis lībiešu zvejnieks un dzejnieks Alfons Bertholds (1910–1993).

14. maijā Pizes (tag. Miķeļtorņa) Olmaņos lībiešu zvejnieka ģimenē dzimis mākslinieks Andrejs Šulcs (1910–2006), arī novadpētnieks un muzejnieks.

28. septembrī Pāles pagasta Gruduļos (Limbažu raj.) pusgraudnieka ģimenē dzimis filologs Eduards Putniņš (1910–1988), kas pētījis Svētciema izloksni.

 

1912.

Vasarā notiek somu valodnieka Ēmila Nestora Seteles ekspedīcija pie lībiešiem.

11. jūlijā Pizes Viļumos dzimusi Prinču dzimtas atvase, lībiešu sabiedriskā darbiniece Emma Erenštreite (1912–1986).

14. septembrī Košragā dzimis pirmais diplomētais lībiešu teologs Edgars Vālgamā (1912–2003).

Dzimusi Mirdza Vilma Ermanbrika (dzim. Reinvalde, 1912–1990), Mazirbes skolas rokdarbu skolotāja. Pēc viņas zīmējumiem darināti tērpi Mazirbes jauktajam korim 1948. gada Dziesmu svētkiem Rīgā.

Latviešu rakstnieks Jānis Akuraters (1876–1937) saraksta lugu “Kaupo, līvu virsaitis”.

 

1913.

27. augustā dzimis arheologs, Latvijas bronzas un agrā dzelzs laikmeta pieminekļu, kā arī viduslaiku mūra piļu pētnieks LZA Goda loceklis Jānis Graudonis (1913–2005).

 

1914.

Sīkraga Vecklāvos dzimusi Elfrīda Virgīnija Žagare (dzim. Cerbaha, 1914–2001), latviešu-lībiešu sarunvārdnīcas līdzautore.

Mazirbē dzimis skolotājs un kordiriģents Rūdolfs Ermanbriks (1914–1989).

Mazirbē beidz darboties jūrskola.

 

1915.

Pizē dzimis mākslinieks naivists Teodors Vangravs (1915–1998).

17. oktobrī vācu administrācija dod rīkojumu lībiešiem 24 stundu laikā atstāt savas mājas. Sākas viņu bēgļu gaitas citur Latvijā, Igaunijā, Somijā un Krievijā, no kurienes ne visi atgriezās.

 

1916.

Vācu karaspēka inženiertehniskās daļas Ziemeļkurzemē būvēja šaursliežu dzelzceļu, kas Ventspils caur Mazirbi un Dundagu gāja uz Talsiem un Stendi.

 

1917.

10. augustā Rīgā dzimis muzikologs Maksis Goldins, kas pētījis arī lībiešu mūzikas mantojumu (publikācija “Latviešu mūzika” 1983., 96.–132. lpp.).

 

1918.

10. janvārī dzimusi lībiešu kultūras darbiniece, viena no ansambļa Līvlist dibinātājām Paulīne Kļaviņa (dzim. Zēberga, 1918– 2001).

 

1920.

Pirmajā Latvijas tautas skaitīšanā tautību lībietis uzdevis tikai 831 cilvēks.

Lielirbē dibināta pirmā lībiešu zvejnieku biedrība Randa.

23. martā notiek Akadēmiskās dzimtās valodas biedrības (Akadeemiline Emakeele Selts) dibināšanas sapulce pie Tartu Universitātes. Tā ir pirmā organizācija, kas gan garīgi, gan materiāli sāka atbalstīt lībiešus.

31. maijā no Tartu uz Kurzemes jūrmalu izbrauc profesors Lauri Ketunens un students Oskars Loritss – pirmajā ekspedīcijā pēc I pasaules kara, lai vāktu lībiešu valodas un folkloras materiālus.

1. jūlijā notiek Latvijas Izglītības biedrības sanāksme. Tajā piedalās doktors Ādams Butuls, profesori J. Straubergs, J. Endzelīns, P. Šmits, Pēteris Zālīte, skolotājs Lancmanis, muzeju darbinieks Matīss Siliņš, politiķis F. Trasūns, izdevējs A. Štāls u. c. Izveidoja komisiju, kam būtu jārūpējas par lībiešu kultūras jautājumiem. Tajā ietilpa Endzelīns, Šmits, Straubergs, Siliņš.

Atsāk darbu Pizes pamatskola.

Pērnavā dzimusi Fannija de Sīverss (Fanny de Sivers, dz. Isak), kuras doktora disertācija par lībiešu darbības vārda latviešu priedēkļiem Die lettischen Präfikse des livishen Verbs Parīzē un Nansī tiek publicēta 1971. gadā.

 

1921.

Igauņu Dzimtās valodas biedrība (dibināta 1920. gadā pie Tartu Universitātes) ar folklorista Oskara Loritsa gādību sāka izdot lībiešu lasāmgrāmatas (kopumā piecas no 1921. līdz 1926. gadam), lai lībiešiem būtu lasāmviela dzimtajā valodā.

1. augustā Cēsu apriņķi dzimusi arheoloģe, seno apģērbu speciāliste Anna Zariņa.

 

1922.

10. jūlijā Rīgā dzimis lībiešu izcelsmes ārsts, LZA goda doktors Marsels Bertholds.

7. septembrī latviešu komponists Emilis Melngailis (1874–1954) Rīgā pieraksta pirmo lībiešu tautas melodiju.

Sīkragā Margaretes Staltes vadībā sāk darboties pirmais lībiešu koris, bet košradznieka Augusta Skadiņa vadībā – lībiešu drāmas pulciņš.

 

1923.

17. februārī Liepājas apgabaltiesā reģistrēti Līvu savienības statūti.

2. aprīlī notiek pirmās lībiešu sabiedriskās organizācijas – Līvu savienības (Līvõd īt) – dibināšanas sapulce.

Notiek komponista, mūzikas folklorista un kritiķa Emila Melngaiļa (1874–1954) otrā ekspedīcija pie Kurzemes lībiešiem.

Oktobrī Ziemeļkurzemes lībiešu zvejniekciemu skolās sāk mācīt lībiešu valodu.

24.–28. oktobrī jūrmalas ciemos no Melnsila līdz Lūžņām notiek balsošana par Jūrmalas pagasta izveidi.

18. novembrī Mazirbes pastorātā iesvēta lībiešu karogu.

14. decembrī Lielirbē dzimuši lībiešu kultūrvēstures pētniece Valda Marija Šuvcāne (dzim. Blūma, 1923–2007).

 

1924.

2. maijā Tartu dzimis lībiešu valodas un kultūras kopējs Tenu Karma (1924–2014).

24. jūnijā Mazirbē notiek pirmie lībiešu dziesmu svētki, kuros koristi no Kolkas, Košraga un Sīkraga dziedāja Kolkas skolotāja Kārļa Bernšteina virsvadībā.

4. novembrī dzimusi valodniece Marta Rudzīte (1924–1996), kas pētījusi lībiešu un latviešu valodas savstarpējo ietekmi.

Dzimusi ansambļa Līvlist pirmā diriģente Dzidra Kļaviņa (1924–1986).

Tallinā iznāk Kārļa Staltes dzejoļu krājums.

Latvijas Universitātes rakstos publicēti J. Vildes “Materiāli par Kurzemes lībiešu antropoloģiju”.

Tērbatā publicēts A. Vestrēna-Dolla pētījums “Lībiešu vēsturiskā prioritāte attiecībā prêt latviešiem Baltijā”.

 

1925.

Otrajā Latvijas tautas skaitīšanā tautību lībietis uzdevuši 1238 cilvēki.

25. janvārī Ance kā patstāvīgs pagasts atdalīts no Popes pagasta. Jaunizveidotajā pagastā dzīvo 2847 iedzīvotāji, ieskaitot jūrmalciemu lībiešus. Pagasta valde izvietojas Ances muižā.

Martā notiek lībiešu kora (dib. 1922., diriģente Margarete Stalte) pirmais ārzemju koncertceļojums uz Tartu un Tallinu.

Mazirbes pamatskola sāk darbu agrākās jūrskolas telpās.

Sāk darboties Lielirbes pamatskola zvejnieku biedrības telpās.

Atver Melnsila pamatskolu.

Tartu iznāk Lauri Ketunena Untersuchung über die livische Sprahe, kurā ievietotas 60 lībiešu teikas, pasakas, nostāsti ar tulkojumu igauņu valodā.

 

1926.

19. janvārī Tartu dzimis vēsturnieks Jiri Linnuss (1926–1995), lībiešu etnogrāfijas pētnieka Ferdinanda Linnusa (1895–1942) dēls un darba turpinātājs.

26. jūnijā Tartu apriņķī dzimis filologs Eduards Vēri (1926–2005), lībiešu valodas pētnieks.

Tartu Universitātes rakstos sāk iznākt Oskara Loritsa doktora disertācija par lībiešu tautas ticējumiem (I – 1926, II – 1927. III – 1928).

 

1927.

Igauņu etnogrāfs Ferdinands Leinboks sarīko savu pirmo etnogrāfisko ekspedīciju pie Kurzemes lībiešiem, kur apgūst arī lībiešu valodu.

 

1928.

18. maijā Valmierā dzimis muzikologs, lībiešu kultūrvēsturiskā un muzikālā mantojuma pētnieks, lībiešu dziesmu ansambļa Līvlist muzikālais vadītājs Dzintars Kļaviņš (1928–2007).

 

1929.

3. jūlijā dzimis LZA īstenais loceklis, lībiešu etnogrāfijas pētnieks Saulvedis Cimermanis.

Helsinkos iznāk K. Staltes un M. Staltes sastādītās lībiešu dziesmas ar notīm, kur pirmo reizi publicēta lībiešu himna.

Somugru valstīs katru gadu oktobra trešajā setsdienā un svētdienā sāk svinēt Radu tautu dienas.

 

1930.

Helsinkos notiek IV Somugru kultūras kongress.

7. augustā Ziemeļigaunijā, Kūsalu, dzimis komponists Veljo Tormiss. Radu tautu mūzikas sēriju iesāk cikls “Lībiešu mantojums” (1970), no kura viņš publicēja variantu pašdarbības koriem “Septiņas lībiešu tautasdziesmas jauktajiem koriem” (1974).

Trešajā tautas skaitīšanā tautību lībietis uzdevuši 962 lībieši.

 

1931.

26. janvārī H. K. Ervie Mazirbē notur pirmo dievkalpojumu lībiešu valodā.

6. aprīlī Barkavā dzimis arheologs Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Ēvalds Mugurēvičs, svarīgākā lībiešu rakstītās vēstures avota – Indriķa hronikas – 1993. gada izdevuma priekšvārda un komentāru autors.

23. decembrī ar Helsinku akadēmiskā radu tautu kluba un citu organizāciju atbalstu Jelgavā sāk iznākt mēnešraksts Līvli (1931–1939), pirmais periodiskais izdevums lībiešu valodā.

 

1932.

Rīgā tiek dibināta Lībiešu draugu biedrība Latvijā (24. maijā apstiprināti statūti, 2. jūnijā pirmā sēde).

31. jūlijā Virumā apriņķa Vihulas pagastā dzimis viduslaiku vēstures profesors Enns Tarvels, Indriķa Livonijas hronikas 1982. gada igauņu izdevuma redaktors, priekšvārda un komentāru autors.

2. augustā Turku, Somijā, dzimis fonētikas profesors Kalevi Vīks, kas pētījis arī lībiešu valodas lauzto intonāciju.

 

1933.

2. jūlijā Mazirbē, Tomu mājās, notiek Līvu savienības 10 gadu jubilejas svinības.Tajās piedalās ap 200 viesu no Igaunijas, Somijas un Latvijas.

Vasarā notiek somu valodnieka Lauri Ketunena devītais brauciens pie lībiešiem.

Helsinkos iznāk dziesmu grāmatas Līvõkīel lōlõd 2. daļa, kuru sastādījusi lībiešu dziesmu melodiju autore, kordiriģente Margaretes Stalte.

Septembrī mēnešraksts Līvli sāk iznākt Mazirbē, par tā redaktoru kļūst Kārlis Stalte..

Rīgā iznāk Lībiešu draugu biedrības izdotais lībiešu kalendārs 1934. gadam.

 

1934.

Pieņemts Latvijas likums par tautas izglītību. Jauktu laulību bērniem, ja viens no vecākiem bija latvietis, vajadzēja apmeklēt latviešu skolu.

 

1935.

Martā Helsinkos iznāca Pētera Damberga (1909–1987) sastādītā Jemakīel lugdõbrāntõz skūol ja kuod pierast (Dzimtās valodas lasāmgrāmata skolai un mājai), nozīmīgākā lasāmgrāmata lībiešu valodā.

Izglītības ministrijas Skolu muzeja ekspedīcija uz Kurzemi; uzņemta filma par tās dabu un iedzīvotājiem.

Mazirbi apmeklē Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis.

Mazirbē notiek Jūras svētki. Tos režisē Kristaps Linde, tolaik ievērojams režisors no Rīgas, kurš vasaras pavadīja Mazirbē. Tika izrādīta luga “Indulis un Ārija”.

6. jūlijā notiek Līvu savienības priekšsēdētāja Didriķa Volganska organizētā lībiešu dziedātāju un aktīvistu viesošanās Sāmsalā.

Tallinā notiek V Somugru kultūras kongress.

Iznāk Friča Dziesmas (Fricis Forstmanis, 1906–2004) dzeju krājuma “Līvzeme” pirmizdevums. “Līvzeme” piedzīvojusi piecus izdevumus – 1935. Ventspilī, 1943. Rīgā, 1962. ASV, 1991. Ventspilī, 2001. Stokholmā.

Ceturtajā tautas skaitīšanā tautību lībietis uzdevuši 944 lībieši.

 

1936.

Helsinkos Somu literatūras biedrības apgādā lībiešu valodā iznāca Mārtiņa Lutera “Mazais katehisms” (tulkojis Edgars Vālgamā, toreiz – Volganskis).

Igauņu zinātņu biedrības rakstos Tartu iznāk Oskara Loritsa pētījums par lībiešu tautasdziesmām.

Budapeštā iznāk Friģeša Lukiniča populārzinātniskā grāmata “Lībiešu zeme un tauta”.

 

1937.

27. jūnijā Rīgā dzimis LZA īstenais loceklis arheologs Andris Caune, lībiešu vēstures pētītājs senajā Rīgā.

28. augustā Tartu dzimis Mati Hints, lībiešu kultūras popularizētājs Igaunijā.

Latvijas Nacionālais teātris iestudē Mārtiņa Zīverta lugu “Lībiešu asinis”, galvenajās lomās Ludmila Špīlberga, Jānis Šāberts un Žanis Katlaps.

Arheologa E. Šturma vadībā notiek arheoloģiskie izrakumi Pūrciema apmetnēs.

Vasarā Kurzemes lībiešu ciemos notiek somu antropologu ekspedīcija profesora Nīlo Pesonena vadībā.

Helsinkos iznāk Jaunās Derības sākuma daļa lībiešu valodā.

 

1938.

9. martā dzimis igauņu valodnieks, lībiešu valodas pētnieks, Tartu Universitātes profesors Tīts Reins Vītso.

16. maijā Īsalmi, Somijā, dzimis somu valodnieks, lībiešu valodas pētnieks, Helsinku Universitātes profesors Sepo Suhonens (1938–2010).

3. oktobrī Mazirbē notiek Lībiešu tautas nama pamatakmens svinīgās iemūrēšanas ceremonija.

Helsinkos iznāk Lauri Ketunena lībiešu vārdnīca Livisches Wörterbuch mit grammatischer Einleitung.

Iznāk Viļa Veldres divsējumu izdevuma “Dzīve pie jūras. Vērojumi Latvijas jūrmalas zvejniekciemos” pirmā grāmata “No Nidas ciema līdz Kolkai”.

 

1939.

3. janvārī dzimis folklorists, ansambļa “Skandinieki” vadītājs, radioraidījuma “Izstaigāju līvu zemi” iedibinātājs un ilggadējs vadītājs Dainis Stalts (1939–2014).

6. augustā Mazirbē svinīgi atklāj Lībiešu tautas namu.

Dzimis Aldis Ermanbriks, Līvu savienības vadītājs no 1996. gada.

Helsinkos iznāk Kārļa Staltes tulkoto lībiešu garīgo dziesmu krājums Līvlist vaimli loulrāntõz.