Lībiešu valoda pieder pie urāliešu valodu saimes Baltijas jūras somu valodu grupas atšķirībā no latviešu valodas, kas ietilpst indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupā. Lībiešu valodai tuvākās radu valodas ir igauņu, somu un karēļu, tālākās – sāmu, ungāru, mordviešu un citas urāliešu saimei piederīgās valodas.

Lībiešu valoda ir iekļauta UNESCO pasaules apdraudēto valodu atlasā (UNESCO Atlas of the World’s Languages in Danger) kā kritiski apdraudēta valoda. Latvijā lībiešu valodas statuss noteikts Valsts valodas likuma 4. pantā, kurā sacīts: „Valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.” Tāpat lībiešu valoda kā lībiešu tradicionālās kultūras daļa kopš 2009. gada iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Laikraksts “Līvli”, 1934.

Vēl 19. gs. lībiski runāja ap 3000 cilvēku, 20. gs. vidū bija ap 1500 valodas pratēju, bet mūsdienās labi sazināties lībiski spēj ap 30 cilvēkiem visā pasaulē. Pastāvīgi aug arī to skaits, kuri apguvuši lībiešu valodas pamatus.

Zināšanas par lībiešu valodu un arī tās prasme ir svarīga, lai izprastu latviešu valodu, jo abas valodas ir ietekmējušās ilgajā mijiedarbībā. Lai gan valodas pratēju ir maz, lībiešu valoda ir ļoti svarīga urāliešu valodu pētniekiem, jo tā ir savdabīga un ietver daudzas senas īpašības. Tāpat arī valodas prasme ir būtiska pašiem lībiešiem, jo tieši valoda vienmēr bijusi lībiešu pašapziņas pamatā.

Mūsdienās lībiešu valodu ir iespējams apgūt pašmācības ceļā, kursos un nometnēs, kā arī dažās augstskolās. Cerams, ka nākotnē to būs iespējams apgūt arī tīmeklī.