Ilgajā saskarē abas valodas ir savstarpēji ietekmējušās. Lībiešu valoda no latviešu ir pārņēmusi izrunas īpatnības, piemēram, atšķirībā no igauņu un somu valodas, lībiešu valodā ir sastopami balsīgie līdzskaņi. Latviešu valodas ietekmē lībiešu valodā ir izveidojušies jauni locījumi – datīvs un instrumentālis, savukārt tradicionālie ārvietas locījumi pakāpeniski izzuduši. Tāpat no latviešu valodas aizgūti daudzi senāki un jaunāki vārdi.

Arī lībiešu valoda ir plaši ietekmējusi latviešu valodu. Mūsdienu latviešu valodas pamatā ir vidus izloksne, kas vēsturiski veidojusies lībiešu un baltu cilšu – latgaļu, sēļu, zemgaļu un kuršu saskares teritorijā (sk. karti); pārējās lībiešu vēsturiski apdzīvotajās vietās joprojām sastopamas labākās lībiešu klātbūtnes liecinieces – lībiskās izloksnes.

Latviešu valodas dialekti. Avots: Wikimedia.

No lībiešu valodas latviešu valoda pārņēmusi, piemēram, uzsvaru uz pirmās zilbes, apstākļa vārdu lietošanu līdztekus priedēkļiem vai to vietā (ieiet ~ iet iekšā), daudzus ikdienas valodā lietotus aizguvumus u. c.

Latvijā ir atrodami daudzi lībiskas cilmes vietvārdi: Aģe, Ainaži, Ādaži, Ikšķile, Imanta, Jugla, Kadaga, Kaibala, Kandava, Kangari, Kaņieris, Kolka, Ķengarags, Lilaste, Limbaži, Lēdurga, Matkule, Nurmuiža, Roja, Ropaži, Tīnūži, Umurga, Užava, Vangaži un citi. No lībiešu valodas latviešu valodā ienākuši arī daudzi ikdienā lietojami vārdi, kuru sarakstu var apskatīt šeit.